"Pētniecība līdzinās detektīva darbam – kaut ko meklēt un atrast. Par katru atradumu savā tēmā esmu ļoti laimīga," saka mākslas vēsturniece Silvija Grosa.
"Aiz katra darba slēpjas daudz stāstu, un katru no tiem raksturo trauslums visdažādākajās šī vārda nozīmēs – gan pavisam fizisks, gan garīgs," māksliniece Frančeska Kirke stāsta par savu jaunāko izstādi muzejā Rīgas birža.
"Man ir svarīgi jaunatklāt Latviju, tās kultūras ainavu sev pašam, caur savām paša interesēm, nevis savas bērnības vai ģimenes prizmu," uzsver latviešu mākslinieks Viktors Timofejevs, kurš dzīvo un strādā Ņujorkā.
"Skaidrs, ka nākotnē dzīvojamā telpa būs jālieto arvien ekonomiskāk. Tas ir arhitektu uzdevums, kā šo jautājumu kvalitatīvi atrisināt," uzsver mājokļu politikas pētniece Zuzanne Bauere no Austrijas.
Laikmetīgās mākslas izstāde Silta, jauka istabiņa aktualizē bieži netaisnīgo sievietes iesaisti ģimenes dzīvē, jo sabiedrībā joprojām par pašsaprotamu tiek uzskatīts sievietes pienākums primāri realizēties kā mātei un sievai.
Mākslas procesam nav nepieciešams būt pabeigtam un skaistam, tas var atklāt arī mākslinieka meklējumus un šaubas, uzsver Latvijas Mākslas akadēmijas simtgades izstādes Academia projekta vadītāja Antra Priede.
"Ir pagājis laiks, kad mums bija svarīgi pierādīt, ka esam tādi paši kā citur Eiropā, ka esam piederīgi Rietumu kultūrtelpai. Tagad ir būtiski meklēt tikai sev raksturīgo un to apliecināt," saka zīmola Mareunrol’s dizaineri Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops.
Šā gada Tallinas arhitektūras biennāles kuratore Jaele Reisnere uzskata, ka skaistums ir nepelnīti pazudis no diskusijām par arhitektūru. Viņa to pasludinājusi par biennāles galveno tēmu.
"Mēs nevienam neatsakām. Mūsu krīzes centrs ir atvērts visiem, šeit var nākt un lietot inventāru – tas ir interaktīvs," uzsver projekta Mākslinieku krīzes centrs autores Elīna Vītolaun Ieva Kraule-Kūna.
Amatnieks ir tas, kurš tic skaistajam, kas rodas, ja dari to, kas sagādā prieku. Vairāku starptautisku amatniecības organizāciju vadītājs, pētnieks, pasniedzējs un izstāžu rīkotājs Alberto Kavalli intervijā Jeļenai Solovjovai stāsta par augstvērtīgas amatniecības lomu mūsdienu mākslā un dizainā.
"Pilsētplānotājiem ir tendence visu racionalizēt, bet pilsētā daudzām lietām ir jābūt iracionālām, jo tādi esam mēs – cilvēki," uzskata dāņu arhitekte Tīna Sobi, kura desmit gadu bija Kopenhāgenas pilsētas galvenā arhitekte.