gs. beigās, saplūstot Zaķu salai, Fridriha salai, Zaļajam sēklim un Miroņu salai. Johans Kristofs Broce savos aprakstos par Rīgu piemin, ka Miroņu sala radusies 1785. gadā ledus iešanas laikā. Uz salas atrada mirušu cilvēku un tādēļ to nosauca par Miroņu salu. Pilnīgi pamatoti, jo nekā cita, kam piesiet aci, tur atrast nevarēja. Šādā un līdzīgā veidā tapuši daudzi senie vietvārdi un nosaukumi, un tie ir brīnišķi, jo, neskatoties uz to neatbilstību šodienas realitātei, atnes mums no pagātnes kādu vēsti vai pat garāku stāstu.
Pavisam savādāka attieksme pret nosaukumu būs tad, kad no tā gaida aktuālu informāciju - ziņas par vārda nesēja reālo saturu. Kuram gan patiktu, ja Zivju restorānā tam piedāvātu tikai vienu, vai divus zivju ēdienus, bet veikalā Skrūves un naglas nevarētu nopirkt cinkotās skrūvītes ar smalko vītni. Protams, privātajā sektorā drīkst izpausties visādi - to, vai attiecīgajam produktam tur vispār jābūt, noteiks tirgus likumi un īpašnieka saprāts.
Daudz svarīgāk, lai nosaukuma un satura atbilstība tiktu ievērota valsts iestādēs un oficiālajos dokumentos. Kā piemēru minēšu Kultūras ministrijas budžeta programmu Mākslas un literatūra – 11,7 miljoni latu. Spriežot pēc nosaukuma, nezinātājam var ienākt prātā, ka literatūra no šī finansējuma saņem ievērojamu daļu. Jā, literatūras nozarei 2012. gadā no valsts budžeta atvēlēti 214 752 lati. Tātad literatūras īpatsvars programmā Mākslas un literatūra ir 1,8%. Jācer, ka līdzīgu summu vēl piešķirs arī Kultūrkapitāla fonds. Kopumā tad būtu ap 400 tūkstošiem latu jeb 0,4% no visa 103 miljonus lielā Kultūras ministrijas budžeta. Salīdzinājumam... nē, labāk nesalīdzināšu, citādi kāds vēl apvainosies. Maigi sakot, nav sevišķi daudz literārās valodas kopšanai, taču es negrasos šeit norādīt, ka daudz maz jēdzīgai latviešu literatūras attīstībai vajadzētu drusku vairāk naudas. Nav vērts, proporcijas Kultūras ministrijas budžetā starp nozarēm nekad nebūs samērīgas un taisnīgas. Gribētu tikai, lai no minētās KM budžeta programmas nosaukuma izņem vārdu „literatūra”. Pārāk ciniska ir šī nosaukuma neatbilstība saturam. Finanšu posteņa apzīmējums nav vēsturisks vietvārds, un latviešu literatūra nav zaķis, arī mironis vēl ne.