Jāsaprot, kur labāk braukt, kur ērtāk, drošāk, – par velobraukšanu Rīgā intervijā Romānam Meļņikam saka velokurjere Solvita Šaraka, kura jau kādu laiku ikdienā brauc ar kravas divriteni.
Atgriešanās pie ierastās kārtības būs vēl pēc krietna laika, – intervijā Romānam Meļņikam paredz Saeimas deputāts, Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK līderis Raivis Dzintars.
Apbrīnojami, cik ātri sabiedrība spēj "sašūmēties" par kādu aktualitāti un cik ātri pēc tam to izmest no galvas, kad parādās kāds cits prātu aizraujošs temats. Spilgtu piemēru nupat piedzīvojām ar tā dēvētā pazudušā drona meklēšanu.
Es ļoti labprāt sagaidītu no valdības puses tādu kā atskatu par to, kuras tiesības tika ierobežotas, kādā apmērā, kas tiek darīts, lai mīkstinātu tos ierobežojumus, – intervijā Romānam Meļņikam saka bijušais Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs, politologs Nils Muižnieks.
Smaidu raisa, ka daļa cilvēku ļoti rūpīgi seko līdzi valdības lēmumiem par ārkārtējās situācijas pagarināšanu. It kā vīrusi respektētu valdības lēmumus un pēc kāda konkrētā datuma izzustu kā nebijuši. Drīzāk svarīgi vērot jaunas saslimšanas un arī mirstības dinamiku un no tā izdarīt secinājumus par to, cik ilgi būs jādzīvo "kara pret vīrusu" apstākļos.
Mēs nepārtraukti aicinām uz dialogu ministrijas, bet praksē dialogā piedalās tikai pašu nozaru pārstāvji. Mēs esam konsultatīva struktūra, bet sanāk tā, ka varam konsultēt tikai paši sevi, – intervijā Romānam Meļņikam stāsta Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons.
Apmulsušos un nogurušos, uztrauktos mēs mēģinām nomierināt, sēt viņiem cerības, lai arī, protams, tādā situācijā mierināšana reizēm izklausās ķecerīgi, – intervijā Romānam Meļņikam saka Latvijas Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs Uldis Līkops.
Svētki un tādi krīzes brīži kā tagad, kad cilvēku uzmanība novērsta uz kādām viņiem būtiskākām aktualitātēm, politiķiem ir ideāli piemēroti nepopulāru, bet ilgtermiņā lielas pārmaiņas nesošiem lēmumiem. Jā, varbūt kāds pamanīs, zvanīs trauksmes zvanus, taču plašākas masas tas neaizraus, tātad par skandālu, kas būtu jāņem vērā, nepārvērtīsies.
Atbalsts būs tikai tad, ja izpildīsies strikti noteikti situācijas pasliktināšanās kritēriji, nebūs tā, ka kāds, kuram iet labi, varētu saņemt vēl arī kaut kādu papildu bonusu, – intervijā Romānam Meļņikam apliecina zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA).
Samērā plašu ažiotāžu raisījusi Ekonomikas ministrijas iniciatīva ļaut pastāvīgi tirgot alkoholiskos dzērienus internetā. Saprotamu iemeslu dēļ par to bažas pauž narkologi, tāpat citi veselības aprūpes sistēmā strādājošie. Taču šajā gadījumā atkal (tāpat kā tad, kad tika mazināta akcīze alkoholam) ir pamats runāt arī par morāli. Alkohols nav un nevar būt starp tiem produktiem, kā plašāka iegāde vai lietošana vairotu tautas labklājību. Drīzāk tieši otrādi.
Eiropas valstu ministru, valdību līmenī būtu jāvienojas par alternatīvu vidusskolas eksāmeniem – intervijā Romānam Meļņikam pauž Rīgas Juglas vidusskolas direktore Aija Melle.
Mūsdienās, arī esot attālināti, mēs varam būt vienoti, būt kopā, sarunāties, pat redzēt cits citu – intervijā Romānam Meļņikam saka Rīgas Mateja baptistu draudzes sludinātājs Matīss Babrovskis
Cīņas pret vīrusa izplatīšanos kontekstā ar pulcēšanās liegumiem, savstarpējas distances ievērošanu, pašizolāciju, attālināto darbu un mācībām, ekonomiskās aktivitātes kritumu, bezdarbnieku un pabalstu saņēmēju skaita pieaugumu, kā arī to pavadošo neskaidrību par nākotni ļoti zīmīgs iepirkums nupat bija izsludināts un pēc Saeimas opozīcijas protesta it kā apturēts. Runa ir par Saeimas administrācijas tieši tagad izsludināto iepirkumu par ziedu kompozīciju piegādi ar paredzamo līgumcenu 19 999 eiro.
Šobrīd Rīgai trūkst aktīvas pozīcijas. Rīgai vajadzētu ne tikai kopēt Ministru kabineta lēmumus, bet arī pašai būt ļoti aktīvai – intervijā Romānam Meļņikam saka iepriekšējais Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (Gods kalpot Rīgai).
Mēs neesam politikas veidotāji, mēs esam politikas īstenotāji – intervijā Romānam Meļņikam pauž Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
"Mēs strādājam pēc scenārija, ka šī krīze būs īslaicīga – divi trīs mēneši. Protams, skatīsimies arī uz iespēju samazināt izdevumus. Bet, ja ārkārtējā situācija būs ilgāka, tiks iedarbināti pavisam citi palīdzības līdzekļi, citas atbalsta programmas," intervijā saka finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Deputāts Artuss Kaimiņš ar savu uzvedību atkal spridzina. Tikai šoreiz tie vairs nav nekādi joki ar slēpto kameru. Viņš pirmais no Saeimas ticis pie kārtīgas devas jaunā koronavīrusa, saslimis, pats kļuvis par vīrusa izplatītāju, nu viņa dēļ parlamenta un valdības darbs ir paralizēts.
Uzņēmēji tuvu izmisumam, ka saistībā ar vīrusa izplatīšanos ieviestā ārkārtas stāvokļa dēļ apstājas vai pamatīgi nobremzējas bizness un tāpēc daudziem nu varētu draudēt bankrots. Līdzīgi satraukti ir mediji, kuriem ir reklāmas ieņēmumu kritums, lai gan darba apjoms audzis un ar pamatdarbību saistītās izmaksas nav mazinājušās.
Jau šodien jādomā, kā veicināt atkopšanos, valsts izaugsmi pēc ārkārtas stāvokļa, – intervijā Romānam Meļņikam pauž Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns.
Nolūkā ierobežot jaunā koronavīrusa izplatību pēdējās dienās ieviesti tādi ierobežojumi kā, šķiet, vēl nekad agrāk (vismaz miera laikos). Ir limitēta pulcēšanās, atcelti pasākumi, slēgta ārvalstu satiksme, cilvēki tiek aicināti izmantot iespēju strādāt attālināti, ar iestādēm sazināties elektroniski, tāpat arī neapmeklēt aptiekas un veikalus noslogotākajā laikā. Visās tirdzniecības vietās pircējiem jāievēro divu metru distance, aizliegta pasažieru iekāpšana sabiedriskajā transportā pa priekšējām durvīm un biļešu iegāde pie vadītāja, lai to pasargātu no inficēšanās, utt.
Mēs esam priecīgi par katru, ko esam reemigrācijas programmas ietvaros atgriezuši atpakaļ Latvijā, bet tajā pašā laikā tiek teikts, ka 42 uz ārzemēm adoptēti bērni jau nemaz neesot tik daudz. Atļauja adoptēt uz ārzemēm ir vieglākais ceļš, lai nerisinātu tās problēmas, kas mums šajā jomā pastāv, – intervijā Romānam Meļņikam pauž juriste Karina Ploka.
Jaunā koronavīrusa straujā izplatība aktualizējusi jautājumu par efektīvu, visaptverošu sabiedrības informēšanas tīklu esamību valstī. Jā, amatpersonas ik dienas nāk klajā ar vēstījumiem par aktuālo situāciju, ieteikumiem rīcībai, taču vai šīs informācijas tālākās nodošanas kanāli ir tādi, lai tas, kas būtu jāzina ikvienam, būtu nogādāts ikvienam?
Tas nav tikai stāsts par latviešiem, kas neaizlido uz Itāliju, intervijā Romānam Meļņikam saka ekonomikas doktors, Biznesa augstskolas Turība asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš.
Cilvēki kļūst mazkustīgāki, aktualizējas liekā svara problēma, un tam ir tieša ietekme arī uz psihisko veselību – intervijā Romānam Meļņikam atzīst Nils Konstantinovs, Pusaudžu resursu centra klīniskais vadītājs.
Diemžēl itin bieži nākas saskarties ar situācijām, kad kādu valstiski svarīgu, bet varbūt grūti izskaidrojamu, pamatojamu jautājumu risināšana tiek ļoti apzināti, mērķtiecīgi aizstāta ar sabiedrības domas fokusēšanu uz cīņu pret kādu bubuli – iedomās, iztēlē radītu biedēkli. Pēc principa "Ir problēmas? Lūk, vainīgais!".
Valstij vajadzēja nevis tikai pēdējā brīdī informēt, ka būs izmaiņas, bet arī pamatot, kāpēc atkal kaut ko maina, lai cilvēki to uztvertu ar izpratni, nevis kā kārtējo nenovēršamo sarežģījumu. Ja cilvēki nesaprot, kāpēc un kas mainās, viņus izmaiņas tikai sadusmo, jo rodas iespaids, ka visas izmaiņas ir viņiem par sliktu, – intervijā Romānam Meļņikam saka Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas Sustento valdes locekle Iveta Neimane.
Kļuvis zināms, ka ar koronavīrusu Covid-19 inficēts cilvēks pabijis Latvijā. Nav ''izķerts'', jo tajā brīdī nejuties tik slikti, lai vērstos pie mediķiem, tāpat arī ieradies mūsu valstī no vietas, kas neskaitās īpašas uzmanības vērta šajā kontekstā. Taču saskarsme ar citiem cilvēkiem bijusi, iespējamība, ka starp mums nu ir vēl kādi inficētie, varētu būt ļoti liela.