Daudz vairāk bija jūtama Strēlertes 80. dzimšanas diena, pēc kuras dzejniece vēl nodzīvoja trīspadsmit gadus. Publicitātes kāpums līdz ar jubileju un krājumu pieejamība pastiprināja manu interesi un, aizrāvies, kādu brīdi lēsu vienkārši: šobrīd dzīvo vidū ir divas lielas latviešu dzejnieces: Vizma Belševica – Latvijā un Veronika Strēlerte – Zviedrijā. Vai tagad es domāju tāpat? Jā un nē. Abas dzejnieces nu ir mirušas un piepulcējušās Aspazijai. "Manuprāt, Veronika Strēlerte ir otra lielā latviešu dzejniece tūlīt aiz Aspazijas. .. Viņa nav pelnījusi, ka tiek nostumta otrajā plānā!" uzskata grāmatas autore M. Gūtmane. Arī savā grāmatā, cita starpā, Margita Gūtmane citē pāris patiešām izcilus Strēlertes dzejas paraugus, kā:
Nesauciet mani vārdā!
Viegli uz pirkstgaliem
Eju gar dziļumiem akliem
Un laimīga uzsmaidu tiem.
Raugos debesīs platās,
Mākoņu krustceļos,
Dieva acs manī skatās,
Eju un uzticos.
Nesauciet mani vārdā!
Apmāto asiņu takts
Sajuks, un glūnēs man pretim
Bezdibens, nāve un nakts.
(no krājuma Gaismas tuksneši)
Lai vai kā tur būtu ar tiem lielumiem, neaizmirsīsim arī , ka ne tikai dzejmīļi ir saskārušies ar dzejnieces sešiem krājumiem, bet arī prozas draugi ar viņas tulkojumiem: Strēlertes tulkotājas kontā ir, piemēram, Hofmana Runča Mura dzīves uzskati, Flobēra Bovarī kundze un Dimā Trīs musketieri.
Grāmata Dzīve ir viens vella izgudrojums – tas ir Margitas Gūtmanes atklāts, subjektīvi godīgs un neizskaistināts skats uz Veronikas Strēlertes dzīvi, tāpat uz latviešu literātu attiecībām emigrācijā. Margita arī pateikusi sabiedrībai to, ko visu laiku bija gribējusi – par trimdas un padomju Latvijā dzīvojošo rakstnieku literārajiem sakariem un attieksmēm. Caur grāmatu "acīs" teikts un ticis ne vienam vien, vārdā nez kādēļ nav saukta tikai kāda jaunāka, jau atzīta Latvijas dzejniece. Un tas nav jaunības dēļ, jo jaunākā piesauktā, Amanda Aizpuriete, ir atzīmēta, ne caur puķēm, tiesa, citā, atzinīgā nozīmē. Pārmetumus Imantam Ziedonim un Vairai Vīķei - Freibergai esmu dzirdējis arī agrāk, taču šoreiz pērienu un nopietnu nosodījumu no tagadnes dabūjusi arī Zenta Mauriņa. Šajās attieksmēs Veronika Strēlerte un Margita Gūtmane visbiežāk ir vienisprātis, taču ir arī atšķirības. Tā Ziedoni Strēlerte uzskatījusi par ģēniju.
Trimdas, nu jau sen Latvijā dzīvojošas, rakstnieces Margitas Gūtmanes, bez kuras Minkāna nav iedomājama visa literārā panorāma, daudzās tikšanās un draudzība ar Veroniku Strēlerti vainagojusies ar grāmatu – izpildītu pienākumu... jā, pret savu tautu.