Aleksandra Grīna darbs ir varoņteiksma par latviešu strēlnieku cīņām Pirmā pasaules karā, kurās bija piedalījies arī romāna autors. Romāns ir daļēji dokumentāls. Dvēseļu puteni veido trīs daļas, kas aptver laikposmu no 1915. gada, kad vācu karaspēks okupēja Latviju, līdz 1919. gadam, kad noslēdzās atbrīvošanās cīņas gan pret vāciešiem, gan pret īslaicīgo padomju varu. Pirmā un trešā daļa sarakstīta pirmajā personā, skatot notikumus ar lauku zēna Vanaga acīm. Latvijas bagātie novadi ir nopostīti, cilvēki devušies bēgļu gaitās, ir neziņa un izmisums, tomēr tiek nodibināta patstāvīga latvju valsts.Dvēseļu putenis līdz ar pārējiem Grīna romāniem veido vienu mītu - par tālos aizlaikos zaudēto un pēc Pirmā pasaules kara atgūto brīvību. Aleksandrs Grīns (īstajā vārdā Jēkabs Grīns) bija latviešu rakstnieks, tulkotājs, kā arī Latvijas armijas virsnieks. Paralēli darbam laikrakstos, Grīns sāka rakstīt vēsturiskos romānus. Rakstnieks 1934. gadā ieguva Triju Zvaigžņu ordeni un 1938. gadā Kultūras fonda godalgu par romānu Dvēseļu putenis.Apgāds Jumava plāno izdot paša autora saīsinātu romāna versiju. Kopumā novērtējot rakstnieka prozas daiļradi, A. Grīns latviešu literatūrā ir devis maģiskā reālisma atzaru, tāpat kā pasaules literatūrā tiek raksturoti pasaulslavenā Latīņamerikas rakstnieka Gabriela Garsijas Markesa lielprozas darbi.
Klajā nācis Grīna romāns Dvēseļu putenis
Turpinot izdot latviešu romānu sērijas, apgāds Jumava ir laidis klajā Aleksandra Grīna nozīmīgāko darbu – romānu Dvēseļu putenis -, kas pirmo reizi Latvijā tika izdots 1934. gadā. Autors grāmatā stāsta par kara un briesmu stāstiem, kad latvju tautas liktenis bija likts lielo pasaules notikumu svaru kausos.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.