Septiņvietīgā "luksusa" kapavieta I Meža kapos bijušajai Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai ir tikusi ierādīta un piešķirta nepamatoti, un virknes Rīgas pašvaldības amatpersonu, tostarp Rīgas pilsētas izpilddirektora Jura Radzeviča rīcībā ir saskatāmas pazīmes, kas norāda uz iespējamu dienesta pilnvaru pārsniegšanu. Šāds ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) atzinums pēc deviņus mēnešus ilgušās pārbaudes eksprezidentes "blata kapa" lietā.
1913.gada 19.jūnijā iesvētīja Meža kapus. Projekta autors ir Rīgas dārzu direktors Georgs Kūfalts, kurš paredzēja saglabāt dabisko vidi un ar priedēm apaugušo kāpu augstākās vietas izmantot dzimtu un ģimeņu kapavietām, bet līdzenumus — rindu kapiem. Teritorija aizņēma 85,5 ha zemes. Pēc mērnieka K.Gangusa projekta to sadalīja starp Reformātu, Doma, Pētera, Ģertrūdes latviešu un vācu, Jāņa, Jēzus un Jēkaba baznīcas draudzēm. Meža kapi ir plašākie Latvijā, kuros apbedīts vislielākais skaits ievērojamu kultūras zinātnes un mākslas darbinieku.