Iemesls, kādēļ Latvijas labklājība turpina visai ievērojami atpalikt gan no tā dēvētajām vecajām Eiropas valstīm (neatpaliekot tikai no Grieķijas), gan arī no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa, ir vājš darba ražīgums.
Arvien vairāk iedzīvotāju Latvijas labklājību saista ar Eiropas Savienību ES), nevis Krieviju un Neatkarīgo valstu sadraudzības (NVS) valstīm, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.
Nākamnedēļ, 26.jūnijā, valdība izskatīs Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos Audžuģimenes noteikumus un Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra noteikumus, kuri paredz, ka no šī gada 1.jūlija Latvijā sāk darboties speciālās audžuģimenes un Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri.
Pagājušajā gadā viņsaulē aizgājušais franču filozofs Renē Žirārs vienā no saviem darbiem atgādina par franču folkloras tēlu Gribuju, kurš simbolizē, teiksim tā, zināmu naivumu. Piemēram, nevēlēdamies izmirkt lietusgāzē, Gribujs līdz kaklam ielien ezerā... Eiropas Savienības (ES) gatavība pievērt acis uz Turcijas iekšpolitikā notiekošo, cerot, ka tas palīdzēs mazināt imigrantu plūsmu uz ES, ir Gribuja cienīgi.
Bezdarbnieku apmācības sistēmu nepieciešams pilnveidot, jo ne vienmēr tiek ņemtas vērā darba tirgus prasības, uzsver labklājības ministrs Jānis Reirs (Vienotība) intervijā Magdai Riekstiņai.Fragments no intervijas:Vai, nonākot no finanšu ministra amata labklājības ministra amatā, radies iespaids, ka sociālekonomiskā situācija ir smagāka, nekā iepriekš domājāt? Labklājības ministrija (LM) tomēr ir tā, kam jāstrādā ar vissarežģītākajām situācijām, kādās nokļūst iedzīvotāji.
Lai gan Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķi daudz runājuši, cik ļoti iestājas par sociālajiem jautājumiem, Saeimā konkrētas iniciatīvas daudz vieglāk sarunāt ar Vienotības politiķiem, intervijā žurnālistam Mārim Zanderam atzinis Saeimas deputāts, Sociālo un darba lietu komisijas loceklis Andrejs Klementjevs (Saskaņa).Fragments no intervijas:**Jūs bieži kāpjat tribīnē, lai aizstāvētu pensionārus. Šķiet, jūs var apsveikt ar jaunu sabiedroto - partiju Vienotība?**
Pašlaik no minimālās algas nodokļus maksā 39% strādājošo. Tas ir nozīmīgs risks, domājot par nākotnes pensijas apmēru, intervijā Rūtai Kesnerei atzīst labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).Fragments no intervijas:****
Arodbiedrību prasības atjaunot pirmskrīzes līmeņa algas nav īsti atbalstāmas, jo pirmskrīzes algas nebija ilgtspējīgas, šorīt telekompānijā LNT skaidroja premjers Valdis Dombrovskis (V).
Strauja ekonomikas izaugsme 2011-2012.g. veicināja mājsaimniecību ienākumu kāpumu, tomēr tas nebija vienmērīgs Latvijas reģionu starpā. Ienākumu nevienlīdzība starp reģioniem saglabājas, turklāt izskatās, ka pērn kopējie mājsaimniecību ienākumi auga lēnāk tieši mazāk attīstītos reģionos, secināts Swedbank pētījumā.