Kultūras, izglītības un veselības nozare dzīvo citā Latvijā un nesaprot, kad beidzot piedzīvos atkopšanos no krīzes, portālam Diena.lv atzīst Eiroparlamenta deputāts un bijušais premjerministrs Ivars Godmanis.
Ventspils mērs Aivars Lembergs pagaidām neredz nepieciešamību mainīt attiecības ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS). To viņš atklāj otrdien publicētā intervijā laikrakstā Diena.
Pašreizējā valdība pastāvēs līdz vēlēšanām, bet pēc tam būs jāvērtē jaunais spēku salikums. Tas, vai Vienotības partneri varētu būt arī ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu saistītā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), būs atkarīgs no tā, vai partija spēs atbrīvoties no Lemberga ietekmes, ceturtdien publicētā intervijā laikrakstā Diena norāda viena no Vienotības līderēm Sarmīte Ēlerte.
Publiskajā telpā izskanējusī informācija par viena no ilgtspējīgākajiem Latvijas uzņēmumiem un nacionāla mēroga zīmoliem, alus darītavas Aldaris gatavošanos daļu ražošanas pārcelt ārpus Latvijas ir nopietns signāls, kas liecina par Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas pasliktināšanos, norāda Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).
Gadījumā ja nekas naktī nebūs mainījies, valdībai šodien
vajadzētu lemt par ārkārtīgi neparedzamu un ne par sekundi
neatliekamu naudas piešķiršanu Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrijai (VARAM). Vajadzīgi 20 000 latu būvgružu
saskaitīšanai. Tā kā būvgruži ir jau saskaitīti - pagājušajā gadā
savāktas 353 000 tonnu būvniecības atkritumu, tad, visticamāk, tos
būtu jāpārskaita vēlreiz.
Latvija, kas tikai pirms divdesmit gadiem ir sākusi veidot demokrātijas pamatus, kopā ar Zviedriju, Dāniju un Somiju ir tās Eiropas topa valstis, kurās vīrieši visvairāk iesaistās bērnu audzināšanā un ikdienas mājas soļa veikšanā, sveicot Tēvu dienā norāda Labklājības ministre Ilze Viņķele (V).
Statistiķi labi pastrādājuši un, savelkot informācijas pavedienus, secinājuši, ka šā gada otrajā ceturksnī IKP ir audzis par 0,7%, bet gada laikā tas ir palielinājies jau par 4,4%. Lielāku ieguldījumu, kā tika vērtēts ātrajā novērtējumā, deva tirdzniecība (+6,3%). Tāpat pozitīvais iedzīvotāju vērtējums ļāvis augt ne tikai tirdzniecībai, bet arī būvniecībai (+5,3%), ko nodrošināja dzīvojamo ēku būvniecības kāpums (+41%).
2.ceturkšņa IKP pieauguma temps ir pārskatīts uz augšu vairāk nekā bija gaidāms, tātad no 3,8% uz 4,4% (gada griezumā, sezonāli neizlīdzinātie dati). Taču daudz spilgtākas atklāsmes šoreiz rada detaļas. Bilde, ko veido dažādu nozaru izaugsmes tempu atšķirības, ir abstraktā ekspresionisma šedevrs, kuru var droši izstādīt mākslas galerijā līdzās Marka Rotko darbiem. Piemēram, apstrādes rūpniecība gada griezumā sarukusi par 0,6%, transports par 2,2%, savukārt māksla, izklaide un atpūta pieaugusi par 13,6%, bet nekustamo īpašumu nozare par 13,2%.
Izlasot Dāvja Stalta rakstu, kurš publicēts 2013. gada 5. septembrī interneta portālā "Diena", jāsecina, ka deputāts Dāvis Stalts ne līdz galam izprot, ko nozīmē tiesiska un demokrātiska valsts, kādas ir katra indivīda (tai skaitā citas valsts pilsoņu) tiesības, tiesu un zvērinātu advokātu loma tiesiskā sabiedrībā.
Jaunākā _DNB Latvijas barometra _pētījuma rezultāti liecina, ka iedzīvotāji atzinīgāk vērtē augstskolu sniegumu (piecu punktu skalā vidējā vērtība 3,53), bet viskritiskāk - profesionālo izglītības iestāžu izglītības kvalitāti (3,36). Vispārizglītojošo skolu izglītības kvalitāte vērtēta ar atzīmi 3,48. Tiesa, ja es būtu _DNB Latvijas barometra _aptaujas respondentu lokā, kritiskāk būtu izteikusies tieši par Latvijas augstāko izglītību.
Kāpēc mēs – Latvijas patriotiski noskaņotie Saeimas deputāti un iedzīvotāji, cīnāmies par Ķemeru sanatorijas nākotni un valstiski stratēģiskās kurortoloģijas nozares atjaunotni? Tāpēc, ka "Ķemeru sāga" ilgst 15 gadus, un sanatorijas attīstība sakārtosies, vai nu tagad, vai nekad. Piedāvāju šā brīža situācijas apskatu, analizējot šovasar uzradušos SIA _Ominasis Latvia _mirušā īpašnieka atstātā mantojuma administratora pilnvaroto pārstāvju (tiesā ir apstrīdēta pilnvara) – advokātu vēstuli ar vēršanos pret Ķemeru sanatorijas pārdošanu Jūrmalas domei.
Runājot par dzimstības veicināšanas politiku Latvijā, cīņas karstumā mums būtu svarīgi paturēt prātā, ka valsts politikai nevajadzētu būt orientētai tikai uz to, lai pēc iespējas vairāk sieviešu pēc iespējas īsākā laikā piedzemdētu vairāk mazuļu. Pārdomāta dzimstības veicināšanas politika ir daudz vairāk – tā nozīmē, ka valstij ir jāsniedz palīdzīga roka rūpēs par mazajiem cilvēkiem ne tikai gada vai pusotra garumā, bet līdz pat brīdim, kad mūsu valsts jaunie cilvēki ir gatavi par sevi parūpēties paši.