Foto: Aivars Liepiņš

Reinis Suhanovs: Ja vēl teātrī sāk ko vēstīt – tas ir briesmīgi!

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

11 komentāri

20. decembris, 2014, 23:07

Edge

" Latvijas vēstures zinātne atrodas kritiskā stāvoklī." ( Latvijas vēstures zinātnes apburtais aplis. LVportalsLV, 16.06.2014.) ================================================================== Vēsture atkārtojās.....kā farss.

Atbildēt
0
1

20. decembris, 2014, 23:03

Edge

Par diskusijām "totalitārisma" laikā interesants raksts "Vēstnesis.lv" vietnē: " Kā jaunlatvieši neļāva tikt pie Ļeņina prēmijas " 1958. gada aprīļa nogalē Zinātņu akadēmijas bibliotēkas zālē (tagadējā Vāgnera koncertzālē) notika trīs dienu diskusija par jaunlatviešu lomu pirmajā tautas atmodā.

Atbildēt
0
1

20. decembris, 2014, 22:17

Skaisle

Ja īsais vēstures kurss ir veidots uz zinātniski pierādītiem, aprobētiem faktiem par notikumiem pagātnē, tad tas nav un nevar būt noziegums. Un tieši šis īsais faktu kopojums var būt kā pamats tam ,lai Reinis Suhanovs par 1905.gadu saviem aktieriem neliktu justies un domāt kā 21.gs. cilvēkiem, bet panāktu maksimāli iespējamo autentiskumu. Manā šodienas notikumu sapratnē gaužām bīstama un noziedzīga tendence ir vēstures disciplīnu uzskatīt par priekameitu, gaužām iekārojamu un katram par velti izmantojamu. Tas ko par Latvijas vēsturi sludina bēdīgi slavenais Otto Ozols - tas ir lielas traģēdijas pirmais vēstnesis. Meli dzemdina melus, dzemdina tumsu un visas nelaimes ,kas ar to saistītas. Lustrācijas un "atčekošanās" vietā , mums ir sācies nacistiskas atmošanās vilnis - mēs esam vareni , mēs esam lieli, mums nav kļūdu. Īstie lielie, tie paši vācieši - tie ar putām uz lūpām ir diskutējuši , strīdējušies par savu vēsturi - mūsējie - aizskrien kā sajūsmā aurojošs vēršu bars. Tikko noskatījos 100 gr diskusiju par Rīgu 2014. Uzaicināti bija tikai tādi cilvēki, kuri paši saņēma projektu naudas - tai skaitā abi vadītāji - no nodibinājuma. Tikai traki zvēri kož rokā, kura baro. Bet šie labi pabarotie pat ne pušplēstu kritisku vārdiņu , kur nu pat teikumu pateikt nebija spējīgi. Vārdu sakot - lai nu kā ir gājis visām citām Eiropas Kultūras galvaspilēstām un kas to vēl zin kā ies nākošajām - bet Rīga 2014 paši sevi novērtējuši ar to augstāko - ar izcilību. Man pat šķiet,ka bija izcila izcīlība. Kaut vai tā debate ar iedzīvotājiem. Lūk. Tā kā - metaties vien virsū vēsturei un drāžat kā saka ar baudu - tā nepretosies.

Atbildēt
2
3

20. decembris, 2014, 22:51

Edge

" ....mūsējie - aizskrien kā sajūsmā aurojošs vēršu bars. " - 20 gadus mediju monitoringā strādāju - varu droši pateikt, kad beidzās diskusijas - un sākās skrējiens. Tas bija pēc 6. Saeimas vēlēšanām, kad Gunča "uzmeta" uzvarētājus. Sākās "Šķēles laiks" un sajūsmas pilnā skriešana uz NATO un ES. Kampēji varēja brīvi rīkoties - neviens viņiem šķēršļus nelika ( gluži kā Krievijā Berezovskim un oligariem).

20. decembris, 2014, 22:42

Edge

"Okupācijas muzeja ēkas rekonstrukcijai piešķir 7,4 miljonus eiro." Nozare.lv, 2014. gada 12. augustā. ================================================================= Netrūkst Latvijā domājošu cilvēku. Būs nauda - būs arī "īsais kurss", nebūs - nevarēs pat čekas maisu satura makulatūru pārcilāt.

20. decembris, 2014, 0:01

Edge

p.s. Ja kas, tad "okupācija" - tas ir juridisks termins, tāpēc arī ir starptautiska tiesa, kura arī nolemj - kas ir kas. Kā gadījumā ar baltvāciešu muižnieku tiesāšanos pret Latvijas valsti: " Daudz grūtāk gāja ar agrāro jautājumu, īpaši pēc tam, kad 1. Saeima 1924. gada aprīlī pieņēma lēmumu nemaksāt par muižniekiem atsavināto zemi. Tā paša gada jūnijā vācbaltiešu frakcijas līderis parlamentā barons Vilhelms Firkss (1870 – 1933) paziņoja, ka sūdzēsies TS it kā par netaisnīgo agrāro reformu, kas nozīmējot vācu minoritātes tiesību rupju pārkāpšanu. Lai aizstāvētu Latvijas radikālo agrāro reformu, valdība izveidoja speciālu augsti kvalificētu Saeimas deputātu juristu komisiju. Par ekspertu pieaicināja arī vēsturnieku Arvedu Švābi (1888 – 1959), kas sagatavoja vēsturisku pārskatu par agrāro attiecību vēsturi Latvijā. Atbildē TS bija kategoriski noraidīts apgalvojums, ka reforma it kā būtu bijusi vērsta pret vācu minoritāti. Ar to tomēr lieta vēl nebeidzās. Ženēvā vajadzēja skaidroties vēl un vēl. Tikai 1927. gada martā TS izmeklēšanas komisija beidzot paziņoja, ka Latvija nav pārkāpusi starptautiski garantēto minoritāšu aizsardzību. Līdz ar to vācu muižnieku sūdzība bija cietusi fiasko." Valstu virsvalsts. Latvija Tautu savienībā – 90 (LatvijasAvīze, 25.09.2011.)

Atbildēt
1
1

19. decembris, 2014, 16:48

lustīgais nerris uz tirgus plača

Suhanovs: "Īsais kurss Latvijas vēsturē ir noziegums pret domājošu cilvēku. Tā ir visu totalitāro varu brīnišķīgākā ideja, ka mēs visi darbojamies un domājam atbilstoši vienai vēstures versijai..." - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - Tieši tur jau arī sākas pārpratumi, kad vēsturi sāk izklāstīt dažādās emocionāli uzlādētās VERSIJĀS, ignorējot pilnīgi vai atlasot tikai tos ērtākos faktus un dokumentus - savas rīcības attaisnošanai!

Atbildēt
5
1

19. decembris, 2014, 23:54

Edge

Nav skaidrs kāpēc 11.novembrī tiek likti ziedi standarfīreram V.Veisam, grupenfīreram R.Bangerskim u.c. nacistu Dzelzs Krusta saņēmējiem (sk. IMHO Club vietnē "Quo vadis, Latvija?") Te, ko, vēl kāds inteliģents dzīvo tais pat cerībās, kā 1990.g.4.maijā, kad tika skandētas jūsmīgas runas par "demokrātiju" un "brīvo tirgu", kas visu pareizi sakārtos? Ne te bija:"Un, protams, ka man jādomā par to, kāda ir Latvijas patiesā attieksme pret vēsturi, ja uz arhīvu jābrauc kaut kur peklē uz Imantu, priedītēs, vecā rūpnīcā rakties pa mapēm." Gundega Repše: maksa par neatkarību bijusi ļoti augsta ( lv.portals.lv, 14.11.2014.)

19. decembris, 2014, 18:46

lustīgais nerris uz tirgus plača

Nu, tieši tā - tās daudzās okupācijas vienreiz vajadzētu atšķetināt un salikt pa plauktiņiem. Pašlaik, piemēram, galīgi nav skaidrs, kas notika 1941. gadā, kad ienāca vācieši - vai viņi OKUPĒJA krievu OKUPĒTO Latviju, kura tad līdz kara beigām atradās DUBULT-OKUPĀCIJĀ, vai, kā daudziem patīk to interpretēt - vācieši ATBRĪVOJA Latviju no krievu okupācijas līdz kara biegām, kad - atkal nav skaidrs, kas tieši notika: atjaunojās/turpinājās 1940. gadā notikusī krievu OKUPĀCIJA vai krievi pēc tam, kad vācieši bija atbrīvojuši LV no viņu okupācijas, atkal ņēma un okupēja Latviju par jaunu??? Kaut kā tikai vēstures emocionālo versiju līkločos pazūd 1939. gadā uz desmit gadiem parakstītais savstarpējās aizsardzības līgums ar Krieviju kā ietvaros Latvijā jau 1939. gadā ienāca 26 tūkstoši Krievijas karavīru plus Liepājas ostā noenkurojās bruņu kuģis Kirovs, kas no turienes devās karot pret somiem???

19. decembris, 2014, 18:17

Edge

Vot, vot - par okupāciju daudzi cepās, bet neviens apsūdzību Hāgas un/vai Strasbūras starptautiskajā tiesā neiesniedz. Var būt par otrreizējo okupāciju (1944.- 1945.gg.) nāktos ne vien PSRS mantiniecei Krievijas Federācijai, bet arī lielvalstu L-Britānijas un ASV valdībām atbildību uzņemties - galu galā vienotā saskaņā 1943.g. Teherānā pēckara robežas sāka iezīmēt. Tā nu "bāleliņi" turpina cepties - miljonus dalīt "bāreņu sindroma" uzturētājiem nollendorfiešiem no OM. Kā saka - nauda nesmird....

19. decembris, 2014, 15:03