Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

JRT aktrise Liena Šmukste: Tas ir treniņš – uzrakstītos burtiņus padarīt par saviem

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

7 komentāri

1. novembris, 2015, 12:33

Vārds

Liena ir brīnišķiga un talantīga, paldies par šo interviju.

Atbildēt
5
0

1. novembris, 2015, 10:33

Santa - tulkotāja

Noticis kāds pārpratums, neesmu teikusi, ka šķībus zobus vai kājas japāņi vēlas ieviest kā kaut ko "dīvainu" no Eiropas. Nepilnīgā, vienkāršā un asimetriskā skaistums ir kaut kas, kas sakņojas tieši Japānas kultūrā, wabi-sabi estētikā un japāņu budisma tradīcijā.

Atbildēt
2
2

1. novembris, 2015, 14:41

lasītājs

Pārpratums var ātri notikt. Es, piemēram, Murakami, izlasīju- 5 romānus izjūsmoju un arī knapi izcietu, tad autora daiļrades līniju papētīju, vēl kādas piezīmes par japāņu kultūru un savdabīgo dzīves stilu, domāšanu pārlasīju. Nedomāju, ka jāpāņi tīšām vēlas ieviest, bet mus viegli izprotams tas nav, tādēl Lienas izteikumu tik trāģiski neuztveru.

31. oktobris, 2015, 16:46

Zāļu Vecis

Vai tu vari zināt, noskaidrot un vēl izskaidrot, individualizēt un vispārinēt, izķidāt un tad mīloši salikt atpakaļ /kopā, kas tevi piesaista cilvēkā, stāstā, kad ļaujies informatīvajam laukam? :) Ar aci, dzirdi, nopūtu/jūtu, zemapziņas knišļu mocīts tu kaut ko uztver, ielāgo, ar kādu klamburu pieķeries, jā, kam? Bildei, vārdam, bet ja aktirse ir tajā nodaļā, kura bieži vien uz skatuves nerunā un, redz, jūtas laimīga, ja tiek pie vārda, kamēr citiem tas pats par sevi pienākamies šķiet. Burvīga saruna. Nesagatavotas, neizmālētas atbildes. UN meitiņa piteikta vārdā DĀRTA, tad jau būs ar Krišjāni Baronu un tautas dziesmu sakarā. Re, te jau sākas klišejiskums, mana ierobežotība galvā un pasaules ieskatā. Noskatījos "Izlaiduma gadu" kā parasti bez jelkādas sajūsmas un pa divi lāgi. Nevaru izsmeķēt šo latviešu filmu infantilitāti tāpat kā stulbu izkrāsošanu. BET neticēju, ka Liene dabūjusi lomu ( Skolotāju), jo svešādi izskatījās, teikšu, smuka, sulīgi nolamājos, ka uzzināšu beigā līdz ar titriem, kurus pēc reklāmpaužu sagādātā burvīgā lēmējuma tāpt neizdevās salasīt. Mierinājos-vecam, skrējiens (titru) un sex vairāk globāli iztēlē baudāms, bet ne tikai, protams. Teikt vai neteikt? Lienes priecāties spēja par mazumiņu atbruņo no visām ikdienas lieluma iedomām. Priecājos, ka Undīne atradusi par iespēju publicēt sarunu, izkrītot no rangu tabulas. Kaut gan, kādi rangi? Vai nupat ordeņa ņēmējs Keišs "Mājā pie ezera" būtu tik mīļš sievām ( kā infantila, iztukšīta raksta paraugs), vai Sandra Kļaviņa būtu tik iekārojama vīriem ( kā viena izsāpējuša jūtu stāvokļa iedvesmota atrādītāja, kas cita teātra sakarā naski būtu pieslīpēta pie diletantisma un amatierisma kategorijas), ja pasaulē nebijusi arī Liene Šmukste, kas bijīgi teic, ka TIE jau tādi paši vien pasaules cilvēki ir. Vai VIŅI paši to zin? Kā sānāk, domājams. Negrasos te Lienes Šmukstes radošo biogrāfiju rakstīt un vērtēt ar savu liesti, bet citas nav. Pagaidām MAN Lienes "mērs" ir kalpotāja no Strindberga "Tāva". Kā es viņu tur mīļoju, jo nezināju, vai precēta, vai vientuļa, vai štata aktrise vai no palīgsastāva, kur tad nu vēl, vai bērns arī uzraugāms. :) Blenzu, ka ta blenzu, no acīm neizlaidu, kā viņa tur auduma gabalu ārdīja, nezināju jau arī, ka tā vispār uz visām četrām pusēm var pa diegam kamolā laist. ): Mēģināju ar acīm hipnotizēt, lai paklūp, lai no tēla izkrīt, lai vaigi piekūst, lai atšieptā lūpa nokrīt... :) Nekā, nav talanta, varēšanas, lai arī esmu pa krustdēlam ar duci ekstrasensu un pūšļotāju! Apzinies, Liene, ka Džuljetu katrā ziņā nospēlēsi, lai tur vai plīst. Netici? Nu, tad, piemēram pārī ar mani, ja Tu zinātu kāds es izskatos un cik smalku jūtu pilns esmu, nešaubītos. Bur man burvji, zog man zagļi, Nevar manis iznīdēt: Dievs man deva to zālīti, Kur sirsniņa nesāpēja! Tā lai Tev ar'! Pasaule plaša, saules daudz un vietas pie masku galdiņa līdzās gana, tad lai dvēsele turas veselīgā augumā, meitai bagāti vecāki, lai četrdāmām paredzētais kontrabass labi turas pie skaņojuma!

Atbildēt
6
0

1. novembris, 2015, 14:35

Marī< ZV

Varbūt esmu izspriedies tā, ka manas domas pārāk tumšas vēlušās un pārspilgtinātas klajā redzamas. Teiktais nav vispārinājums vai gala spriedums par kādu no aktieriem. Vien vēlējos pateikt, ka, ik katrs, ja režisora neapsargāts, var sev neraksturīgi sašķobīties. "Peldošie-ceļojošie" vēl jāredz", bet "Mēnesis uz laukiem", kurp devos ilgi aizcieties, daudz jauku apsolījumu saklausījis, man nešķita visai pilnīgs. Iemesls- dāmu joņošana pa horizontāli no mūra līdz mūrim, vai nosisties gribot, un tad tā skaļā kliegšna, kas Māras Ķimeles režijās, manprāt, par paņēmienu kļuvusi. Būs pētījums jāierosina. Vai freidiskais cēlonis, iemesls netika izrādē pārāk ar pirkstu acī iebakstīts, pat radot iemeslu, ka sievišķi tādi kā drusku pamuļķi, lauku gaisa pārspirdzināti. Ja izrādi paturu sevī, salīdzinādams ar Kublinska iestudējumu, ar "Kabatā" redzēto, tad, protams nesalīdzināmi, pilnasinīgi, turklāt no lielā periferālā tēlu daudzuma neko nesvītrojot, bet atrodot katram savu nozīmi. Students un Veročka sevišķi iezīmīgi palikuši "gleznā" ar kvēlo, vēl bērnišķīgo mīlu-aizrautību un vilšanos, un greizsirdības ģifti, ko Natalija Petrovna, ar sevi cīnoties, tomēr piejaucēja. Vēl jāpateic, ka arī Elīna tur izcelās, ar savu kavalieri ( Andi Strodu?) pa savam galā tikdama, bez liekas stīvēšanās kaisles cilpas izmezdama. Un vēl. Lienas Šmukstes teiktais man personīgi uzpatika, jo vienlaikus ar Inese Zanderes "1:1" un Spelmaņu balvas sakarā sacīto. Pasaule dažbrīd ļoti robusta, atsvešināta, augstos un zemos plauktos sakārtota šķietas. Tādēl laimīgs ik brīdis, ja sajūti, ka krietnas, harmoniskas dvēseles uz zemes mīt.

1. novembris, 2015, 12:46

Marī

Piekrītot visam par Lienu rakstītajam, gribu vien piebilst, ka Keiša un Klaviņas stāsts no maiguma "Vienas vasaras ziedā" caur kaislību "Mēnesī laukos" un "Peldošie-ceļojošie" līdz atdzisušiem pelniem slikti režisētā seriālā ir tāda attiecību antropoloģija, kādu psihologiem un antropologiem teorētiskā literatūrā neaptvert.

31. oktobris, 2015, 17:01

re, piedošana jālūdz

LIE-NA, kauč zampā jākrīt, ne ar "e". Labi laikam sanāca, pie reizes, ja aizvainojis ar visu to murdziņu kopumā esmu, varu rociņu pabučot. Kā smejies, Čugunovs Murzaveckas bīdamies ar' saka: Labdare!