Lietuvas Seims otrdien apstiprinājis Bruņoto spēku struktūru līdz 2022.gadam, nosakot, ka līdz tam ik gadus obligātajā militārajā dienestā tiks iesaukti 3500 līdz 4000 jauniešu.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece paudusi, ka jāturpina diskusija par iespēju ieviest obligāto militāro dienestu. Tas vairotu jauniešu patriotismu vai tomēr mudinātu emigrēt?
Atgriešanās pie obligātā militārā dienesta Latvijai prasītu lielus finansiālos ieguldījumus un, apspriežot šādu ideju, jāņem vērā profesionāļu viedoklis, aģentūrai LETA sacīja Zaļo un zemnieku savienības un partijas Vienotība politiķi, komentējot Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (Nacionālā apvienība Visu Latvijai! TB/LNNK) pausto viedokli.
Rīgas rajona tiesa šodien kārtējam bijušajam aktīvā dienesta karavīram par neierašanos uz rezerves karavīru mācībām piemēroja 20 eiro naudas sodu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.
Lietuvas Seimā pirmdien reģistrēts likumprojekts par obligātā iesaukuma pagarināšanu vēl uz gadu, saglabājot to arī 2020.-2021.gadā.Likumprojektu reģistrējis Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Artūrs Paulausks.Jau ziņots, ka Lietuvas Seims pavasarī pieņēma likumu, kas pavēra iespēju piecu gadu laikā ik gadus uz deviņiem mēnešiem iesaukt dienestā 3000 līdz 3500 cilvēkus, pirmām kārtām pieņemot armijā brīvprātīgos, un vienīgi tad, ja viņu skaits nebūs pietiekams, iesaucot dienestā jauniešus vecumā no 19 līdz 26 gadiem.
Jābrīnās, ka prezidenta amata kandidātiem vēl nevaicā attieksmi pret obligāto karadienestu un militāro apmācību augstskolās. Kandidātu skaits jau klibo pāri diviem desmitiem, uzreiz varētu atsijāt šaubīgos. Proti - jebkura vilcināšanās vai smalkos kruzuļos ietvertas šaubas ļautu aptaujāšanu pārtraukt ar stindzinošu - paldies, PAR JUMS VISS IR SKAIDRS.
Skaidrs, ka bez PAREIZĀ VIEDOKĻA pastāv arī citi viedokļi. Tie demokrātijas apstākļos ir jāuzrāda, protams, sākumā un beigās sabiedrībai parādot, kāds īsti ir pareizais. Mūsu gadījumā saprotams, ka tas ir Bundžu Jāņa viedoklis.Nupat Lietuvā sāka virzīt ideju par obligātā karadienesta atjaunošanu, ko stingri aizstāv arī prezidente Daļa Grībauskaite.
Lietuvas Aizsardzības ministrija iesniegusi valdībai likumdošanas grozījumus, kas nepieciešami, lai atjaunotu valstī obligāto karadienestu. Šā gada laikā dienestā paredzēts iesaukt 3000 līdz 3500 jauniešus. Iecerēts valdību lūgt šo likumprojektu apspriest steidzamības kārtībā.Par obligātā karadienesta atjaunošanas nepieciešamību pirms nedēļas tika spriests prezidentes Daļas Grībauskaites sasauktajā Valsts aizsardzības padomes sēdē, kurā tika atzīts, ka šādu vajadzību nosaka pašreizējā ģeopolitiskā situācija.
Latvija pagaidām negrasās ņemt piemēru no Lietuvas un neapsver domu par obligātā militārā dienesta atjaunošanu, otrdien, 24.februārī, vēsta TV3. "Mēs savu viedokli pašreizējā brīdī netaisāmies mainīt. Mums ir profesionāla armija, kuru plānojam stiprināt. Dienaskārtībā ir jautājums par rezerves karavīru un rezervistu izmantošanu.
Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) Saeimas ārpolitikas debatēs aicināja pieņemt politiski izšķirīgu lēmumu par karavīru skaita palielināšanu līdz 2018. gadam. Cēloņi nav īpaši jāskaidro. Tomēr sāksim ar citu notikumu.