Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā 0 °C
Apmācies
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Ināra Egle

Likteņdārzam būs likums(27)

Ja Saeima pieņems Likteņdārza likumu, šai nacionālās nozīmes piemiņas vietai būs garantēta valsts aizsardzība, attīstība un pēctecība, Dienai teica Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (Vienotība). Viņa ir viena no projekta iniciatorēm, taču uzsvēra, ka tas ir vairāku cilvēku kopīgs lēmums valsts simtgades gadā aicināt Saeimu pieņemt šo likumu. Tas nosaka, ka Kokneses novads bez atlīdzības nodod Latvijas valstij pašvaldībai piederošo Likteņdārza zemi. Valsts to pārņem Zemkopības ministrijas valdījumā, uzņēmuma Latvijas valsts meži īpašumā.

Taņas atgriešanās(48)

Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka ir atteikusies no mandāta Eiropas Parlamentā un atgriezusies Latvijā, lai palīdzētu partijai iekļūt Saeimā. Līdz Saeimas vēlēšanām 6. oktobrī palicis mazāk nekā pusgads. SestDiena sāk stāstīt par politiskajiem spēkiem, kas gatavojas tajās pieteikt savus sarakstus.

Sadarbības teritoriju veidošanu atliks

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (NA) pieteiktā pašvaldību sadarbības teritoriju veidošanas reforma, visticamāk, tik drīz netiks īstenota. Par to liecina nesen notikušo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) sarunu iznākums. Abas puses vienojušās, ka projektam vairs netiek pievienota karte, kurā noteiktas sadarbības teritoriju robežas, kā arī rosināts pārcelt termiņu, līdz kuram jāsagatavo ar reformu saistītās izmaiņas likumos, Dienai apstiprināja VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (NA).

Zaļie izglābuši savu partiju(14)

Šķelšanās Latvijas Zaļajā partijā (LZP) būtu sliktākais, kas ar kādu no premjera pārstāvētās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) partijām varētu notikt Saeimas vēlēšanu gadā. Par tādu varbūtību liecināja noskaņojums pirms LZP kongresa, līdz kuram tomēr puses vienojās par kompromisiem. Atsakoties no līdzšinējās LZP vadības struktūras, kurā līdzās valdes priekšsēdim vēl bija divi līdzpriekšsēdētāji, Latvijas Zaļās partijas kongresa delegāti sestdien nolēma palielināt domes ietekmi, par tās priekšsēdētāju ievēlot Ingmāru Līdaku. Otrs nopietnākais amata pretendents Ķeguma novada deputāts Roberts Ozols savu kandidatūru atsauca.

Domju nolikumu smagā nasta(2)

Pieaugošā spriedze Rīgas domē starp valdošo koalīciju un opozīciju ir kļuvusi par nastu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM). Ministra Kaspara Gerharda (NA) apturētie grozījumi Rīgas domes nolikumā, kas ierobežoja deputātu iespējas iztaujāt lēmumu projektu iesniedzējus, ir līdzīgi tam regulējumam, kāds ir vēl vairākās lielajās pilsētās, bet tajos noteikto kārtību Gerhards nav apstrīdējis. To Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa) šonedēļ kārtējo reizi atgādināja arī intervijā LNT raidījumā 900 sekundes.

Gulbenē ZZS nomaina savu mēru

Lieldienu priekšvakarā piepildījās prognozes par vadības maiņu Gulbenes novadā, kur par domes priekšsēdētāju 29. martā ievēlēja Normundu Audzišu (ZZS), no amata atbrīvojot viņa partijas biedru Andri Vējiņu (ZZS). Vara pēc pašvaldību vēlēšanām ir mainījusies vairākās pašvaldībās, bet Gulbenes novadā tas nebūtu iespējams bez valdošās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) vietējās nodaļas piekrišanas. Jāteic, ka to joprojām vada Vējiņš, bet izmaiņas var paredzēt arī nodaļas vadībā.

Laimes meklētāji atgriežas mājās(32)

Nespējot pārliecināt savus jaunos sabiedrotos partijā Kustība Par! par plašākas apvienības veidošanu, Saeimas deputāti, kuri pērn izstājās no Vienotības un piedalījās Kustības Par! dibināšanā, ir atgriezušies pie savām politiskajām saknēm.

Katru reizi ar citu apvienību(6)

Rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās sevi pieteikusi vēl viena jauna partiju apvienība, par ko trešdien paziņoja šo politisko spēku līderi Mareks Raups (KDS), Jānis Dinevičs (LSDSP) un Andrejs Požarnovs (Gods kalpot mūsu Latvijai). Apvienības dalībnieku skaits nemainīsies, taču tā plāno slēgt sadarbības līgumus ar vēl vairākām partijām vai biedrībām.

Gulbenē noskaņojas pārmaiņām

Pēc pašvaldību vēlēšanām Gulbenes novadā varu no iepriekš valdošās Reģionu alianses pārņēma Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kura domes vadību uzticēja saraksta līderim Andrim Vējiņam (ZZS). Šonedēļ pēc 11 deputātu ierosinājuma dome plāno lemt par neuzticības izteikšanu priekšsēdētājam.

Zaļo un Zemnieku savienība uz Saeimu pirmo reizi iet kā premjera partija(23)

Pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas Zaļo un Zemnieku savienība startēs Saeimas vēlēšanās kā premjera partija. "Tā ir liela atbildība, ko nevar sīkumaini iztērēt. Ir pienācis laiks ZZS pasniegt sevi vēlētājiem citā veidolā," sveicot Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongresa delegātus, sestdien Jelgavā sacīja premjers Māris Kučinskis no Liepājas partijas. LZS līderis Augusts Brigmanis oficiāli paziņoja, ka Kučinskis būs ZZS premjera amata kandidāts. Tātad pirmo reizi ZZS startēs Saeimas vēlēšanās ar šā amata pretendentu, kurš jau skaidri apstiprinājis gatavību vadīt valdību.

Tiesībsargs vēlas vietu Satversmē(11)

Tiesībsarga ikgadējais ziņojums Saeimā ar katru gadu iegūst lielāku ievērību. "Mūsdienās cilvēktiesības ir dinamiski mainījušās. Tiesībsarga institūcija jāiekļauj konstitucionālo institūciju saimē un jāieraksta Satversmē," ceturtdien Saeimas sēdē sacīja tiesībsargs Juris Jansons.

Referendumu likums finiša taisnē(3)

Vietējo pašvaldību referendumu likumu, kas Saeimas darba kārtībā ir kopš 2013. gada, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir sagatavojusi pieņemšanai galīgajā lasījumā. Taču trešdien komisija vēl nevarēja lemt par tā virzīšanu izskatīšanai Saeimā, jo nebija iespējams vienoties par likuma spēkā stāšanās termiņu. Lai rīkotu vietējos referendumus, ir nepieciešams pastāvīgs vēlētāju reģistrs, kam šā gada valsts budžetā tika atteikta finansējuma piešķiršana.

Rīgas vadība negrib padoties(33)

Cerīgi pieteiktās Rīgas domes vadības sarunas ar pašvaldības opozīciju ir atgriezušās nulles punktā. Nedēļas sākumā opozīcija neieradās uz kopīgi ieplānoto tikšanos, jo Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa) un vicemērs Andris Ameriks (GKR) nebija apstiprinājuši gatavību atcelt grozījumus pašvaldības nolikumā, kas ierobežo deputātu iespējas uzdot jautājumus. Ja nākamajā kārtējā sēdē, kas ir plānota piektdien, Rīgas dome "nenovērsīs konstatētos demokrātijas principu pārkāpumus pašvaldības nolikumā", vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) lems par nolikuma grozījumu apturēšanu, Dienu informēja ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (NA).

Kopā ejot, cer kļūt stiprāki(17)

Izveidot pirms Saeimas vēlēšanām liberālu, modernu, uz Rietumu vērtībām orientētu politisko spēku apvienību. Ar tādu mērķi Latvijas attīstībai sestdien kongresā nolēma startēt vēlēšanās kopā ar partiju Kustība Par! un partiju Izaugsme – arī tā sestdien savā kongresā atbalstīja iekļaušanos šajā apvienībā.

Vēlēšanu iniciatīvu likums atkal atvērts(9)

Dienu pirms 16. marta, kad Rīgā pie Brīvības pieminekļa un Lestenē tiks pieminēti Otrā pasaules kara laikā kritušie latviešu leģiona karavīri, Saeima noraidīja Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–TB/LNNK (NA) iesniegtos grozījumus likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām. Tie paredzēja 16. martu noteikt par Latviešu nacionālo karavīru atceres dienu. Taču ar pārliecinošu vairākumu – 77 balsīm – Saeima nodeva komisijai Vienotības ierosinātos grozījumus šajā likumā, kas nosaka, ka 11. novembris – Lāčplēša diena – būs nevis atceres, bet svētku diena.

Pašvaldību avīzes – tikai reizi mēnesī

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija otrdien atbalstīja kompromisa piedāvājumu ieilgušajā strīdā starp reģionālajiem medijiem un pašvaldību izdevumiem, kuru neregulētā darbība radīja nevienlīdzīgu konkurenci. Grozījumos Pašvaldību likumā pirms to izskatīšanas 2. lasījumā ir ierosināts, ka novadi un pilsētas informatīvos izdevumus varēs izdot ne biežāk kā reizi mēnesī, tajos publicējot informāciju, kas saistīta ar pašvaldību funkciju izpildi.

Sākušās Ušakova un opozīcijas sarunas(4)

Uz tikšanos ar Rīgas domes vadību četru opozīcijas frakciju vadītāji piektdien ieradās ar jau sagatavotu projektu par pašvaldības nolikuma grozījumu atcelšanu. Pirms nedaudz vairāk kā nedēļas valdošās partijas tajā noteica ierobežojumus domniekiem uzdot jautājumus. Opozīcija paziņoja, ka sarunas varēšot sākt tikai pēc nolikuma izmaiņu svītrošanas. Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa) lūdza laiku līdz 19. martam, lai Saskaņas un Gods kalpot Rīgai (GKR) frakcijas priekšlikumu varētu izvērtēt. Viņš piekrīt, ka nolikumu var pilnveidot, gan nesolot tā jaunās normas atcelt.

Saeimai jāvērtē aicinājums Rimšēvičam atkāpties pašam(18)

Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) frakcijas vairākums un daļa Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputātu ceturtdien noskaņoti atbalstīt Vienotības ierosināto lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu Latvijas Bankas (LB) prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, aicinot viņu atkāpties no amata, ņemot vērā sākto kriminālprocesu. Taču gan ZZS, gan NA vadība šo ierosinājumu Dienai vērtēja ar zināmu skepsi. «Tas var nostādīt neveiklā situācijā parlamentu, jo aicinājumam nav juridiska seguma,» sacīja NA priekšsēdis Raivis Dzintars. Līdzīgs viedoklis ir arī Saskaņai, kas ir lielākā opozīcijas frakcija un arī varētu atbalstīt lēmuma projektu.

Aizejošā Saeima Kārtības rulli vairs negrozīs(2)

Opozīcijai, visticamāk, neizdosies likvidēt Saeimas Pieprasījumu komisiju. Juridiskā komisija otrdien noraidīja deputātu grupas iesniegtos grozījumus Kārtības rullī, kas paredzēja Pieprasījumu komisijas funkcijas nodot likumdošanas komisijām.

Bordāns sola lielas reformas(61)

No partijas, par kuru 12. Saeimas vēlēšanās nobalsoja 0,7% vēlētāju, Jaunā konservatīvā partija (JKP) kļuvusi par politisko spēku, kas ne tikai pretendē uz iekļūšanu Saeimā, bet arī sola pārņemt varu.

Rīgas dome parauj līdzi citus(17)

Pagājušās nedēļas notikumi Rīgas domē, kur, veicot izmaiņas pašvaldības nolikumā, koalīcija ierobežoja opozīcijas deputātu iespējas uzdot jautājumus, atsauksies uz visām pašvaldībām, kurās ir līdzīga kārtība. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uzdevusi visām pilsētu un novadu domēm līdz 15. martam izvērtēt savus nolikumus un svītrot normas, kas neatbilst demokrātiskas valsts pamatprincipiem. Ja tas netiks izdarīts, ministrija ir gatava apturēt šo ierobežojumu darbību, Dienu informēja VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (NA), kurš ir parakstījis pašvaldībām adresēto vēstuli.

Rīgas domē – zobs pret zobu(17)

Rītausmā pieņemtie grozījumi Rīgas domes nolikumā, kas paredz samazināt deputātu iespējas uzdot jautājumus un pieprasīt pārtraukumus, varētu iegūt vēsturisku nozīmi. Vairāk nekā desmit stundu ilgajā domes sēdē naktī no trešdienas uz ceturtdienu pretrunas starp valdošo koalīciju un opozīciju sasniedza kulminācijas punktu. Par to liecina tas, ka naktī notikusi arī kāda vēsturiska tikšanās, kad Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa) apsēdās pie viena galda ar opozīcijas frakciju vadītājiem. Nekas tāds Saskaņas valdīšanas laikā līdz šim domē neesot noticis.

Politiķi raida signālus likvidatoriem(7)

Saeima kā steidzamus ceturtdien pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz samazināt banku likvidatoru, viņu palīgu un maksātnespējas administratoru atlīdzības noteikšanai aprēķināmo bāzi. Tajā netiks iekļauta viegli atgūstamā līdzekļu daļa. Par grozījumiem nobalsoja visi klātesošie 93 deputāti. Tas nozīmē, ka Valsts prezidentam nav iespējas tos nodot parlamentam otrreizējai caurlūkošanai. Taču Saeimai drīzumā var nākties pašai vēlreiz veikt izmaiņas šajā vienas dienas laikā pieņemtajā likumā.

Palielināt plānošanas reģionu lomu(3)

Pieci plānošanas reģioni, kas apvieno tajos iekļautās pašvaldības, mudina palielināt reģionu lomu, deleģējot tiem vairāk funkciju. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šonedēļ lūdza reģionu pārstāvjus līdz aprīļa sākumam sagatavot kopīgu piedāvājumu par funkcijām, kuras tie būtu gatavi pārņemt. "Tas būtu alternatīvs piedāvājums, kuru varētu likt pretim Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotajam pašvaldību sadarbības teritoriju projektam," sēdē sacīja Saeimas deputāts Ainārs Mežulis (ZZS). Tiekoties ar plānošanas reģionu vadību, deputāti solīja iestāties par to ietekmes palielināšanu.

Oligarhu lietas komisijas ieteikumi negūst atbalstu(15)

Juridiskās komisijas deputāti nesteigs īstenot oligarhu lietas parlamentārās izmeklēšanas komisijas ierosinājumus, piemēram, paredzēt Saeimas deputātu atstādināšanas procedūru vai izvērtēt valdību veidojošo partiju koalīcijas padomes atbilstību Satversmei. Izmeklēšanas komisijas galaziņojumā uzdots arī pilnveidot Krimināllikumu, lai padarītu efektīvāku kriminālatbildību par noziedzīgajiem nodarījumiem. Šādu grozījumu nepieciešamību Juridiskā komisija nolēma lūgt līdz 9. aprīlim izvērtēt Tieslietu ministrijas darba grupai.

Partija Progresīvie vēlas pagriezt Latviju Ziemeļvalstu virzienā(53)

Ar pretenzijām uz nostiprināšanos sociāldemokrātisko partiju nišā, kurā tagad dominē Rīgas domē valdošā Saskaņa, pagājušās nedēļas nogalē savu kongresu aizvadīja pirms gada dibinātā partija Progresīvie. Par kopīgu startu Saeimas vēlēšanās tā sākusi sarunas ar Kustību Par!, kuras līderis Daniels Pavļuts sveica arī kongresa delegātus. Abi politiskie spēki vēlas sevi piedāvāt kā alternatīvu esošajām valdības partijām. Partijas Progresīvie pieteiktās pārmaiņas ir orientētas uz "pagriezienu Ziemeļvalstu virzienā".

Vienotība sākusi veidot jaunu apvienību(25)

Vienotība sākusi veidot politisko spēku apvienību startam Saeimas vēlēšanās, lai mobilizētu labēji centriskos spēkus, kas redz Latvijas attīstību Rietumu virzienā, paziņojis Vienotības līderis Arvils Ašeradens. Konsolidācija varētu notikt uz jau 2010. gadā dibinātās Nacionālās Vienotības apvienības bāzes, kurā ir Vienotība un reģionālā partija Tukuma pilsētai un novadam. Par dalību apvienībā sestdien paziņoja arī partijas Kuldīgas novadam un Valmierai un Vidzemei, ar kurām tagad ir sadarbības līgumi.

NA būšot nepiekāpīga par liegumu ofšoriem(7)

Lai gan Valsts prezidents Raimonds Vējonis otrreizējai caurlūkošanai nodevis grozījumus Publisko iepirkumu likumā un Saeima tos vērtēs, iniciatīvas autori – Nacionālā apvienība Visu Latvijai!–TB/LNNK (NA) – savu viedokli neplāno mainīt. Partija joprojām uzskata, ka zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un teritorijās reģistrētiem uzņēmumiem ir jāliedz piedalīties publiskajos iepirkumos, Dienai teica viens no NA līderiem Gaidis Bērziņš.

Ašeradenu iedzen stūrī(34)

Saeimas opozīcija un lauksaimnieki ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (Vienotība) dod laiku līdz martam elektroenerģijas maksājumu pieauguma novēršanai. Pretējā gadījumā prasīs demisiju. Satraukta arī premjera partija.

Pārtika esot droša, ja māk izvēlēties

Latvijā pieejamā pārtika ir droša un kvalitatīva, bet svarīgi ir, kādus produktus iedzīvotāji izvēlas. Par to Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputātus trešdien centās pārliecināt Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis. Viņu vairāk satraucot tas, ka Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pienākumu apjoms pieaug, taču iestādi varot skart valsts pārvaldes reforma, kas paredz par 6% samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (NA) komisijas vārdā solīja pievērst šim jautājumam uzmanību.