Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Mārtiņš Apinis

Eksporta pienesums lielāks nekā līdz šim(1)

Patiešām priecē ārējās tirdzniecības dati. Iepriekšējos gados Latvijas preču eksporta pieaugums bija visai lēns vai pat ar nelielu mīnusiņu. Tomēr šobrīd no valsts izvesto preču apjoms naudas izteiksmē aug apmēram par 10% gadā, ko pirms gada bija visai grūti iedomāties. Ja runājam konkrēti, tad šā gada pirmie seši mēneši salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pērn Latvijai vainagojušies ar 10,3% vērtu eksporta apjoma pieaugumu, tam naudas izteiksmē sasniedzot 5,39 miljardus eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Gaida jaunu investīciju pieplūdumu(1)

Nodokļu reformu pakete, kas guvusi apstiprinājumu gan valdībā, gan Saeimā, saņēmusi daudz kritikas, tomēr, kā norāda ekonomisti, ir saglabātas arī valsts ekonomisko izaugsmi veicinošas lietas. Viena no tām ir nulles procentu likme uzņēmumos reinvestētajai peļņai, saistībā ar ko šķēpu laušana sākās vēl deviņdesmito gadu beigās, kad Igaunijā šādu normu pieņēma, bet Latvijā ne.

Inflācija arī turpmāk būs samērā augsta(5)

Sviesta paciņas cena virs diviem eiro gabalā diezin vai lielākajai iedzīvotāju daļai ļauj domāt par to, ka inflācija Latvijā varētu mazināties, drīzāk gan otrādi – tie, kuri šogad ir tikuši pie darba samaksas pieauguma, aizvien vairāk var aizdomāties, vai lielāka alga spēs tikt līdzi pārtikas cenu kāpumam.

Mazāk atalgotie iegūs vairāk(4)

Valdības un Saeimas šobrīd akceptētā nodokļu reforma, lai arī daudz kritizēta, tomēr sola zināmus ieguvumus ne tikai uzņēmējdarbībai, bet arī plašākai sabiedrībai un, kas nav maznozīmīgi – arī tiem, kuru atalgojums nav tas augstākais.

Tikai ar reformu būs par maz(5)

Mazāk atalgoto iedzīvotāju maciņos līdz ar nodokļu reformu paliks vairāk naudas, taču banku ekonomisti spriež – būtu naivi domāt, ka jaunais nodokļu režīms atrisinās ienākumu nevienlīdzības problēmu, otrdien lasāms avīzē Diena.

Plāno iepirkt vietējo ražu(1)

Laika apstākļu svārstības varētu rosināt jautājumu par to, kāda šogad būs raža un kā tā ietekmēs lauksaimniecības produktu cenas.

Tautsaimniecība iet augšup(3)

Pēc tam, kad gada pirmais ceturksnis salīdzinājumā ar pirmo ceturksni pērn Latvijai vainagojies ar 4% vērtu iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu, arī nākamie mēneši izcēlušies ar aktivitāti rūpniecībā un būvniecībā, kā arī mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma tempu kāpumu.

Bez importa neiztikt

Jau kopš neatkarības atgūšanas Latvijā aktuāls bijis jautājums par to, ka mūsu valsts preču eksports nespēj sasniegt importa apjomus, ik pa laikam uzplaiksnījot jautājumam, cik būtiska ir šī ārējās tirdzniecības deficīta ietekme uz ekonomikas ilgtspēju Latvijā.

Eiropas akciju tirgiem paredz izaugsmi(1)

Globālās ekonomikas konjunktūra, kuras svaru kausi pēdējos ceturkšņos nosvērušies par labu straujākai Eiropas ekonomikas attīstībai un līdz ar to arī kompāniju peļņas pieaugumam, liek izvirzīt viedokli par to, ka tieši šis reģions kļūs par ienesīgāko uz pasaules investīciju kartes.

Eksporta ģeogrāfija lēnām vēršas plašumā

Eksporta attīstība mūsu valsts tautsaimniecībā aizvien bijusi visai jutīga tēma gan tāpēc, ka jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas liela izvesto preču daļa saistīta ar Krievijas un citu NVS valstu tirgiem, kuri izceļas ar augstu politekonomisko jutīgumu, gan izplatītā uzskata dēļ par saražoto preču zemo pievienoto vērtību.

Grūti aizsniedzamā izsapņotā labklājība(24)

Pārpildītas lielveikalu autostāvvietas un aizvien lielāki vidējie pirkumi pašos veikalos ir uzskatāma norāde, ka dzīves līmeņa uzlabošanās Latvijā nav tikai dažādu statistiķu iedomas, bet gan realitāte.

Gaida uz procentu likmju izmaiņām(2)

Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas tuvāko gadu laikā ietekmēs kapitāla tirgus attīstību, līdz ar to arī pensiju fondu ienesīgumu, ir centrālo banku noteiktās procentu likmes.

Bažījas par lieku konservatīvismu(3)

Jautājums par naudas ieguldījumiem pensiju uzkrājumos Latvijā vienmēr bijis aktuāls un bieži vien ar visai emocionālu izklāstu. Tā kā esam kļuvuši par Eiropas ekonomikas sastāvdaļu, turklāt bieži vien ne tajā sliktākajā izpratnē, likumsakarīga ir vēlme pēc Eiropas labklājības, tajā skaitā pensiju jomā. Tomēr, ņemot vērā, ka ekonomikas un līdz ar to arī naudas apjoms uz iedzīvotāju Latvijā ir mazs, situāciju vēl vairāk pasliktinot lielajam zemu apmaksāto darbinieku īpatsvaram un sociālajai nevienlīdzībai kopumā, arī potenciālo pensiju apjoms ir visai tālu no vēlamā.

Neparedzamais nobeigums(7)

Pēdējās dienās mediju virsrakstos ik pa laikam nonākusi Grieķija, atgādinot par šīs valsts visai bēdīgo ekonomisko situāciju un uzjundot bažas par līdzšinējo glābšanas pasākumu zemo efektivitāti. Šobrīd, šķiet, Egejas jūras pērlei izdosies tikt pie trešā starptautisko aizdevēju maksājuma 86 miljardu eiro apmērā, tomēr jaušams nepārprotams mājiens par to, ka tas būs pēdējais. Vai vismaz pēdējais ar Starptautiskā Valūtas fonda dalību. Savukārt Grieķijas Centrālā banka nākusi klajā ar paziņojumu, ka plānotais ekonomikas pieaugums šobrīd būs mazāks par iepriekš lēsto un varētu sasniegt 1,6% iepriekš plānoto 2,5% vietā.

Drīzumā mēs varam noķert Portugāli(18)

Kopš valsts neatkarības atgūšanas aizvien aktuāls jautājums bijis par to, kad mūsu valstij varētu izdoties sasniegt Eiropas turīgāko valstu ekonomisko situāciju un labklājības līmeni.

Eiropa grimst parādos(28)

Lai gan aizritējuši turpat desmit gadu kopš pagājušās desmitgades pasaules parādu krīzes un ar to saistīto finanšu sabrukumu pirmsākumiem, pārmērīgās aizņemšanas sekas Eiropā jūtamas vēl aizvien. Atšķirība vien tā, ka pagājušajā desmitgadē ar pārmērīgu aizņemšanos aizrāvās mājsaimniecības, savukārt šajā desmitgadē to ekonomiskās aktivitātes nodrošināšanai un centienos saglabāt iepriekšējo labklājības līmeni dara valstu valdības.

Ražotājiem paveras iespējas preces pārdot dārgāk(2)

Droši vien jebkuram, kam pēdējos mēnešos sanācis ielūkoties veikalos, ir izdevies konstatēt samērā jūtamu pārtikas produktu cenu palielināšanos, kas veicinājis arī kopējo dzīves dārdzības pieaugumu.

PVN izmaiņu smagie svaru kausi(2)

Neraugoties uz to, ka valdības koalīcija pagājušajā nedēļā vienojās par sociālo iemaksu palielināšanu, lai rastu naudu veselības aprūpei, vēl nesen valdības centieni atrast naudu šim mērķim sliekušies pievienotās vērtības nodokļa (PVN) celšanas virzienā, palielinot apmēru par vienu procentpunktu. Tādējādi nodokļa bāzes likme atgrieztos 22% līmenī.

Monetāro stimulu atkarībā

Strauji augošā inflācija, kas ir ne tikai Latvijas, bet arī visas eirozonas ekonomiskā parādība, ik pa laikam likusi uzdot jautājumu, vai Eiropas Centrālās bankas (ECB) līdzšinējie ekonomikas stimulēšanas pasākumi būs jānoslēdz pirms noteiktā termiņa šā gada beigās.

Lētākas degvielas gaidas(2)

Pasaules naftas tirgus sarūpējis kārtējo priecīgo ziņu Latvijas autobraucējiem, proti, melnais zelts kļūst lētāks, vienlaikus solot arī mazākas degvielas izmaksas.

Algas kāpj un augs arī turpmāk(9)

Kopējās valsts ekonomiskās aktivitātes pieaugums, krītošais bezdarba līmenis un aizvien izteiktākais kvalificēta darbaspēka trūkums liek pieaugt kopējam algu līmenim Latvijā, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Globālā konjunktūra veicina eksporta izaugsmi

Iepriekšējie gadi Latvijas preču eksportam bijuši visai trauksmaini. Tas galvenokārt saistīts ar dažādiem ģeopolitiska rakstura jautājumiem, kuru uzvirmošana savukārt saistīta ar pasaules grūto atgūšanos no iepriekšējās finanšu krīzes, kas radījusi labvēlīgu augsni dažādām konfliktsituācijām un spriedzes pieaugumam.

Darba vietas paliek brīvas(73)

Brīvo darba vietu skaits valstī turpina palielināties mēnesi no mēneša, aizvien vairāk aktualizējot runas par to, vai būs nepieciešamas likumu izmaiņas vieglākai ārvalstu darbaspēka ieviešanai Latvijā, šonedēļ vēstīja laikraksts Diena.

Ar līdzīpašnieka statusu pret darbaspēka deficītu(5)

Līdz ar plašākām iespējām strādāt ārvalstīs un aizvien izteiktāku kvalificēta darbaspēka deficītu, kas saistīts arī ar to, ka Latvijas darba samaksas līmenis atpaliek no daudzu citu Eiropas valstu darba samaksas līmeņa, labāko darbinieku noturēšanai mūsu valsts korporatīvajā sektorā nākas strādāt ar aizvien kreatīvākām metodēm. Kā viens no potenciālajiem risinājumiem ekspertu vidū tiek minēta rietumos izplatītā darbinieku prēmēšana ar vērtspapīriem – akcijām, kā arī opcijām uz šo akciju iegādi par kādu noteiktu cenu, tādējādi ļaujot strādājošajiem kļūt par uzņēmuma līdzīpašniekiem.

Ir potenciāls Latvijas straujākai izaugsmei

Latvijas ekonomiskais sniegums šā gada pirmajā ceturksnī, kad tautsaimniecība gada izteiksmē spējusi demonstrēt 4% vērtu izaugsmi, liek uzdot likumsakarīgu jautājumu – vai tempi apstāsies pie pašreiz sasniegtajiem vai arī turpinās palielināties?

Izaugsmes ziņā Eiropa varētu apsteigt ASV(24)

Tautsaimniecības norises vedina domāt, ka ekonomiskās izaugsmes tempu ziņā Eiropa šogad varētu piedzīvot straujāku izaugsmi nekā ASV, vienlaikus arī investīciju plūsmas finanšu tirgos varētu būt vairāk tendētas mūsu kontinenta, nevis Ziemeļamerikas virzienā.

Cenas piecgades rekordā

Pasaules ekonomikas atveseļošanās procesi, kas sevi piesaka ar vispārēju pieprasījuma palielināšanos, turpina dzīt augšup patēriņa cenu indeksu līknes. Arī Latvija nav nekāds izņēmums, un šogad gan martā, gan aprīlī salīdzinājumā ar atbilstošiem mēnešiem pagājušajā gadā dzīve kļuvusi par 3,4% dārgāka, tādējādi gada inflācijai sasniedzot augstāko līmeni kopš 2012. gada februāra, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.