Vispirms tiekot atsijātas gan saturiski, gan vizuāli "redzami vājās", tas nozīmē – ar primitīvu tekstu, dzeja ar vienkāršotām atskaņām, kas "klumzāt klumzā uz priekšu", slikts papīrs, ar saspiestiem burtiņiem un nepārdomātu teksta izkārtojumu, klišejiskiem tēliem un domāšanu. Stikānes un viņas kolēģuprāt, bērni nav pelnījuši ne mazāko kvalitātes un gaumes samazinājumu.
Piektdien, 24. jūlijā, ceremonijā Latvijas Botāniskā dārza Šķūnī (Kandavas ielā 2) Latvijas bērnu un jaunatnes literatūras padome svinēs rakstnieka Jāņa Baltvilka dzimšanas dienu un 16. reizi pasniegs Starptautisko Jāņa Baltvilka balvu. Jau sesto gadu a/s Latvijas valsts meži pasniegs īpašu debijas balvu Jaunaudze. Balvu ieguvējus aizklātā balsojumā noteica žūrijas komisija. Balvu ieguvēji saņems mākslinieces Ineses Brants veidoto porcelāna Baltā Vilka laiviņu un naudas balvas.
Žūrijā šogad darbojas mākslas zinātniece Austra Avotiņa, literatūrzinātniece Ilze Stikāne, mākslas izglītības eksperte Ilze Kupča, literatūras docētāja Aija Kalve un sabiedrības pārstāvji: režisors Valters Sīlis ar bērniem, starptautisku literatūras projektu vadītāja Ieva Hermansone ar meitu Ellu, kuri izlasīja 78 darbus.
Tradicionāli plkst. 13 notiks Jāņa Baltvilka piemiņas brīdis I Meža kapos, pulcēšanās pie ieejas.
Haiku tēvam un dēlam
Jāņa Baltvilka balvas starptautiskās laureātes 2020. gadā ir jau zināmas. Tās ir: rakstniece Jurga Vile, ilustratore Lina Itagaki un tulkotāja Dace Meiere par nozīmīgo lietuviešu bērnu literatūras darbu Sibīrijas haiku (Liels un mazs, 2020). Intervijā rakstniekam Osvaldam Zebrim (KDi 30.03.2020.) Jurga Vile sacīja: "Es gribēju uzrakstīt grāmatu par tēvu un veltīt to viņam. Taču radīšanas procesā bija sajūta, ka rakstu arī savam dēlam. Gribēju viņu pasargāt, sasildīt, pavadīt un būt blakus viņam fantāziju pasaulē." Rakstniece atceras, ka bērnībā, klausoties tēva stāstus, pati jutusies kā deportēta. Sibīrijas haiku ir neparastākais stāsts par 1941. gada deportācijām. Rakstniecei un māksliniecei izdevusies neiespējamā misija – pirmsskolas vecuma bērniem izstāstīt šo stāstu patiesi, bet atstājot arī pārliecību, ka visdrūmākajā tumsā iespiežas arī gaismas stars – "gaisma bāreņu vilciena pierē". Jurge Vile atklāj, ka Lietuvā komiksu žanrs vēl ir jauns, bet viņai tas ir bijis labi pazīstams, jo pieskatījusi Francijā bērnus, kuri bijuši kā uzburti uz komiksiem. "Gribēju uzzīmēt šo stāstu vēsturiski precīzi, taču daudzas lietas vienkārši nezināju. Cilvēku apģērbs, mājas, mēbeles, dabas, vilcieni – te izmantoju fotogrāfijas," intervijā stāsta Sibīrijas haiku māksliniece Lina Itagaki.
Tulkotās literatūras konkurence bija ļoti sīva – pavisam 29 tulkojumi no angļu, vācu, zviedru, norvēģu, spāņu, poļu, itāļu, nīderlandiešu, krievu, lietuviešu un igauņu valodas. Lietuviešu autori otro reizi ieguvuši Latvijas lielāko bērnu literatūras balvu. Pirmoreiz tas bija 2010. gadā Ķēstutis Kasparavičs ar grāmatu Baltais zilonis Indras Brūveres tulkojumā.
Kā jūtas citādā ģimene
Īpaši krāšņa un izvēlē blīva sadaļa ir tulkotā bērnu literatūra – uzsver Ilze Stikāne. "Žūrijai bija ļoti grūti izvēlēties, par kuru vienu beigās balsot." Literatūrzinātniece secina, ka arī oriģinālliteratūrā šogad ir daudz labu grāmatu. "Īpaši iepriecina, ka ar labām grāmatām parādās jauni vārdi – rakstnieki un mākslinieki. Liels prieks. Ar katru gadu vairāk toni sāk noteikt jaunie. Nākotne ir cerīga." Citus gadus debijas kategorijā ir bijušas četras, piecas grāmatas, bet šogad – vairāk nekā 10.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 22. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!