Lai novērstu cilvēkus no skumjām domām par vasaras beigām, mācību gada sākumu un divu tradicionāli rudens sākumā notiekošu kinofestivālu, cerams, īslaicīgo, galu, septembris piedāvā jaunu sākumu – laikmetīgi piesātinātu kultūras programmu. No tropu miega atmodušies ne tikai teātri, paralēli cits citam notiek veseli četri festivāli (Survival Kit, Homo Novus, Baltijas dokumentālo filmu forums un Dzejas dienas), kā arī vienu dienu (7. septembrī) jau tradicionāli pār Rīgu pārlaidīsies nepieradinātās mākslas dūja – Baltā nakts. Dzejas dienas no visiem minētajiem ir senākais festivāls, kas tika dibināts Raiņa simtgadē un kopš tā brīža dažādās formās notiek teju 50 gadu. Šogad Rainis, solidarizējoties ar aktualitātēm pilsētvidē un, iespējams, paužot savu atbalstu jaunu veloceliņu izveidei, mājaslapā redzams visai vasarīgi tērpies, gar Rīgas panorāmu draiski minoties ar velosipēdu. Nocelt cienīgajā pozā Esplanādē sastingušo latviešu dzejas lielkungu Jāni Pliekšānu no šiem neaizskaramajiem augstumiem un ļaut drusku bērnišķīgi pablēņoties ir drosmīga organizatoru uzdrīkstēšanās. Vēlme paspēlēties, ļaut dzejai savīties ar citām mākslas formām, kā arī uzcītīgi dokumentēt mūsu laikmetu (jo kurš gan cits to darīs?) raksturīga visai festivāla programmai kopumā.
Avangardiska izskatās multimediālā dzejas instalācija Čiekurkalna poēma – Ķergalvja namiņā pie Kongresu nama tiks vilktas noslēpumainas paralēles starp poētiku un pilsētvidi. No Dzejas dienu viesu piedāvājuma īpašāko priekšnesumu sarūpējuši japāņi, kuri savijuši straumēna Edvarta Virzas dzejprozu ar latviešu tautas mūziku, kas tiek izpildīta uz instrumenta, kurš attāli atgādina mūsu pašu iemīļoto klūdziņu, – japāņu bambusa flautas. Atceroties Dziesmu svētkos dziedošo japāņu kori Gaisma, jāsecina, ka tur Latvijas kultūra šobrīd tiešām ir topā. Raiņa svinības ar savu klātbūtni pagodinās un starptautisku elpu programmā iepūtīs arī dzejnieki no ASV, Gruzijas, Melnkalnes, Serbijas, Katalonijas, Izraēlas un Vācijas.
Nav aizmirsts arī par tradicionālajām Dzejas dienu izpriecām, piemēram, Esplanādē trīs dienas darbosies grāmatu maiņas punkts, notiks spraigi poētiskās orientēšanās sacensības, kurās dalībnieki tiks lūgti pārvietoties ar velosipēdiem. Jau desmito gadu varēs doties pastaigā ar dzejniekiem (šoreiz galamērķis – Maskavas forštate), kā arī atjaunoti tradicionālie 11. septembra dzejas lasījumi Esplanādē. Būs arī gada laikā iznākušo krājumu lasījumi, turpat Esplanādē varēs attīrīties portāla Satori veidotajā audiodušā, savukārt Rakstniecības muzeja telpās – piedalīties dzejnieku un repotāju sacīkstēs. Tie, kas vēlas kādu liecību turēt uz plaukta, varēs iegādāties Dzejas dienu oficiālo disku Robežstūmējs, kurā dzejas lasījumi papildināti ar Uģa Vītiņa skaņdarbiem.
Nav iespējams pieminēt daudzus pasākumus, kas norisināsies ārpus Rīgas un sniegs iespēju dzejniekam reto reizi sastapties ar savu lasītāju, kā arī atgādinās, ka valodas robežas ir daudz plašākas un bagātīgākas par ikdienišķu saziņu un koncentrēti šokējošiem ziņu virsrakstiem medijos. Dzeja, nepadodies!