Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

Ināra Egle

Pirmo reizi nav dominējoša spēka(35)

Nākamajā Saeimā varētu būt vismaz septiņas frakcijas, bet valdībā tagadējo trīs politisko spēku vietā – četri vai pat pieci partneri. Tādu politisko ainu pēc 13. Saeimas vēlēšanām iztēlojas savulaik ietekmīgie politiķi Gundars Bērziņš, Ilma Čepāne un Jānis Lagzdiņš. Citur pasaulē pieaugošo populismu, kas sasniedzis arī Latviju, un lielu partiju sadrumstalotību uzrunātie minēja kā šo vēlēšanu īpašo pazīmi.

Partiju saderība krustojas(15)

Nedēļu pirms 13. Saeimas vēlēšanām eksperti un politiķi no gandrīz visām partijām un apvienībām, kurām aptaujas dod cerības iekļūt parlamentā, prognozē sadrumstalotu nākamo Saeimu. Tas var apgrūtināt arī nākamās valdības veidošanu. Politisko spēku pārstāvji ir noskaņoti vienoties par kompromisiem, taču ikvienam ir arī savi principiāli svarīgie jautājumi, kuros būtu grūti piekāpties. Uz eiropeiskām vērtībām orientēta ārpolitikas kursa turpināšana un valsts drošības stiprināšana, nacionālie jautājumi, kā arī nepieciešamība veikt administratīvi teritoriālo reformu, samazinot novadu skaitu, ir biežāk minētās prioritātes.

Iznācienā bez Kaimiņa pavisam cita partija KPV LV(156)

Nesenā KPV LV kandidātu tikšanās ar vēlētājiem Ogrē atklāja partijas spēju pielāgoties dažādām gaumēm. Tiem, kas trešdienas vakarā devās uz Ogres Kultūras centru cerībā noskatīties šovu KPV līdzpriekšsēdētāja Artusa Kaimiņa izpildījumā, nācās vilties, jo viņa te nebija. Tā vietā KPV LV piedāvāja premjera amata kandidāta Alda Gobzema jūtami iestudēto uzstāšanos, kas bija pretstats tam, ar ko asociējas KPV LV, kad centrā ir Kaimiņš.

FOTO: Bondars pirms vēlēšanām apceļo Latgali(42)

Dāvinot vēlētājiem populārās grupas Galaktika koncertus, Attīstībai/Par! Latgales saraksta līderis Mārtiņš Bondars ir atradis veidu, kā ieinteresēt cilvēkus par apvienību.

Vietējo referendumu nākotne neskaidra(1)

Vietējo pašvaldību referendumu likums, kura pieņemšanu galīgajā lasījumā maijā apturēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), pēc Saeimas vēlēšanām varētu tikt iekļauts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdes darba kārtībā.

Saskaņa dāvina iespēju iztaujāt Ušakovu(48)

Rīgas domē valdošā sociāldemokrātiskā partija Saskaņa, kuras līderis un Rīgas mērs Nils Ušakovs Saeimas vēlēšanas nekandidē, vēlētājiem kampaņas laikā sarūpējusi dāvanu – iespēju tikties ar mēru Rīgas apkaimēs. Par to liecināja arī nesenā Saskaņas Saeimas deputātu kandidātu tikšanās ar vēlētājiem Bolderājā, uz kuru lielākā daļa cilvēku bija ieradušies galvenokārt, lai satiktu Ušakovu. Uzrunātie bija noskaņoti par viņu arī balsot, tāpēc jutās vīlušies, uzzinot, ka tādas iespējas nebūs.

Atbalsta Latgales rīcības plānu arī nākamajiem gadiem

Valdība otrdien atbalstīja Latgales reģiona ekonomiskās izaugsmes rīcības plānu no 2018. līdz 2021. gadam. Tas ir turpinājums jau Laimdotas Straujumas (Vienotība) valdības pieņemtajam plānam, kas paredzēja atbalsta pasākumus Latgales reģionam un Alūksnes novadam laika posmā no 2015. līdz 2017. gadam, preses konferencē atgādināja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA).

Vairākas partijas neplāno nosaukt potenciālos ministrus(48)

Ministru kandidātu nominēšana ir veids, kā pirms vēlēšanām pievērst uzmanību, dodot iespēju balsotājiem salīdzināt partiju pretendentus uz amatiem valdībā. Taču vairāki politiskie spēki neplāno nosaukt ministru kandidātus, atsaucoties uz neskaidro pēcvēlēšanu situāciju – tikai pēc 6. oktobra varēšot redzēt, kuras partijas veidos valdību un kā koalīcija sadalīs amatus. Šī vienošanās noteikšot, kuru cilvēku konkrētajā postenī partijai vispareizāk būtu izvirzīt.

Negribētās pārmaiņas Liepājā(7)

Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, tuvojas arī brīdis, kad Liepājas domē būtu jānotiek varas maiņai, kuru pēc pašvaldību vēlēšanām ilggadējais mērs Uldis Sesks (Liepājas partija) apsolīja partneriem no Latvijas Reģionu apvienības.

Baldonē ienāk lielā politika(6)

Varbūtējai sētnieka fiktīvai nodarbināšanai Baldones novada bērnudārzā Vāverīte Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (NA) nesen pievērsa visas Latvijas uzmanību. VARAM par šo gadījumu vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un Ģenerālprokuratūrā, norādot, ka būtu jāvērtē arī pašvaldības vadības atbildība. "Mēs esam ierauti lielo partiju cīņās," Dienai pieļāva bijusī novada priekšsēde, domniece Karīna Putniņa (Reģionu alianse).

Pretkorupcija vairs tikai retajam ir prioritāte(32)

Prioritāšu sarakstā korupcijas apkarošana pirmajā vietā ir tikai Jaunajai konservatīvajai partijai. Citiem pirms 13. Saeimas vēlēšanām tā palikusi svarīgāku uzdevumu ēnā vai 4000 zīmju programmā nav pieminēta vispār. Vienlaikus partiju pārstāvji uzskata, ka nepietiekama cīņa ar korupciju atsaucas arī uz ekonomikas attīstību, jo mazina investoru uzticību Latvijai.

Pirms vēlēšanām ZZS cilvēkiem sarūpē svētkus Pikšās(52)

Sociālo tīklu piedāvātās iespējas nav pavisam izkonkurējušas partiju komunikāciju ar vēlētājiem klātienē. Teju katru dienu medijos skan politisko spēku reklāmas, aicinot tikties ar deputātu kandidātiem Rīgā un reģionos. Ieceri apmeklēt partiju priekšvēlēšanu pasākumus Diena sāka īstenot ar ZZS rīkoto svētku atceres pasākumu valstsvīra Kārļa Ulmaņa dzimtas mājās Pikšās Dobeles novada Bērzes pagastā. Interesi par to pastiprināja atmiņas par 2010. gadu, kad mēnesi pirms 10. Saeimas vēlēšanām Pikšās atklāja K. Ulmaņa pieminekli, kas bija veidots arī ar ZZS atbalstu.

Saskaņa aiz sarkanās līnijas(45)

Pēc tam, kad Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze (ZZS) pagājušajā nedēļā televīzijas kanālā Rīga TV 24 atzina, ka viņam nebūtu iebildumu pret sadarbību ar Saskaņu, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līderi uz to reaģēja ļoti asi.

Mazajiem novadiem būs jāizvēlas(8)

Nākamgad paies desmit gadu kopš administratīvi teritoriālās reformas, kuras rezultātā Latvijā tika izveidotas 119 pašvaldības. Samazinoties iedzīvotāju skaitam reģionos, jau 58 pašvaldības vairs neatbilst novadu pastāvēšanas kritērijiem, proti, tajās ir mazāk nekā 4000 iedzīvotāju, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) apkopotā informācija. Vairāki politiskie spēki priekšvēlēšanu programmā paredz samazināt pašvaldību skaitu, lai nodrošinātu līdzsvarotāku teritoriju attīstību.

Var pieņemt vēsturisku lēmumu(62)

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis atbalstīs Satversmes grozījumus, kas paredz atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu. Taču ZZS, visticamāk, būs brīvais balsojums par šīm izmaiņām pamatlikumā, kuras Saeima pirmajā lasījumā plāno skatīt 6. septembrī. Atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu atbalsta arī Saskaņa. Tas nozīmē, ka Satversmes grozījumu pieņemšanai ir nepieciešamais divu trešdaļu balsu vairākums arī bez ZZS balsīm.

Kļaviņa lietas politiskā puse(22)

Jūnija beigās Saeima atbalstīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lūgumu piekrist kratīšanai deputāta Askolda Kļaviņa (ZZS) dzīvesvietā un viņa lietošanā esošajā automašīnā, jo pret viņu bija ierosināts kriminālprocess par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Kļaviņš toreiz uzstājās arī debatēs un sacīja, ka viņam nekas neesot iebilstams. Viņš vēl piebilda: "Jau labu laiku klīda baumas, ka būs tāda lieta." Augusta vidū uz to reaģēja ZZS politiskie konkurenti, no kuriem arī mediji uzzināja, ka Kļaviņš jau maija vidū esot brīdināts, ka pret viņu, iespējams, tiks ierosināts kriminālprocess un ka informācijas noplūdē varētu būt iesaistīts arī premjers Māris Kučinskis (ZZS).

LSDSP un KDS startē uz katru Saeimu, bet panākumi ilgstoši izpaliek(11)

Ja partija nepiedalās Saeimas vēlēšanās, tās pēc būtības nav. Tā uzskata LSDSP priekšsēdētājs Jānis Dinevičs, kura vadītā LSDSP dažādās politiskajās kombinācijās ir startējusi visās Saeimas vēlēšanās. Taču jau daudzus gadus tas noticis bez panākumiem. Uz 13. Saeimu LSDSP vienojusies iet kopā ar Kristīgi demokrātisko savienību un partiju Gods kalpot mūsu Latvijai, par apvienības premjera kandidātu izraugoties biedrības Mūsu zeme – Latvija vadītāju Valdi Šakaru.

Vēlēšanu kampaņā jauns posms(8)

Saeimas vēlēšanu gadā ir divi pagrieziena punkti – pirmais ir pavasarī un vasaras sākumā, kad partijas paziņo par gatavību startēt uz Saeimu un atklāj sarakstu līderus. Taču tā pa īstam kampaņa sākas augusta vidū, kad kandidātu saraksti ir reģistrēti un to pārstāvji izlozējuši numurus. Kopš pagājušās piektdienas, kad notika Centrālās vēlēšanu komisijas rīkotā sarakstu izloze, partijas un apvienības sāka jaunu dzīvi.

Pieradina pie citas Saskaņas(45)

Saskaņa šajās vēlēšanās izvēlējusies jaunu stratēģiju, cenšoties pieradināt pie citas Saskaņas ne tikai latviešu vēlētājus, bet arī savus atbalstītājus. Tikai pēc Saeimas vēlēšanām varēs redzēt, kā lēmumu par kandidātu sarakstu līderiem izvēlēties latviešu politiķus ar valsts pārvaldes darba pieredzi būs pieņēmuši Saskaņas līdzšinējie vēlētāji. Tāpat vēlēšanas parādīs, vai šādi Saskaņa būs kļuvusi tīkamāka latviešu balsotājiem. "Lai palielinātu ietekmi, mēs gribam parādīt, ka esam gatavi pārmaiņām un piesaistīt profesionāļus, kas sevi jau pierādījuši valsts pārvaldē," Dienai sacīja viens no partijas veterāniem Andrejs Klementjevs.

Nacionāļi ārpus komforta zonas(30)

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!–TB/LNNK (NA) līdz šim vēlēšanu kampaņās lika uzsvaru uz savu nacionāli konservatīvo ideoloģiju un ar to saistītām aktivitātēm. Ar to iepriekš pietika, lai saglabātu stabilu vēlētāju bāzi. Apvienības pieteikums 13. Saeimas vēlēšanās liecina, ka tā vēlas paplašināt elektorātu un iziet ārpus savas komforta zonas. NA kandidātu sarakstā ir vismaz 24 pašvaldību deputāti, kas ir tikpat, ja ne pat vairāk nekā Zaļo un Zemnieku savienībai un Latvijas Reģionu apvienībai.

Progresīvie kā dabas bērni izbauda kampaņu(46)

Skarbajā priekšvēlēšanu gaisotnē partija Progresīvie atšķiras ar savu pieeju. Ir iespaids, ka šis politiskais spēks izbauda priekšvēlēšanu laiku, nestresojot par reitingiem, neiesaistoties nomelnošanas kampaņās, bet tikai dažkārt kādu konkurentu, pašu vārdiem runājot, pavelkot uz zoba. Ar lakoniskiem vēstījumiem partija cenšas pievērst uzmanību sociāldemokrātu idejām un savai "jauno zaļo" politikai. Progresīvie ik uz soļa cenšas būt citādāki – visu sarakstu līderes ir tikai sievietes, neviens no kandidātiem nav norādījis ģimenes stāvokli un tautību.

Sudraba negraušot pašas uzbūvēto(39)

Tie, kuri cer, ka partija No sirds Latvijai (NSL) noies no politiskās skatuves, var atslābt – tā paliks. Tā partijas No sirds Latvijai līdere Inguna Sudraba sacīja partijas kongresā pavasarī. Savu runu viņa toreiz tēlaini pabeidza ar vārdiem: "Mūsu sudraba stīga vēl dzīvo." NSL valdes priekšsēde nebija maldinājusi vēlētājus – pagājušajā piektdienā partija pieteica 105 kandidātus 13. Saeimas vēlēšanās, kurās startēs ar savu sarakstu. Tiesa, tajā pat ar pirmo numuru iekļautie kandidāti nav plašākai sabiedrībai pazīstami, izņemot Sudrabu, kura būs saraksta līdere Rīgā.

Vecā Vienotība jaunā versijā(39)

Jaunā Vienotība ir tā pati Vienotība ar tās līdzšinējiem sabiedrotajiem reģionos. Atšķirība ir tikai tā, ka tagad šīs partijas izveidojušas apvienību, kurā sadarbojas kā līdzvērtīgi partneri. Jaunā Vienotība atšķiras arī ar to, ka tajā ir beigušies strīdi un iestājies miers. Visi, kas to vēlējās, ir aizgājuši – daļa uz Zaļo un Zemnieku savienību, daži uz Attīstībai/Par!, bet vēl kāds pievienojies Latvijas Reģionu apvienībai vai pat Saskaņai. Pie Vienotības durvīm vairs neklauvē pārbēdzēji no citiem politiskajiem spēkiem, jo laimes meklētāji raugās uz tiem, kam ir vara un nauda, bet Vienotībai agrākā ietekme gājusi mazumā.

Zaļo zemnieku izaicinājums(60)

Zaļo un Zemnieku savienība uz tai tik izšķirošajām Saeimas vēlēšanām, kurās partiju apvienībai ir svarīgi nezaudēt varu, piesaka komandu ar politiskajiem smagsvariem sarakstu galvgalī – tie ir premjers Māris Kučinskis, ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis un ministri. Lielākā daļa kandidātu ir ilggadēji ZZS dalīborganizāciju biedri, kas pārsvarā pārstāv kādu no reģioniem, kur ZZS ir ietekmīgākais politiskais spēks. Taču ZZS ir atvērusi durvis arī dažiem patvēruma meklētājiem no citiem politiskajiem spēkiem.

Reģionu apvienības eksperiments(19)

Latvijas Reģionu apvienība (LRA) ir vietējā varā otrs ietekmīgākais politiskais spēks pēc Zaļo un Zemnieku savienības, ar kuru tai būs jākonkurē par lauku vēlētāju balsīm. Vidzemes vēlēšanu saraksta līdera, premjera amata kandidāta Edvarda Smiltēna līdzšinējās uzstāšanās liecina, ka viņš vairāk orientējas uz savas bijušās partijas – Vienotības – vēlētājiem. Taču kandidātu vidū ir 25 pašvaldību deputāti, no kuriem daži domēs ievēlēti arī no Vienotības.

Aizies no Saeimas ar labām domām(13)

Līdz pēdējam brīdim bijušās premjeres Laimdotas Straujuma kolēģi Vienotībā cerēja, ka izdosies viņu pārliecināt startēt arī 13. Saeimas vēlēšanās. Taču pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka Straujuma tomēr nolēmusi uz Saeimu vairs nekandidēt. Viņa turpinās darboties partijā un arī tās valdē, atbalstīs kolēģus vēlēšanu kampaņā un ir pārliecināta, ka Jaunā Vienotība iekļūs Saeimā. Aizveroties vienām durvīm, tagadējā Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Straujuma jau redz atveramies citas durvis.

Varas maiņa Aglonā svētkus neietekmēšot(2)

Vadības maiņa Aglonas novadā neatsauksies uz Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkiem augustā un pāvesta Franciska vizītes daļu, kas septembrī notiks Aglonā. To Dienai apstiprināja nu jau bijusī novada priekšsēdētāja Ingūna Barkeviča, kā arī viens no viņas oponentiem Juris Butēvics, kurš kā vietnieks tagad pilda priekšsēdētāja pienākumus.

Jaunie reitingi raidot signālus(39)

Izmaiņas partiju popularitātes reitingu tabulā jūlijā, pēc Saeimā pārstāvēto labējo politisko spēku līderu domām, parāda, ka Saskaņas nonākšana valdībā ir iespējamāka nekā jebkad agrāk. Vieni uzskata, ka Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa vadītās partijas KPV LV pakāpšanās aptaujā uz trešo vietu paverot Saskaņai iespējas pēc vēlēšanām parādīt esošajai koalīcijai alternatīvu vairākumu un nostādīt Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) izvēles priekšā – vai nu tā iet kopā ar Saskaņu, vai arī zaudē varu. Citi atgādina, ka kampaņas vēl nav sākušās, tāpēc pēc vēlēšanām var būt pavisam cita situācija, ko pierādot iepriekšējo vēlēšanu pieredze.

Zaļo zemnieku vienīgā iespēja(42)

Pirmo reizi Zaļo un Zemnieku savienība sagaidīs Saeimas vēlēšanas kā valdošā partija. Pirmo reizi tās premjera kandidāts būs nevis Aivars Lembergs, bet Māris Kučinskis. Tā ir iespēja, kas var izrādīties arī vienīgā, jo spēkā pieņemas partijas un apvienības, kuru sapnis ir valdība bez ZZS, savukārt tās līdzšinējo sabiedroto popularitāte mazinās.

Rīcības partija mēģina atkal(19)

Kā otrā kandidātu sarakstu Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) šonedēļ iesniedza Rīcības partija, par kuras politisko darbību ir maz informācijas. Zināmākais ir tās valdes priekšsēdis Igors Meļņikovs, kurš 10. un 11. Saeimā bija ievēlēts no Saskaņas. Viņš ar pirmo numuru kandidēs Rīgā, bet politiķa dzīvesbiedre, Rīcības partijas (RP) valdes locekle Tamāra Meļņikova būs saraksta līdere Latgalē.