To vēsture aizsākās vismaz XVIII gadsimtā, bet būtiska loma šī simbola atdzimšanā esot kādai Natālijai Losevai no ziņu aģentūras RIA Novosti, kurai 2005. gadā, gatavojot pasākumus Uzvaras dienas 60. gadskārtai, ienāca prātā akcija – izdalīt cilvēkiem lentītes kara laika padomju ordeņa krāsās.
Kādā intervijā viņa stāsta, ka neesot paredzējusi, cik populārs simbols kļūs. Tam var ticēt, jo, tikai atskatoties uz notikušo, var nojaust, kāpēc Jura lentīte varēja izrādīties tik pievilcīga Krievijas iedzīvotājiem un galu galā – Latvijas krievvalodīgajiem. Šim simbolam piemīt ambigvitāte, kas labi noder identitātes konstruēšanai, – tas nav svešāds kā divgalvainais ērglis, ļauj atcerēties nācijas "slavas stundu", bet piemirst par padomju režīma ēnas pusi.
Tīri spekulatīvi es varu mēģināt iztēloties, ka arī mūsu krieviem, kuri nespēj gluži identificēties ar Latvijas valsti, šāds simbols daudz ko atrisina – tas ļauj vienlaikus identificēties ar visu krievu kopienu un neprasa piederību Krievijas valstij, turklāt piedāvā alternatīvu tam stāstam par vēsturi, kuru latvieši sniedz komplektā ar prasību, lai krievi atzītu savu kolektīvo vainu. Tas ļauj pozicionēt atbildi uz jautājumu: "Kas mēs esam?" Šī atbilde nav tāda, uz kādu cer latvieši, bet, manuprāt, neviens mūsu krieviem nevar liegt izvēlēties savu identitāti, simbolus, svētkus un pulcēšanās vietas pēc savas patikas, ja vien tas nav pretrunā ar fundamentāliem mūsu valsts principiem.
Protams, Putina režīms pamanījies visu samaitāt. Pēdējā laikā Jura lentīšu simbolisko nozīmi ir papildinājuši notikumi Austrumukrainā un valsts veicinātais šovinisms. Un tam ir nozīme. Sergejs Kruks intervijā (Diena, 07.05.2015.) norāda, ka latvieši grib, lai krievi katru dienu staigā ar sarkanbaltsarkanajiem karogiem, bet to, ka viņi "vienkārši strādā, dara labas lietas", neņem vērā. Es piekrītu, ka ir jāņem vērā, un kopīga darba darīšana veicina integritāti daudzreiz vairāk nekā sprediķi par latviskumu. Tomēr karogiem ir nozīme, jo "vienkārša strādāšana" komplektā ar neuzticēšanos valstij noteiktās situācijās var izspēlēties diezgan slikti Latvijas Republikai. Tāpēc Krievijas karogu izmantošana 9. maija svinībās un kopīgi skandētais: "Rosija, Rosija!", bez šaubām, jebkuru latvieti dara uzmanīgu, un mūsu (!) krievi droši vien nojauš, kāpēc. Arī viņi izdara izvēles.
Tomēr ir svarīgi novērtēt simbolu daudznozīmību. Jura lentītēm vai 9. maija svinībām pie Uzvaras pieminekļa nav tikai viena nozīme. To nevar reducēt uz okupācijas slavināšanu. Manuprāt, šie simboli jāskata kā kolektīvas identitātes izpausme. Tas ir pašsaprotami, bet tas arī nozīmē, ka mēģinājums aizliegt Jura lentītes, pat ja tas būtu praktiski iespējams, nozīmētu vēršanos pret to nēsātāju identitāti un pašcieņu, nevis vai ne tikai politisko nostāju. Tas būtu nepārtraukts aizvainojuma un konfliktu avots. Drīzāk būtu jādomā, kā papildināt šo simbolu nozīmes tā, lai putiniešu idejas nekļūtu par neizbēgamu to piedēkli.