Daudzsēriju filma Emīlija. Latvijas preses karaliene ir kinematogrāfisks notikums, kuru studija Mistrus Media skatītājiem drosmīgi piedāvā gan kinoteātros, gan straumēšanas platformā.
Režisors Vladislavs Nastavševs izrādē Svešinieki vilcienā demonstrē personības tumšākās puses, ne tīksminoties, ne nosodot tās, bet runājot par tām, kādas tās ir.
Svena Kuzmina romāna Dizažio varoņu darbošanās liek palūkoties uz sakralizēto mākslas jēdzienu vispirms ne tikai ar jautājumu, kas māksla ir, bet galvenokārt – kas tā nav.
Pētera Krilova izrāde Dublinieši Miera ielā iegremdējas Džeimsa Džoisa prozas pasaulē, vienlaikus spēlējoties ar
aktieru reālo identitāti un teātra hermētisko vidi.
Nacionālā teātra sezonas atklāšanas izrāde – Frīdriha Šillera Ferdinands un Luīze Ditas Lūriņas režijā – piedāvā to, kā XXI gadsimta teātrī trūkst. Klasisku stāstu par lielām un tīrām jūtām.
Dailes teātra jauniestudējumā Degunradži Ežēna Jonesko tekstam virsū gan tiešā, gan pārnestā nozīmē sabūvēta megasarežģīta muzikāla, vizuāla un plastiska konstrukcija.
Tie bija īsti svētki – tik tuvu un tik pārskatāmi izbaudīt Baireitas festivāla orķestra un diriģenta Andra Nelsona māksliniecisko savienību festivāla Rīga Jūrmala noslēgumā.
Režisors Viesturs Kairišs daudz strādā gan kino, gan teātrī, arī operā, un viņa darbi ir autora radošā rokraksta iezīmēti. Šis fakts ļauj paskatīties uz viņa jaunāko iestudējumu Smiļģis plašākā kontekstā
Režisora Andreja Jarovoja jauniestudējumā Nasing spešal Saeimas darbs tiek parādīts, izmantojot muzikāla darba struktūru un dokumentālus tekstus atskaņojot sirreālā noskaņā
Atgādinot par mākslas ideālu vārdā upurēto, režisora Viestura Kairiša Dailes teātrī iestudētās izrādes Smiļģis intonācija itin nemaz nav titulvaronim komplimentāra
Kinoteātra Splendid Palace repertuārā ir divas dokumentālas filmas, kas liek domāt par līdzīgu jautājumu loku, – režisora Ivo Brieža Homo Sovieticus un režisora Vitālija Manska Gorbačovs. Paradīze