Jūlija sākumā Aizsardzības ministrija (AM) nāca klajā ar ierosinājumu no 2023. gada
pakāpeniski ieviest gadu ilgu obligātu Valsts aizsardzības dienestu jeb būtībā –
vispārējo karaklausību. Rosinājumu, kura cēlonis ir Krievijas iebrukuma Ukrainā
izraisītā nepieciešamība stiprināt Latvijas aizsardzības spējas, jau atbalstījuši visi
koalīcijas partneri, un, visticamāk, iniciatīva tiks arī apstiprināta. Citu pasaules un arī
Eiropas valstu attieksme pret obligāto militāro dienestu gan ir ļoti dažāda.
Par obligātā militārā dienesta
nepieciešamību un tā lomu
Krievijas uzbrukuma nepieļaušanā ar militāro ekspertu
Mārtiņu Vērdiņu sarunājas
Agnese Margēviča.
Lietuvas Aizsardzības ministrija ierosina mainīt obligātajā militārajā dienestā iesaucamo jauniešu vecumu, turpmāk paredzot iesaukt Bruņotajos spēkos jauniešus vecumā no 18 līdz 23 gadiem, ziņu aģentūru BNS informējis aizsardzības ministra vietnieks Vītauts Umbrass.
Vismaz tuvāko četru gadu laikā obligātais militārais dienests Latvijā netiks atjaunots, pārliecināts jaunais Aizsardzības ministrijas (AM) parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts Mārtiņš Staķis (AP).
Jauniešiem Igaunijā, kas veselības apsvērumu dēļ nav piemēroti obligātajam militārajam dienestam, tuvākajā laikā būs jāiziet 12-14 mēnešu ilgs civilā iesaukuma dienests, vēstīja laikraksts Postimees, atsaucoties uz Iekšlietu ministrijas sagatavoto divu gadu plānu.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) prognozē, ka Latvijā tuvākajā nākotnē tiks atjaunots obligātais militārais dienests. Piektdienas rītā intervijā LNT raidījumā 900 sekundes Mūrniece atzina, ka Latvijā būtu jāatjauno obligātais militārais dienests, bet līdz tam, ir jādomā par to, lai iesāktie darbi aizsardzībā tiktu izdarīti līdz galam.
Lietuvas Aizsardzības ministrija pirmdien publiskojusi jaunos iesaucamo sarakstus 2017.gadam. Šajos sarakstos iekļauti vairāk nekā 25 000 jauniešu, kas dzimuši laikā no 1991. līdz 1997.gadam un, pēc ministrijas datiem, nav pilnībā vai uz laiku atbrīvoti no karadienesta.
Aizsardzības ministrija (AM) obligātā militārā dienesta karavīrus salīdzina ar lielgabala gaļu un uzskata, ka tā atjaunošana pašreizējā situācijā kalpotu Krievijas mērķiem.
Lai mazinātu iespējamos drošības riskus saistībā ar militāro dienestu trešajās valstīs, Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem būs aizliegts dienēt ārvalstu armijās, kā arī policijā un drošības iestādēs, portāls Diena.lv uzzināja Saeimas Preses dienestā.