Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Mārtiņš Apinis

Inflācija strauji nekāps(2)

Ekonomika turpina silt, līdz ar to vismaz teorētiski būtu jārodas labvēlīgiem apstākļiem arī straujākai inflācijai. Šādi apstākļi ir arī praksē, turklāt pašreizējam pieaugumam Latvijas tautsaimniecībā pievienojas arī citi faktori – akcīzes nodokļa likmes kāpums degvielai un alkoholam, pērn pieaugušās naftas cenas, kas radīja labvēlīgu augsni degvielas un siltumenerģijas sadārdzinājumam. Turklāt visai šai ierindas patērētājam nepatīkamajai kompozīcijai pievienojas arī globāla tirdzniecības kara draudi, kura aizmetņi sākās, ASV prezidentam cenšoties īstenot savus priekšvēlēšanu solījumus par lielāka atbalsta sniegšanu vietējiem ražotājiem.

Zemāka PVN likme vēl nesola labklājību(2)

Latvijā ik pa laikam uzvirmo diskusija par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu pārtikas produktiem, lai padarītu tos lētākus, tādējādi palielinot mazāk turīgās iedzīvotāju daļas iespējas iepirkties, vienlaikus iegūstot arī ekonomisko efektu, jo ietaupītā nauda tiktu iztērēta citos tautsaimniecības segmentos. Zemākas PVN likmes pārtikas produktiem plaši praktizē Rietumeiropā. Savukārt Latvijā no šī gada sākuma PVN likme no 21% līdz 5% samazināta Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem, kas, pēc veikalnieku teiktā, jau veicinājis šo augļu un dārzeņu realizācijas apjomu palielināšanos.

Fondi rosinoši investīcijām

Ekonomiskā evolūcija attiecināma ne tikai uz tradicionālajiem ekonomiskajiem segmentiem, ļaujot ražot un pelnīt aizvien vairāk, bet arī uz vērtspapīru tirgu, kura ikdienas nianses lielākajai iedzīvotāju daļai nemanāmas paiet secen. Tomēr arī vērtspapīru tirgus norises ir orientētās uz aizvien lielākas iedzīvotāju daļas un viņu finanšu resursu piesaisti, ļaujot dažādot ieguldījuma iespējas un veiksmes gadījumā nopelnīt vairāk nekā vienkāršā banku depozītā pašreizējā zemo procenta likmju laikmetā. Viena no šādām iespējām var būt biržā tirgotie investīciju fondi jeb exchange traded funds (ETF).

Noguldījumu svaru kausi(1)

Līdz šim jau aizplūdušie līdzekļi un tie, kas saistībā ar šaubīgas naudas apkarošanu no Latvijas komercbankām vēl varētu aizplūst, raisa jautājumus par to, cik ilgtspējīgs būs mūsu valsts finanšu sektors tā jaunajā veidolā.

Gaida veiksmīgus finanšu rādītājus

Labvēlīga pasaules tautsaimniecības situācija rada pozitīvu atspaidu arī biržas kompāniju finanšu rādītāju progresijai. Šobrīd nevar izslēgt iespējamību, ka dažādu kompāniju peļņas rādītāju ziņā šis gads var izrādīties veiksmīgākais pēc iepriekšējās finanšu krīzes.

No peļņas gūšanas uz nopelnītā sadales brīdi

Šogad ieviestā nodokļu reforma izpelnījusies gan atzinīgus vārdus, gan arī atziņas, ka beigās panāktie kompromisi izkropļojuši reformas būtību. Kā viena no būtiskākajām reformas sastāvdaļām attiecībā uz biznesa vidi ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas kārtībā izdarītās izmaiņas.

No krājkonta līdz fondiem un akciju tirgiem

Ekonomiskās aktivitātes un algu pieaugums ir palielinājis to sabiedrības daļu, kam pēc ikdienas tēriņu segšanas atliek līdzekļi, kurus var izmantot uzkrājumu veidošanai. Tomēr līdz ar ekonomikai draudzīgo Eiropas Centrālās bankas politiku ieguvums no fiksēta ienesīguma finanšu instrumentiem, piemēram, no banku termiņnoguldījumiem ir tuvs nullei, līdz ar to aktuāls ir jautājums par to, kā uzkrājumus veidot iespējami efektīvāk.

Aug īpašumu apdrošināšana

Tautsaimniecības norises, kas vērstas uz iedzīvotāju ienākumu pieaugumu, nav metušas līkumu arī valsts apdrošināšanas tirgum. Augot iedzīvotāju interesei par mājokļu iegādi, radusies labvēlīgāka augsne nekustamā īpašuma apdrošināšanas prēmiju apjoma kāpumam.

Tiesiskās paļāvības zudums(9)

Notikumi šaubīgu līdzekļu plūsmas apkarošanā caur Latvijas komercbankām patiešām attīstījušies strauji. Pagājušajā nedēļā Finanšu sektora attīstības padome atbalstīja čaulas kompāniju aizliegšanu cerībā panākt mūsu valsts finanšu sektora ilgtspējīgumu un reputācijas atjaunošanu. Nākamajā nedēļā šo jautājumu varētu skatīt valdība, aiznākamajā – Saeima, un jau maijā šī norma varētu stāties spēkā.

Izaugsmes ātrums līdzīgs, atšķiras galarezultāts(5)

Centrālās statistikas pārvaldes dati par to, ka vairāk nekā 40% iedzīvotāju savu ikdienas tēriņu kārtošana sokas ar grūtībām vai pat lielām grūtībām, ir visai skumīgi no vairākiem aspektiem. Šādu skaitļu parādīšanās kreņķīgumu raisa kaut vai tāpēc vien, ka kopš iepriekšējās finanšu krīzes ir pagājusi gandrīz desmitgade. Tāpat zināmu iemeslu satraukumam rada līdz pagājušajam gadam valdījusī attieksme, kuras rezultāts bija lēnās ekonomikas reformas, bet pērn notikusi sasparošanās attiecībā uz dažādiem normatīvajiem aktiem nodokļu, minimālo algu un pensiju jomā varētu būt pārāk novēlota, lai situāciju kardināli mainītu.

Turīgāki, bet aizvien jūtīgi(5)

Valsts ekonomiskās situācijas uzlabošanās aizvien vairāk jūtama arī iedzīvotāju uzvedībā veikalos. Par to liecina ne tikai statistikas datu apkopojums, bet arī tirdzniecības uzņēmumu veiktie tirgus noskaņojuma pētījumi, kuri liecina par patērētāju noskaņojuma uzlabošanos.

Maki pamazām kļūst biezāki(18)

Statistisks darba algas pieaugums vērojams gan Rīgā, gan reģionos. Tomēr nominālā izteiksmē vidējās darba samaksas apjoms starp tiem un galvaspilsētu var atšķirties par vairākiem desmitiem procentu.

Izaugsmes solis līdzīgi plašs

Pagājušais gads Baltijas valstu tautsaimniecībām vainagojās ar ievērojamu izaugsmes tempu palielināšanos, tomēr paši tempi valstu vidū uzrādīja lai arī ne pārāk būtiskas, tomēr atšķirības. Straujākais ekonomikas kāpums pērn bija Igaunijā – 4,9%, seko Latvija ar 4,5% un Lietuva, kuras izaugsmes tempi sasniedza 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Banku bizness uzņēmis rietumniecisku kursu

Notikumi ap ABLV Bank, valsts centrālās bankas prezidenta nonākšanu īslaicīgās aizturēšanas izolatorā un varbūtēja Norvik bankas tiesvedība pret Latvijas valsti nav labas ziņas vietējā finanšu sektora reputācijai.

Dinamiskas, bet ļoti riskantas investīcijas(4)

Aizvien lielāka interese par ieguldījumiem bitkoinos un citās kriptovalūtās, cerot uz strauju kriptovalūtas cenu pieaugumu, ne vienam vien liek uzdot jautājumu par tā dēvētās blokķēžu industrijas nākotni pasaules finanšu tirgos.

Aizvien ir dzīvas aizdomas(3)

Reputācijas riski arī finansiālā ziņā zeļošu kredītiestādi var pārvērst par vraku. Par to pēdējo pāris nedēļu laikā esam pārliecinājušies pilnīgi noteikti.

Atgūstas tērauda tirgus(5)

Pasaules ekonomikas izaugsme, kas spēcīgāk tika novērota pagājušajā gadā, sekmējusi arī tādu nozaru izaugsmi, kuras veiksmīga pastāvēšana Rietumu ekonomikās iepriekšējos gados tika uzskatīta par samērā maz iespējamu.

Izaugsmes cikls tuvojas beigām, bet riski pagaidām ir visai zemi(2)

Kliedzošie paziņojumi par banku reputācijas riska sagrūšanu Latvijā un bezjēdzīga finanšu pastardienas zīmēšana kādam var likt uzdot likumsakarīgu jautājumu, vai iespējamās komercbanku nedienas nevar pārmesties uz citām tautsaimniecības nozarēm, izraisot ekonomisko krīzi.

Eiropas Savienības fondu nozīmi mēdz pārspīlēt(6)

Ekonomistu aprindās ik pa laikam tiek uzdots retorisks jautājums par to, kāda varētu būt Latvijā dzīve pēc tam, kad beigsies šis Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periods. Ik pa laikam izskan visai drūmas atziņas par varbūtējas ekonomiskās krīzes atnākšanu. Tomēr vienlaikus dzirdams viedoklis, ka ES fondu pienesums pašreizējā ekonomiskajā izaugsmē nav tik liels, lai saimnieciskā dzīve bez tiem Latvijā apstātos.

Pagaidām bez lieka stresa un panikas(4)

Laikam bez liekas minstināšanās šobrīd varam teikt – labi, ka esam paspējuši iestāties eirozonā. Negatīvas starptautiskas rezonanses kokteilis, kas saistīts ar ABLV bankas nepatikšanām un centrālās bankas vadītāja nokļūšanu īslaicīgās aizturēšanas izolatorā, pirms gadiem pieciem pilnīgi noteikti būtu kavējis mūsu valsts iestāšanās procesu Eiropas monetārajā savienībā.

Pirkumi lielāku robu makā necērt(1)

Strauji augošā inflācija, kas iedzīvotājus īpaši uztrauca pagājušajā gadā pārtikas sadārdzināšanās dēļ, šobrīd pamazām kļūst par pagātni. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, šā gada janvārī salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošu mēnesi patēriņa cenas Latvijā ir palielinājušās par 2%. Statistiķu dati arī rāda, ka gada inflācijas rādītājs samazinājies jau piecus mēnešus pēc kārtas, savukārt pats dārdzības pieauguma temps bijis lēnākais kopš 2016. gada nogales.

Zobratu griešanās laikmets(1)

Ekonomiskais uzrāviens, kas pasaules tautsaimniecībā sākās 2016. gada otrajā pusē, turpinājās arī pērn. Tas pavēra jaunas iespējas Latvijas ražojošajam sektoram, parādoties arī apstrādes rūpniecības statistikā. Tā liecina, ka pērn Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumiem izdevās kāpināt ražošanas apjomus par 8,2%, tādējādi sasniedzot straujāko kāpumu kopš 2012. gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pārkaršana un burbuļi

Globālās tautsaimniecības visai straujais pieaugums pagājušajā gadā liek piesardzīgāk raudzīties uz tālākajām attīstības perspektīvām. Kā norāda kredītrisku apdrošinātājs Coface, viens no šā gada pasaules tautsaimniecības riskiem ir saistīts ar uzņēmumu iespējamo pārkaršanu.

Globālie faktori var palīdzēt

Pasaules, arī Eiropas Savienības (ES), tautsaimniecības iekustēšanās rada labvēlīgu vidi transporta nozares attīstībai. Augošais pieprasījums pēc izejvielām vismaz teorētiski ir labvēlīgs tam, lai palielinātos pieprasījums pēc dzelzceļa pārvadājumiem un ostu pakalpojumiem, savukārt mājsaimniecību tēriņu pieaugums var būt par dzinējspēku autotransporta pārvadājumiem un noliktavu saimniecībai. Tomēr ar ekonomiskajiem faktoriem vien izaugsmei var būt par maz, jo, piemēram, tranzīta nozarē ir bažas par aizvien lielāku Krievijas vēlmi pārorientēt kravu plūsmu uz savām ostām, turklāt šis segments ir visai jūtīgs arī politisku apsvērumu dēļ.

Pārspīlētu baiļu varā(7)

Latvijas sabiedrībai visai ierasta ir dzīvošana dažādu izbailes radošu mītu varā. Viens no tiem ir mūsu valsts nespēja pastāvēt bez Eiropas Savienības fondu injekcijām. Šādas domas var būt saistītas ar dzīvi nākamajā desmitgadē, kad fondu naudas var nebūt, kā arī uzsākto Brexit procesu.

Apdrošinās arvien vairāk(1)

Līdz ar valsts ekonomisko izaugsmi palielinās aktivitāte apdrošināšanas tirgū. Kā liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati, pagājušā gada trijos ceturkšņos apdrošinātāju parakstīto prēmiju apjoms sasniedzis 481,2 miljonus eiro, kas ir par 15,4% vairāk nekā gadu iepriekš. Tā kā tautsaimniecības aktivitāte turpina pieņemties spēkā, ir ļoti ticams, ka gads kopumā varētu būt noslēdzies ar vēl straujāku pieaugumu. Kompāniju pārstāvji izsaka prognozes, ka arī šis gads tirgum nesīs izaugsmi.

Jauns ekonomikas rekords(6)

Latvijas ekonomikas izaugsmes dati turpinājuši priecēt arī pagājušo gadu noslēdzošajā ceturksnī. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, pēc kalendāri neizlīdzinātajiem datiem 2017. gada pēdējos trijos mēnešos salīdzinājumā ar analogu laika periodu 2016. gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaudzis par 4,2%.

Melnais zelts kļūst dārgāks(1)

Pēdējos trīs četrus gadus pasaules naftas tirgū varētu salīdzināt ar amerikāņu kalniņiem. Vēl 2014. gada vasarā, kad teroristiskā organizācija Islāma valsts guva militāros panākumus Sīrijā un Irākā, Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena bija pārsniegusi 110 ASV dolāru ( 88,45 eiro) atzīmi. Apmēram pēc pusotra gada pieprasījuma un piedāvājuma nesabalansētība, ko veicināja arī ASV fosilā kurināmā industrijas iesaistīšanās tirgū, radīja apstākļus, kad barels naftas maksāja jau mazāk par 30 dolāriem.

Laiks naudas piesaistei

Nerimstošais investīciju bums pasaulē, kas veicina aizvien jaunu vēsturiski augstāko rekordu birumu Volstrītā, nav tikai ciparu lēkāšana monitoros kaut kur viņpus Atlantijas okeānam, tas maina ekonomisko mikroklimatu arī pašu mājās. Turklāt maina pozitīvi, un tas attiecas ne tikai uz dažādu uzņēmējdarbības nozaru peļņas gūšanas iespējām, bet arī biznesa paplašināšanai nepieciešamo līdzekļu piesaisti.

Izaugsme ir arī labklājība?(5)

Pēdējā gada valsts provizoriskie iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes skaitļi šķiet visai iedvesmojoši. Starptautiskais Valūtas fonds nesen nācis klajā ar atklāsmi, ka mūsu valsts ekonomikas apjoms jeb IKP pērn varētu būt pieaudzis vairāk nekā par 4,5%.