Ļoti gribētos ticēt, ka nozares stipro un vājo pušu izpēte ir pirmais solis, lai KM tuvā nākotnē ne vien veiktu birokrātiskas, darbību imitējošas operācijas – rakstītu dažādas stratēģijas un programmas, kurām ir nepārvarama tendence iegult plauktos un pārklāties ar putekļiem, bet iedarbinātu patiešām reālas kultūrpolitiskās sviras. Tāpat ceru, ka ministres vizīte 8.martā Igaunijas Kultūras ministrijā arī nesīs kādas pārmaiņas, vismaz tuvinās Latvijas uzvedību Igaunijas uzvedībai, ne tikai attieksmē pret literatūru, bet pret visu kultūru kopumā. Pirmais nāk prātā VKKF finansēšanas modelis. To, cik svarīgi mums ir uzvesties kā igauņiem, es sapratu no Žanetas Jaunzemes - Grendes izteikumiem Latvijas radio 1.martā. Nav problēmu, mēs jau sen esam ar mieru pārņemt no igauņiem visu to labāko, arī uzvedību. Vēl lieliskāk būtu, ja ministre solidarizētos ar mums un arī pati sāktu izturēties kā īstai igaunietei pienākas. Bet tas tā, bez ilūzijām - no politiķiem jau nekad īsti nevar saprast, kad viņi tikai joko, un kad pa īstam dzen velnu.
Manuprāt, KM sagatavotā SVID analīze samērā patiesi atspoguļo situāciju literatūras nozarē, tādēļ vienkārši to citēšu, bez saīsinājumiem, papildinājumiem un komentāriem. Visticamāk, manā rīcībā ir vēl līdz galam nepabeigts darba materiāls, tomēr arī šādā stadijā tas šķiet pietiekami saistošs un publiskošanas vērts. Iespējams, kāds varēs šo analīzi lietpratīgi papildināt, vai palabot.
LITERATŪRA UN GRĀMATNIECĪBA – nozares analīze.
Stiprās puses:
- Spēcīgs radošais literārais, valodnieciskais potenciāls;
- Augstvērtīga un profesionāla grāmatu tradīcija, konkurētspējīga poligrāfiskā bāze;
- Unikāla valoda (tikai 1,7 milj. tā ir dzimtā) ar senām literatūras tradīcijām, kas ietekmējusies no daudzu kultūru literatūrām, ar bagātu semantisko bāzi un izteiksmes līdzekļiem;
- Literātu potenciāls būtiskos Latvijas vēstures pagriezienos;
- Intelektuāli un emocionāli spēcīgas personības ar iniciatīvām un idejām (rakstnieku māja, vēsturiskais romāns, literatūras centrs, literatūras balvas atjaunošana u.c.);
- Spēja vienoties par prioritātēm nozarē un sadarboties kopēju mērķu sasniegšanā, ja tiek nodrošināts menedžments un organizatoriskais potenciāls;
- Literatūras un grāmatniecības padome izstrādājusi stratēģiju nozares attīstībai;
- Starptautiskā sadarbība ar līdzvērtīgām organizācijām ārvalstīs, kas dod gan starptautisko pieredzi, gan iespēju piedalīties un gūt finansējumu ES fondu programmās (Literature Across Frontiers, Baltijas rakstnieku nams u.c.);
- Infrastruktūra, lai nodrošinātu literatūras pieejamību LV teritorijā – 817 pašvaldību bibliotēkas;
- Grāmatniecība no kultūras radošajām industrijām ir lielākais PVN un citu nodokļu maksātājs.
Vājās puses:
- Nav vienotas spēcīgas valsts dotētas organizācijas, kas nodarbotos ar nozares menedžmentu kopumā;
- Nav spēcīga lobija valsts struktūrās un politiskajās aprindās;
- Mazs grāmatniecības tirgus, kas rada salīdzinoši augstu grāmatu pašizmaksu, kas nav samērota ar pirktspēju;
- Nav instrumentu un kapacitātes stratēģijas īstenošanai, Literatūras padome nav apmaksāta un darbojas sabiedriskā kārtā kā konsultatīva institūcija;
- Ne visai spēcīgas profesionālās apvienības savu tiesību lobēšanai;
- Nozare ir juridiski un funkcionāli sadrumstalota;
- Nav pietiekama atbalsta nozares prioritārām lietām – grāmatu nodrošinājums bibliotēkās, lasīšanas veicināšana, atbalsts latviešu literatūras tulkošanai un izdošanai u.c.;
- Nav finansiālas bāzes e-grāmatniecības attīstībai;
- Salīdzinājumā ar ES valstīm augsts PVN grāmatām (LV – 12%, Eiropā – 0 – 7%), politiski un valsts līmenī neapzinoties to kā valodu un visu nozaru kultūras mantojumu saglabājošu nozari;
- Nav pētījumu par nozari, kas palīdzētu argumentēt un pierādīt nozares efektivitāti;
- Literāti ietilpst to radošo profesiju vidū, kuriem nav ne tiesiskas, ne sociālas aizsardzības no valsts (no honorāriem netiek veiktas iemaksas pensiju fondos, slimības pabalstiem u.tml.);
- Nav ik mēnesi iznākoša literārā žurnāla ar spēcīgu literatūrkritikas klātbūtni un iespēju publicēties visu žanru autoriem.
Iespējas:
- Latvijas literatūra var kļūt par veiksmīgu, savdabīgu eksporta preci un valsts atpazīstamības zīmolu, ja tiktu nodrošināts finansējums tulkošanai un izdošanai;
- Menedžmenta vienības stiprināšana literatūras nozarē (aģentūras izveide, literatūras padomes pilnvaru palielināšana);
- Spēcīgs Latvijas sabiedrības integrācijas potenciāls ar bērnu literatūras latviešu valodā palīdzību lasīšanas veicināšanas aktivitātēs skolās ar citu valodu;
- Spēcīgs latviešu valodas attīstības un bagātināšanās instruments, savas valsts vēstures un mentalitātes apjēgsmes potenciāls;
- Sadarbība ar citām nozarēm inovatīvu produktu radīšanā – LIAA piedāvātā klasteru programmā (izdevēji un IT jomas pārstāvji u.tml.)
Draudi:
- Negatīvisma kultivēšana nozares dalībnieku vidū bez konstruktīvas rīcības, argumentiem, priekšlikumiem;
- Nozares novājināšana nesniedzot / neatjaunojot atbalstu prioritārajām līnijām;
- Latviešu valodas literāra un semantiska vājināšanās;
- Literatūras pieejamības deficīts var radīt arvien lielāku plaisu starp literātu un lasītāju, Latvijas sabiedrības inertumu un konkurētspējas mazināšanos;
- Bez valsts pietiekama atbalsta citi izklaides veidi izkonkurē literatūru, jo tai nepiemīt šova, mirkļa iespaida un skatiena noturēšanas efekts, lasīšana vienmēr ir iztēles un domāšanas piepūle, kas prasa izglītotu un sagatavotu lasītāju.