Un nu grāmatas 1Q84 turpinājums jau atrodams veikalu plauktos, un visi tie, kas vēlas uzzināt, kā turpināsies labās sērijslepkavas Aomames, mazliet jocīgās, bet daiļās Fukaeri un rakstošā matemātiķa Tengo attiecības ar "little people", vienam ar otru un kas vispār tālāk notiks autora radītajā pasaulē, ko Aomame apzīmē ar vārdiem 1Q84, var to izlasīt.
Haruki Murakami tekstos ir kaut kas netverami viegls un plūstošs. Kaut kas tāds, ar ko saskaroties realitāte atkāpjas. Īsts lasītājs zina – pat izvēloties ļoti labus darbus, reti izdodas ieiet grāmatā, izbaudīt tekstu tik dziļi, lai sajustu tā garšu vēl vairākas dienas pēc lasīšanas. Taču ar H. Murakami darbiem tā gadās daudziem.
Kā ierasts, lasot H. Murakami romānus, arī 1Q84 atrodamas gan skaidri manāmas, gan tikai nojaušamas atsauces, alūzijas un simbolika, tomēr pat tie, kas neko no tā visa nepamanīs, var baudīt tekstu, kas atklāj mūsdienu pasaulē ārkārtīgi svarīgas atziņas un domas. "Cilvēki nemeklē sāpīgo patiesību. Cilvēki meklē stāstus, kas viņu esībai piešķirtu dziļāku jēgu un padarītu to skaistāku un patīkamāku," saka viens no grāmatas varoņiem un turpina ar neaizmirstamu frāzi: "Labajam un ļaunajam nav ierādītas nemainīgas vietas, tie mainās vietām. Kaut kas, kas ir labs, jau nākamajā brīdī var pārvērsties par ļauno. Un pretēji. [..] Tas ir grūti, bet jācenšas labo un ļauno noturēt līdzsvarā. Ja kāda no tiem ir pārāk daudz, zūd pasaules līdzsvars. Labais ir šis līdzsvars."
Tieši ar to – ar pasaules noturēšanu līdzsvarā – nodarbojas Haruki Murakami varoņi triloģijā 1Q84. Lai cik neprātīgas garīgas un fiziskas virāžas nāktos veikt, viņi turpina ceļu: Aomame, aukstasinīga slepkava, Tengo, mulss ierocis nezināmās rokās, Fukaeri, meitene, kas runā ar "little people", un pārējie. Lai gan romānā darbība notiek ārkārtīgi aktīvi un notiekošais mainās strauji, autors pamanās izstāstīt arī pa stāstam, kam it kā nav tieša sakara ar notiekošo. Šajā sējumā tas ir stāsts, ko Tengo lasa priekšā savam tēvam, – stāsts par kaķu pilsētu.