Nav amatpersonu atbildības. Ir: "kā gribu, tā daru" un "es neatbildēšu ne par saviem rīkojumiem, ne par rīkojumu sekām". Kā tas ir iespējams tiesiskā valstī?! Kāpēc nevar saukt pie atbildības amatpersonu, kas nodara kaitējumu Latvijas valstij?! – intervijā Romānam Meļņikam pauž zvērināta advokāte Daiga Siliņa
Sasmīdināja Kultūras ministrija, rosinot ar datu nesēju atlīdzību apliekamo iekārtu sarakstā iekļaut mobilos tālruņus? Kas te smieklīgs? Kaut vai šīs rīcības pamatojums, ka datu nesēju papildināšana ar modernajām ierīcēm notiekot atbilstoši tehnoloģiskajai attīstībai.
Pagājušās nedēļas nogalē satraukumu raisīja iepirkšanās trakums, kas sekoja tūdaļ pēc lēmuma, ka pēc pāris dienām ļoti daudzi veikali būs slēgti. Tas Covid-19 pandēmijas laikā gan nav pieņemams, taču izskaidrojams ir – cilvēki gadiem radināti pie tā, ka šis ir iepirkšanās, dāvanu dāvināšanas, kārtīgas svinēšanas pie bagātīgi klātiem galdiem laiks.
Līdzšinējie valdības pasākumi bijuši tik neefektīvi, ka ar Covid-19 slimo skaits turpina pieaugt, līdz ar to pagaidām stingrākie ierobežojumi jānosaka tieši Ziemassvētkos un gadumijā. Jautājums – cik tālu varam ļaut šai efektīvi strādāt nespējīgajai Kariņa valdībai spēlēties ar tautas likteni? Cik daudziem vēl jānomirst, līdz beidzot tiks pieņemti tādi lēmumi, kas ik dienas saslimušo skaitu ļautu īsā laikā samazināt līdz pagājušās vasaras līmenim un sabiedrības dzīve atkal varētu ieiet, kā saka, normālās sliedēs?!
Ir pamats cerībām, ka Rīgas centrs sāks atdzimt, – intervijā Romānam Meļņikam saka Toms Andersons, Colliers International Pētniecības un konsultāciju departamenta direktors.
Te jūtos kā savā vietā. Lai gan neslēpšu – tāda darba apjoma, kā te, laikam vēl nav bijis manā mūžā. Tā intervijā Romānam Meļņikam saka Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.
Plašu ažiotāžu šonedēļ raisījusi ziņa par protesta akcijām, ko iecerējuši dažādi aktīvisti, kuri iestājas pret Covid-19 izplatības mazināšanai valstī ieviestajiem ierobežojumiem. Pats interesantākais, ka šoreiz ar argumentiem par cilvēktiesībām, cilvēku brīvībām, demokrātiju u. tml., ja tā var teikt, piesedzas nevis valsts politiku atbalstošais šķietamais vairākums, bet gan tā saujiņa ļaužu, kas atļaujas teikt, ka kaut kas ar to lēmumu pieņemšanu, kuri skar visus, fundamentāli nav kārtībā.
Ir cilvēki, kuriem obligāti vajadzētu konsultēties ar farmaceitu pirms medikamentu iegādes, – intervijā Romānam Meļņikam saka farmaceits Vadims Brižaņs.
Bez investīcijām nodokļu bāze neaugs. Valstij ir pienākums nodrošināt apstākļus liela mēroga ilglaicīgām investīcijām, intervijā Romānam Meļņikam saka Andrejs Ždans, SIA Forevers vienīgais īpašnieks un valdes priekšsēdētājs.
Nedēļas vidū šokēja ziņa par Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītājas Ilzes Znotiņas pausto mudinājumu tiesām lemt ātri, neuzklausot daudzus lieciniekus un iztiekot bez apjomīgām ekspertīzēm. Tas noticis oktobrī FID organizētajās tiešsaistes mācībās tiesībaizsardzības iestāžu pārstāvjiem, prokuroriem un tiesnešiem. ''Es ceru, ka arvien vairāk tiesnešu sapratīs, ka noziedzīgu līdzekļu legalizācijas jomā jūs ļoti lielā, teiksim, tādā strupceļā iebrauksiet, ja sāksiet, piemēram, aicināt uz tiesu milzīgu daudzumu, teiksim, lieciniekus vai sāksiet prasīt kaut kādas milzīgi lielas apjomīgas ekspertīzes, kas ir, protams, jādara, ja mēs runājam par apsūdzībām,'' – Znotiņas pausto atreferē aģentūra LETA, atsaucoties uz tās rīcībā esošu videoierakstu.
Man ļoti nepatika Valsts prezidenta kancelejas pieeja lūgt nepaaugstināt algu. Tas nozīmē nepildīt likumu! Ja ir tāda situācija, tad jāmaina likuma norma, nevis jāpraktizē tās nepildīšana. Lai nu kam, bet juristam, kādreizējam augstākā ranga tiesnesim Levitam tas būtu jāsaprot. Tā intervijā Romānam Meļņikam saka kādreizējais valsts īpašuma valsts ministrs un finanšu ministrs Edmunds Krastiņš.
Mēneša laikā, kopš valstī ieviesta ārkārtas situācija, epidemioloģiskā situācija tikai pasliktinājusies. Nu grasās ārkārtas stāvokli pagarināt, diskutēt par vēl kādiem ierobežojumiem. Bet ir viens bet. Gan atsevišķi ministri, gan premjers var sazin ko vēstīt, taču lēmumus pieņem kolektīvi.
Plašu ažiotāžu pēdējā laikā izraisījis no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas nākušais vēstījums, ka nākamā gada valsts budžetā paredzēts paprāvs finansējums Valsts prezidenta atalgojuma un reprezentācijas izdevumu palielināšanai.
Mēs tagad darām to pašu, ko citur Eiropā darīja pirms 50 gadiem, – intervijā par pārmaiņām Rīgas infrastruktūrā Romānam Meļņikam saka arhitekts pilsētplānotājs Oto Ozols.
Ja grib vēl mainīt sistēmu, tūlīt arī jāpaskaidro, kur mēs gribam galu galā nonākt, kādi būs ieguvumi no pārmaiņām – valstij, nozarei, cilvēkiem. Mēģināt nepārdomāti mainīt atsevišķus sistēmas elementus, neskatoties, kā tas ietekmē visu pārējo, nav pareizi – intervijā Romānam Meļņikam uzsver bioloģijas doktors, a/s Repharm padomes loceklis Juris Bundulis.
Melos un Rīgas deputātiem piešķirtas autostāvvietu atļaujas nelikumīgā izmantošanā pieķertā eksministra Jura Pūces dēļ nu krietni iedragāta arī viņa vadītās partijas Latvijas attīstībai un arī apvienības Attīstībai/Par! reputācija. Īstais brīdis, lai glābtu, kas vēl glābjams. Pirmās pazīmes, ka tas tiek darīts, jau labi redzamas.
Viņi tiešām par mums ņirgājas?! – tā šajās dienās divās dažādās situācijās dzirdēju iesaucamies divus dažādus cilvēkus. Vienā reizē tā bija reakcija uz Valsts prezidenta Levita ieteikumu šajā krīzē justies kā filozofiem alās, ļauties rimtām pārdomām. Tiešām labākais, ko varam sagaidīt no valsts augstākās amatpersonas situācijā, kad daudzi cilvēki ar Covid-19 saistīto ierobežojumu dēļ jau zaudējuši darbu vai tūlīt, tūlīt to var pazaudēt, situācijā, kad ne viens vien jau ir zaudējis kādu savu tuvinieku un daudzi baidās arī par sevi jaunās sērgas dēļ?! Tiešām gana labi pārtikusī mūsu valsts augstākā amatpersona ir tik tālu pat no tā dēvētā vidējā latvieša?
Kāda ir Rīgas mājokļu arhitektūras programma turpmākajiem gadiem, ko pilsēta var darīt, lai atjaunotu cilvēku motivāciju dzīvot Rīgā, un kā nākotnē jāattīstās pilsētas centram, teritorijām ap dzelzceļa loku un tā dēvētajiem guļamrajoniem – Romāna Meļņika intervija ar Rīgas pilsētas arhitektu Gvido Princi.
Vispirms vajadzētu definēt, kādai pēc būtības jābūt akustiskajai koncertzālei, tad domāt par tai piemērotāko vietu, nevis otrādi – intervijā Romānam Meļņikam pauž arhitekts Pēteris Bajārs.
Nepiekrītat virsrakstā paustajam, uzskatāt, ka esam jau dziļā krīzē? Tad apskatieties visapkārt! Bērnudārzos vecāku sapulces rīko klātienē. Daudzi darba kolektīvi pulcējas birojos, lai arī varētu darboties attālināti. Joprojām notiek ballītes, koncerti, tostarp tādi, kur lustējas arī pa kādam ministram. Jā, sēdvietas izkliedētas, visur uzraksti, brīdinājumi. Bet vai tos respektē? Arī Cēsu koncertzālē inficējušies it kā bijuši distancēti.
Mēs nelamājam ministrijas. Izprotam situācijas nopietnību, nākam ar saviem priekšlikumiem, kā vienlaikus izsargāties no saslimšanas un tomēr saglabāt treniņu procesu, – intervijā Romānam Meļņikam pauž Kristaps Kozlovskis, bērnu un jauniešu basketbola kluba Basketbola klase vadītājs.
Pagājušas pirmās simt dienas, kopš Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK) ir jauna vadība. Par to, kādas pārmaiņas šajā organizācijā jau sākušās un vēl sagaidāmas, – Romāna Meļņika saruna ar LOK prezidentu Žoržu Tikmeru un ģenerālsekretāru Kārli Lejnieku.
Strauja nodokļu celšana veicinās ēnu ekonomiku – intervijā žurnālistam Romānam Meļņikam brīdina Saeimas deputāte, bijusī ekonomikas un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Nedēļas sākumā ar klaji komunistiskiem vēstījumiem šokēja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV). Ja personas ienākumi nesasniegs minimālās algas apmēru, lai nemaksātu kā no minimālās, cilvēkam būšot jāvēršas sociālajā dienestā, kur tikšot vestas pārrunas ar attiecīgo personu (gluži kā padomju laikos ar tā dēvētajiem liekēžiem). Bet tas vēl nav viss – tādai valsts ieskatā par maz strādājošai personai būšot jāpiedalās pasākumos, konsultācijās, apmācībās, katrs tikšot arī brīdināts, ka gada beigās var veidoties iemaksu parāds, un kādā veidā tiek veikti galīgie aprēķini. Nu, sakiet vēl, ka pie varas atkal nav komunisti!
Tieši tāpēc, ka nevienam Latvijā nav iepriekšējās pieredzes, mēs redzam, ka ir iespēja paskatīties, ko dara citi, un ieviest modernāku risinājumu, – intervijā Romānam Meļņikam saka Nulles depozīta vadītājs Arnis Salnājs.
Par konkurenci energoresursu izmantošanā un nākotnes perspektīvām ar Vēja enerģijas asociācijas padomes
priekšsēdētāju Gati Galviņu sarunājas Romāns Meļņiks.
No vienas puses mēs baidāmies no tā, kas notiek saistībā ar Covid-19, bet no otras puses ar to radām arī citas problēmas – intervijā Romānam Meļņikam saka Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas Sustento valdes priekšsēdētāja Gunta Anča.
Par Covid-19 laika ietekmi uz izglītības procesu ar Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes lektoru Edmundu Vanagu sarunājas Romāns Meļņiks.
Protams, ļoti nepatīk, ka nu publiskās vietās jāstaigā sejas maskā. Nav grūti to lietot, neesmu starp tiem, kas saka, ka nevarot paelpot cauri auduma aizsegam, bet tomēr kaut kā emocionāli nespēju pieņemt sejas aizklāšanu kā tādu. Jo vairāk, ja nav arī īsti ticības, ka tas tiešām pasargās no Covid-19, – galu galā speciālisti ir teikuši, ka sejas aizklāšana ar vairākreiz lietojamu aizsegu no inficēšanās nepasargā, turklāt arī statistika rāda, ka ne jau tirdzniecības vietās vai transportā cilvēki tiek pie saslimšanai pietiekamās vīrusu devas.
