No jaunā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēža Ginta Kaminska (ZZS) Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija sagaida atbildes uz vairākiem jautājumiem. Vispirms – kāds ir LPS viedoklis par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvāto pašvaldību sadarbības teritoriju modeli. Otrdien, tiekoties ar LPS vadītāju, deputāti arī vēlējās noskaidrot, vai nav jāgroza Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, jo aptuveni puse pašvaldību neatbilst tajā noteiktajiem kritērijiem.
Saskaņas līgums ar Krievijā valdošo partiju Vienotā Krievija astoņus gadus pēc tā parakstīšanas ir zaudējis aktualitāti, pirmdien paziņoja Saskaņas līderis Nils Ušakovs. Labējās partijas šo vienošanos minējušas kā galveno iemeslu, kas tām traucētu sadarboties ar Saskaņu. Tāpēc šī ziņa vispirms tika uztverta kā Saskaņas pieteikums dalībai valdībā pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām. Taču valdības partiju līderi joprojām nav gatavi šai sadarbībai – atteikšanos no līguma uzskata tikai par formalitāti un netic, ka Saskaņas attiecības ar sabiedrotajiem Krievijā mainījušās.
Administratīvi sodīto Saeimas deputātu vārdus no parlamenta tribīnes vienu reizi kārtējās sesijas laikā paziņo jau vairāk nekā gadu. Taču vairāki uzvārdi sarakstā parādās atkārtoti, kas ļauj domāt, ka publiskais paziņojums, iespējams, nav sevišķi iedarbīgs. Starp šajā ceturtdienas sēdē nosauktajiem pārkāpējiem bija arī politiķi, kuri ir administratīvi sodīti pirmo reizi un ne tikai par ātru traukšanos ar auto, bet arī pārvietošanos ar velosipēdu pie sarkanās gaismas vai braukšanu ar radinieka auto bez civiltiesiskās obligātās apdrošināšanas polises.
Ja 2011. gada maijā Saeimas Kārtības rullis neparedzētu iespēju lēmuma pieņemšanā atturēties un tieši deputāti, kas izdarīja šādu izvēli, nebūtu izšķīruši balsojuma iznākumu, iespējams, daudz kas tagad Latvijā būtu citādāk.
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) ietekme valdībā ir tik liela, ka īsā laikā tai izdevies panākt vairākas lietas, par kuru īstenošanu vēl pirms dažiem mēnešiem skeptiska bija gan finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), gan premjers Māris Kučinskis (ZZS). Sagatavojot iesniegšanai Saeimā valsts budžeta projektu pavadošo likumprojektu paketi, valdība otrdien atbalstīja grozījumus likumā par pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas nosaka PVN samazināto 5% likmi svaigiem dārzeņiem, augļiem un ogām.
Kad līdz Saeimas vēlēšanām palicis gads, vairāki deputāti no parlamentā pārstāvētās No sirds Latvijai (NSL) vairs neslēpj satraukumu par partijas izredzēm tajās pārliecinoši nostartēt un varētu šo organizāciju pamest, pirmdien lasāms avīzē Diena.
Pēc pamanāmā vairāku politisko spēku kopīgā pieteikuma Ventspils domes vēlēšanās, kas solīja pārmaiņas, līdz pagājušajai ceturtdienai pilsētā dzīve ritēja gadiem ierasto gaitu. Varu domē saglabāja līdz šim valdošā partija Latvijai un Ventspilij, bet apvienotā saraksta pārstāvji ar līderi Ģirtu Valdi Kristovski (Vienotība) priekšgalā palika opozīcijā. Baltijas asociācijas – Transports un loģistika prezidentes Ingas Antānes nebija starp domē ievēlētājiem. Taču tieši viņa ir nolēmusi neapstāties un pagājušajā ceturtdienā Ventspilī nodibināja reģionālo partiju Laiks pārmaiņām, kura, iespējams, startēs arī uz Saeimu.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir sagatavojusi izskatīšanai galīgajā lasījumā grozījumus Politisko partiju finansēšanas likumā. Komisija otrdien nolēma likuma pārejas noteikumos uzdot valdībai līdz nākamā gada 31. oktobrim izvērtēt iespējas palielināt partijām valsts budžeta finansējumu, sniedzot par to atzinumu, kuru jau vērtētu nākamā Saeima. Par šo priekšlikumu un pārējām izmaiņām likumā vēl lems parlaments.
"Latvija ir iestājusies visos iespējamos pasaules klubos, tāpēc Vienotības vērtību saraksts ir jāpapildina ar modernitāti," sestdien partijas domes sēdē uzsvēra tās līderis Arvils Ašeradens. Viņaprāt, Latvijai, atrodoties attīstīto un moderno Rietumu valstu pulkā, ir pienākums virzīties uz izcilību valsts pārvaldē, izglītībā, veselības aprūpē, uzņēmējdarbībā, "lai arī mēs būtu pasaules klases spēlētāji". Teiktais saskan ar to, ko ir piedāvājusi arī jaundibinātā partija Kustība Par.
Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa mēģinājums panākt, lai pēc 2018. gada 1. jūnija dzimušajiem bērniem vairs netiktu piešķirts nepilsoņu statuss, Saeimā ceturtdien cieta neveiksmi. Prezidenta piedāvātā īpašā likumprojekta nodošanu Juridiskajai komisijai atbalstīja tikai 39 deputāti, pret to bija 38, bet vēl 14 politiķi atturējās – vairākums no viņiem pārstāvēja Vienotību, piektdien vēsta laikraksts Diena.
Vietējo pašvaldību referendumu likumu, kuram ir ļoti sena vēsture, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija drīzumā varētu lūgt iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā, aicinot projektu pieņemt galīgajā lasījumā.
Latvijas Reģionu apvienība (LRA) 13. Saeimas vēlēšanās startēs ar savu sarakstu, taču būs atvērta sadarbībai ar citiem radniecīgiem politiskajiem spēkiem, Dienai apstiprināja LRA jaunā valdes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga, kuras priekšgājējs šajā amatā bija Rīgas domnieks Mārtiņš Bondars.
Ielu bruģēšana turpinās ne tikai Rīgā, bet arī netālu no Liepājas, Durbes novadā. Pērn Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) no "deputātu kvotām" novadam iedeva 65 000 eiro Raiņa ielas bruģētā posma pārbūvei. Vēl 2500 eiro ZZS deputātu grupa piešķīra Durbes pilskalna parka izveidei.
Rosinot izbeigt nepilsoņa statusa piešķiršanu pēc 2018. gada 1. jūnija dzimušajiem nepilsoņu bērniem un atzīt viņus par Latvijas pilsoņiem, Valsts prezidents Raimonds Vējonis esot vēlējies saliedēt Latvijas sabiedrību. Taču, iesniedzot šo iniciatīvu Saeimā, prezidents ir sašķēlis politisko vidi. Vienprātība nevalda arī valdošajā koalīcijā. Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) iebildumu dēļ valdības partijas par Valsts prezidenta priekšlikumu nevarēs balsot, jo pilsonības jautājums ir viens tiem, ko koalīcija var izlemt tikai pēc vienprātības principa.
Valdībā atbalstītajā valsts budžeta projektā ministriju prioritātēm pieejamā summa ir palielināta no 81 miljona līdz 120 miljoniem eiro. Jau iepriekš koalīcija vienojās paredzēt vēl 200 miljonus eiro veselības finansēšanai, kā arī 25 miljonus ceļu atjaunošanai.
Latvijas Reģionu apvienība (LRA) ir paziņojusi, ka līdz Saeimas vēlēšanām vēlas paplašināties, piesaistot arī citas reģionālās partijas. Kad šis process būs beidzies, kopīgi tiks izraudzīts jaunais apvienības līderis no šī amata aizgājušā Rīgas domes deputāta Mārtiņa Bondara vietā. Neformālās sarunās jau ir uzrunāti arī reģionālie politiskie spēki, kuriem ir sadarbības līgumi ar agrāk valdošo Vienotību, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.
Viena no pašvaldībām, kas pēc vēlēšanām piedzīvoja varas maiņu, ir Saldus novads. Koalīciju veido deputāti no sešiem sarakstiem, bet tā esot stabila, apgalvo priekšsēdis Reinis Doniņš (LZS), trešdien vēsta avīze Diena.
Parlamentārā izmeklēšanas komisija, kura vērtē žurnālā Ir publicētās ietekmīgu cilvēku sarunas, kas noklausītas oligarhu lietas ietvaros, pirmdien pievērsās termiņuzturēšanās atļauju ieviešanai un izsniegšanai no valsts drošības viedokļa. Taču Ritvara Jansona (NA) detalizētajam ziņojumam par šo tematu bija vairāk izglītojošs raksturs. Komisijas vairākums neredzēja pamatu izvērst diskusiju par to, vai kāds no viesnīcas Rīdzene sarunu dalībniekiem, iespējams, savās biznesa interesēs nav lobējis izmaiņas Imigrācijas likumā, kas paplašināja termiņuzturēšanās atļauju saņēmēju loku, otrdien vēsta laikraksts Diena.
Arī premjers Māris Kučinskis (ZZS) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) atlīdzības fonda finansējuma palielināšanu uzskata par vienu no prioritātēm. Par to Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis otrdien informēja parlamentāro izmeklēšanas komisiju, kas vērtē žurnālā Ir publicētās "oligarhu lietas" sarunas.
Vienotība vairs nebarošot sabiedrību ar ziņām par politiskā spēka iekšējās dzīves pretrunām, bet gan piedāvāšot partijas vīziju par to, kā veidot Latviju par modernu un attīstītu Rietumeiropas valsti. Tā šonedēļ ir galvenā vēsts pēc partijas jaunās valdes pirmās sēdes.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) drīzumā iesniegs valdībā likumprojektu par 29 pašvaldības sadarbības teritoriju izveidošanu ap reģionālās attīstības centriem. Gan jaunais Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis (ZZS), gan daļa pašvaldību vadītāju iepriekš bijuši skeptiski pret īpaša likuma pieņemšanu, jo pašvaldības jau tagad sadarbojas, bet tas notiek dažādos virzienos, nevis konkrētās robežās, otrdien vēsta laikraksts Diena.
Vadības maiņa Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) nebija negaidīta. Jau pirms gada Andris Jaunsleinis paziņoja, ka atkārtoti uz šo amatu vairs nepretendēs. Lielāks pārsteigums bija tas, ka ilggadējais Auces novada mērs un LPS priekšsēža vietnieks Gints Kaminskis par jauno LPS līderi aizklātā balsojumā tika ievēlēts vienbalsīgi.
Ir visi priekšnoteikumi, lai Vienotības kongresā sestdien ievēlētu ļoti spēcīgu valdi, kurai partijas pastāvēšanā būs milzīga nozīme. Tā uzskata viens no Vienotības priekšsēža kandidātiem, Rīgas domes deputāts Vilnis Ķirsis. Viņaprāt, partijas mobilizācija jau ir sākusies, par ko liecinot arī spēcīgais valdes kandidātu saraksts. "Tagad tas ir izaicinājums un sportiska interese, vai mēs varam vai nevaram izvilkt," Dienai sacīja Saeimas deputāts Ainars Latkovskis, kurš valdes vēlēšanās startē pirmo reizi.
Jaunā politiskā kustība Mēs esam PAR, uz kuras bāzes 26. augustā paredzēta jaunas centriskas partijas dibināšana, trešdien nāca klajā ar manifestu un atklāja daļu no potenciālajiem partijas dibinātājiem. To vidū līdzās bijušajam ekonomikas ministram Danielam Pavļutam bija sabiedrībā pazīstami zinātnieki, dažādu nozaru eksperti un radošās inteliģences pārstāvji. Līdzīgi kā iepriekš citi jaunie spēki, arī kustība pieteica sevi ar mērķi padarīt šo valsti labāku. "Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par valsti, kas nepieder dažiem," teikts manifestā.
Ķekavas novadu Jaunās konservatīvās partijas (JKP) saraksta līderis Neils Kalniņš četros gados vēlētos izveidot par vienu no labākajiem novadiem Latvijā, jo tam esot visi priekšnoteikumi. Pēc atkārtotās balsošanas, kas sestdien notika vienā no lielākajiem Ķekavas novada vēlēšanu iecirkņiem, Jaunā konservatīvā partija palielināja ietekmi domē – tajā tagad to pārstāvēs pieci deputāti. JKP ir gatava virzīt nākamo domes priekšsēdi un izvērtē trīs kandidātus. Jūnijā Diena jau rakstīja, ka nopietnākā pretendente uz amatu ir juriste Viktorija Baire, kurai ir pieredze valsts pārvaldes darbā.
Nākamais Vienotības līderis, visticamāk, būs kāds no partijas biedriem ar pieredzi valdībā. Līdz šim nopietnākais priekšsēža amata kandidāts Edvards Smiltēns valdībā nav strādājis. Viņš pagājušajā piektdienā paziņoja, ka partijai var būt tikai viens priekšsēdētājs, aicinot Saeimas deputātus izšķirties, vai arī turpmāk uzticēt frakcijas vadību Solvitai Āboltiņai. Notikušais mazina iespēju, ka 19. augustā par priekšsēdi varētu kļūt Smiltēns. Arī viņš pats vairs neredzot iespēju kandidēt, ja faktiskā līdere joprojām paliek Āboltiņa.
Saeimas deputāta Ilmāra Latkovska izstāšanās no Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–TB/LNNK (NA) frakcijas jūnija beigās palika pēdējo nedēļu notikumu ēnā. Lielāku ievērību ieguva piecu Saeimas deputātu aiziešana no Vienotības, iespējama jauna politiskā spēka veidošana un ārpusparlamenta partiju aktivizēšanās pēc publiskotajām "oligarhu lietas" sarunām. Latkovskis tagad būs neatkarīgais deputāts. Par piesliešanos citai partijai viņš vēl nedomājot, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.
Pēc piecu Saeimas deputātu izstāšanās no Vienotības tās frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa ir vienojusies ar viņiem par sadarbības turpināšanu frakcijā un atbalstu valdībai. "Personību ambīciju cīņa ir beigusies, un visi pragmatiski strādās kopā, jo par valdības uzdevumiem ir vienota izpratne," Dienai sacīja Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars. Augusta beigās no Vienotības aizgājušie deputāti plāno piedalīties jaunas centriskas partijas dibināšanā.