RD sola sakopt aizlaisto prezidenta Kvieša kapavietu

lv _lasītāja apciemojusi Latvijas valsts prezidenta Alberta Kvieša (1930.- 1936.gads) kapavietu Meža kapos un atklājusi, ka kapa piemineklis ir sašķiebies un apkārtne izskatās “briesmīgi, jo nav sakopta”. J. Upītis skaidro, ka pārvalde Meža kapos apkopj sešas kapavietas, kā arī bijušā valsts prezidenta Jāņa Čakstes (1922. – 1927.gads) apbedījuma vietu. "Pašreiz mums ir līgums slēgšanas stadijā par sešu kapavietu kopšanu Meža kapos ar kapu kopējiem. Tās ir sievas, kas apkopj kapus. Agrāk slēdzām līgumu ar juridisku personu, taču tas iznāca dārgāk. Par pašu Kvieša pieminekli neko nevaram pateikt. Apkārtni gan sakopsim. Nupat pazvanīju kapsētu pārzinim, šodien un rīt Kvieša kapu sakops," sola J. Upītis. Viņš atzīst, ka līdz šim A. Kvieša dusas vieta bijusi nekopta.Kapsētu pārvaldes sievas aprūpēs sekojošu aizgājēju kapa vietas: Rīgas pilsētas mēra Alfrēda Andersona (1921. – 1928.gads), Alberta Kvieša, Anša Cīruļa, Latvijas lietišķās mākslas mākslinieka, gleznotāja un grafiķa, Latvijas valsts karoga pašreizējā dizaina autora un trīs 1991.gada janvāra barikādēs bojāgājušo: Andra Lapiņa, Edija Riekstiņa un Sergeja Konoņenko. Šiem darbiem atvēlēti 300 latu gadā. “Ja kāds par pieminekļa atjaunošanu maksās, tad mēs to varam izdarīt, restaurēt pieminekli, bet, ja par to neviens nemaksā, tad mūsu nolikumā nav paredzēts, ka pieminekļi jāuztur kārtībā,” situāciju skaidro pārvaldes vadītājs.