Akurāt Amerikas Kinoakadēmijas ceremonijas priekšvakarā Latvijā sāk rādīt sešiem Oskariem nominēto filmu Viņa/Her – sentimentālu tuvīnās nākotnes vīziju –, kurā sirdī trausls, bet vientuļš jauns vīrietis iemīlas "gadžetā" – datorsistēmā, vārdā Samanta. Vispirms iemīlas viņas balsī. Soli pa solim, līdz virtuālā sieviete jeb daļa no viņas "pa īstam" iemīl arī jauno cilvēku. Mīlas jūtas ir tik patiesas, ka par to "reālismu" nevienam nerodas šaubas. Bet, kādā veidā tas notiek "tehniski", jāredz filmā.
Kamēr Latvijā dažādos veidos tiek spriedelēts, kā uzlabot demogrāfisko situāciju valstī, aizmirstot, ka attīstītajā pasaulē dzimstības uzlabošanai vissvarīgākie ir divi nosacījumi – ģimenes materiālais nodrošinājums un drošība par nākotni –, ar kuriem Latvijā ir milzu problēmas, paradoksālā kārtā arī pārticības zemēs – tādās kā Amerika un "vecā Eiropa" – dzimstība strauji samazinās.
Tajā pašā laikā, masveidā sabrūkot tradicionālajiem ģimenes institūtiem, zeļ "attiecības vados" – jauns sociālais fenomens, kuru ASV popsociologs, t. i., zinātnieks, kas žurnālistiski viegli skaidro sarežģītas lietas, Ēriks Kleinbergers nosaucis savas grāmatas vārdā – Dzīve solo. Jauna sociālā realitāte.
Cilvēki masveidā sākuši dzīvot vieni. Amerikā pazīstama pat tāda sociālā parādība kā vienas diennakts attiecības (elementāri – reizēm virtuālā seksa vietā gribas to, īsto), absolūti neapgrūtinot sevi un partneri ar citiem pienākumiem. Arvien vairāk tiek būvēti nami ar vienistabas dzīvokļiem. Bet pati Ņujorka kļuvusi par solocilvēku – tā tiek definēts viņu jaunais sociālais statuss – dzīves telpu.
Vispirms – atbrīvošanās no tādām sociālajām saistībām kā ģimene merkantilās pasaules iemītniekam vienkārši ir ērtāka. Un tas, ko mēs vēl pēc veca paraduma sauktu par divu cilvēku attiecībām, bez pūlēm tiek kompensēts ar interneta palīdzību – sociālajos tīklos – feisbukā, tviterī –, mobilajos sakaros. Tur jebkurā diennakts laikā vari sev piemeklēt cilvēku attiecībām pēc jebkuras gaumes, vecuma, dzimuma, reliģiskajiem vai filozofiskajiem uzskatiem utt.
Kleinbergers: "Tradicionālā ģimene kā pilnvērtīgas sabiedrības "pamatšūniņa" vairs nav aktuāla, jo lieki pienākumi un atbildība samazina personas mobilitāti, līdz ar to – arī konkurētspēju darba tirgū. Protams, ir pāris nepatīkamu fizioloģisku un emocionālu blakņu, jo sevišķi vecumā. Toties jaunībā un brieduma gados dzīvot bez rūpēm par citiem var uz pilnu klapi."
Arī Latvija piedzīvo solodzīves pirmos viļņus. Pavērojiet, kas vēlu naktī, no vienpadsmitiem līdz vieniem, notiek publiskajā čalotavā tviterī. Tāda sajūta, ka viss "sabiedrības zieds" saldi neguļ gultā, nelasa grāmatas, neliek gulēt bērnus, bet tvīto – sākot no dažāda ranga politiķiem, viedokļu līderiem, politologiem, beidzot ar "sabiedrībā populāriem cilvēkiem" – māksliniekiem, žurnālistiem un citām artistiskām personām. Un tikai nesakiet, ka ikdienišķa ģimenes aizstāšana ar tviteri pusnaktī liecina par veselīgu demogrāfisko situāciju. Solodzīve sākusies.