Romāna galvenais varonis Turms neatceras nedz vecākus, nedz dzimteni. Nozieguma dēļ viņš no Jonijas bēg uz Delfu templi, tiek ierauts grieķu‒persiešu karu virpulī, nonāk Sicīlijā pie teiksmainās tautas – sikaniem, pieredz samaitāto un barbarisko Romu un pēdīgi nonāk savā tēvzemē – skaistajā un civilizētajā Etrūrijā. Romāns vēsta par viņa piedzīvotajām baudām un ciešanām, identitātes un piepildījuma meklējumiem.
Izcilais somu klasiķis Mika Valtari (1908–1979) ir visu laiku populārākais somu rakstnieks, kas lasītājiem visā pasaulē vislabāk zināms kā vēsturiskā romāna Sinuhe, ēģiptietis autors (latviski izdots Jāņa Rozes apgādā 2004. gadā). Viņa romāni visā pasaulē ir tulkoti vairāk nekā 40 valodās. Valtari bijis ļoti ražīgs autors, kura pūrā ir gandrīz trīs desmiti romānu, garstāsti, īsprozas un dzejas krājumi, lugas, tulkojumi, taču vislielāko ievērību guvuši tieši vēsturiskie romāni.
Romāna Turms, nemirstīgais rakstīšanas laikā – 1955. gadā – par etrusku kultūru bija zināms vēl ļoti maz, arī tagad šīs tautas likteņi un tikumi ir daudz mazāk pazīstami nekā senās Grieķijas vēsture. Valtari izpētīja visus pieejamos muzeju materiālus un arheoloģisko izrakumu atradumus, kā arī pusotra mēneša nodzīvoja Orvjeto un lika lietā savu fantāziju. Autors lieliski pārzinājis Vidusjūras pasauli, Grieķiju, Sicīliju, Romu un Etrūriju, romāns ir pārpilns ar dažādu tautu un cilšu un neskaitāmu ticību un ieražu aprakstiem.