Baltais punduris ir zvaigne, kas ir sabrukusi enerģētiski blīvā, Zemes izmēra zvaigžņu objektā, kas kādu dienu nenovēršami pārtaps par zvaigznes pārpalikumu jeb melno punduri. No saviem ārējiem slāņiem baltie punduri izveido planētu miglāju, kas izplūst krāsainos gāzes mākoņos, kļūstot par jaunu zvaigžņu veidojošu inkubatoru. Citiem vārdiem sakot, tas izmanto vecās pasaules pārpalikumus, lai radītu jaunas. Balto punduru, miglāju un jaunas dzīvības veidojošo substanču trijstūra deja var tik skatīta kā dzīves cikla kosmiskā dzeju. Kad noteiktas parādības tuvojas sava dzīves cikla beigām, tēlaini izsakoties, tās atstāj aiz sevis skaistu miglājam līdzīgu mirdzumu – sava veida drupas, atmiņas vai pat spokus. Izstāde izzina šo atdzimšanas procesu, kur entropija un pārmaiņas ir daļa no jauna sākuma, kur nekas nav patiesi zaudēts, apstājies vai kontrolē.
Eikes Eplikas, Kristi Kongi un Annas Mari Līvrandas prakse nav vērsta uz kosmoloģijas studijām, taču viņu pasaules novērojumi un pārdomas par to atspoguļo Visumā notiekošos procesus. Viņas pēta un iztaujā pasauli, kurā viņas dzīvo, vienalga, vai tā būtu daba, kultūra, emocijas, sapņi vai atmiņas. Viņu radītās pasaules pastāvīgi paplašinās un pārtop, neļaujot sevi identificēt kā vienu konkrētu formu vai vēstījumu. Katra no viņām, izmantojot savu prasmju kopumu, medijus un mākslinieciskos izteiksmes veidus, sniedz vīzijas par pasauli kā likvīdu vienību pakļautu pastāvīgai metamorfozei. Izstādē viņas ieņem noteiktas lomu spēles, atdarinot procesus, kas notiek ar baltajiem punduriem, un, cieši sadarbojoties, veido vēstījumus, kas viens otrā atbalsojas.
Dienu pēc atklāšanas, 29. novembrī plkst. 18.00, norisināsies saruna ar māksliniecēm Eiki Epliku, Kristi Kongi un Annu Mari Līvrandu. Sarunu moderēs kuratore Šelda Puķīte.