Caur Kolku: Jura Poškus mēģinājums stūrēt prom no apnicīgās gaušanās

Koka Cool ir stāsts ir par mums, latviešiem, un par spēju mācēt paskatīties uz sevi ar vienkāršāku skatu, saka filmas režisors J. Poškus.Intervijā laikrakstam Latvijas Avīze J. Poškus stāsta, ka atgriezeniskā saite, kas tiek gūta no filmas, ir atkarīga no skatītāja izglītības, jo Kolka Cool nebūt nav drūma, kā par to bieži vien domā.__ "Manuprāt, viedoklis, ka filma ir par kaut kādām negācijām, ir pārspīlēts, radies dažu politiķu izteikumu iespaidā. Mūsu sabiedrībā nez kāpēc ir uzskats, ka ciešanas padaru cēlu. Kolka Cool ir mēģinājums stūrēt prom no apnicīgās gaušanās, sniedzot iespēju pasmieties pašiem par sevi," saka J. Poškus."Zināma cilvēku kategorija ir tik ļoti ielaidusi sevī pesimismu, ka uz visu skatās tikai caur šādu prizmu. Ja humora izjūta nav attīstīta kino sapratnei, vaina tajā, ka kino bijis tik maz un mēs vairs neprotam to skatīties ārpus laba un ļauna kategorijām," secina režisors.Viņš arī skaidro, ka atšķirības, kas pastāv starp pilsētas un lauku iedzīvotājiem, ir iedomātas. "Vai pilsētnieks, kas dzīves dārdzības dēļ strādā arvien garākas stundas, atņemot šo laiku draugiem un ģimenei, aizvada daudz laimīgāku dzīvi nekā laucinieks dažkārt piespiedu dīkdienībā?" retoriski vaicā J. Poškus, piebilstot - ir saprotams, ka ne katrs no mums ir gatavs pieņemt šo realitāti.Runājot par politiķu izteikumiem attiecībā uz filmu Kolka Cool, J. Poškus viedoklis nav viennozīmīgs: "Man prieks, ka arī kāds no politiķiem pamanījis, ka Latvijā pastāv kino. No otras puses, viedokļos parādās dīvainas, padomju laiku ideoloģiju tās niknākajā formā atgādinošas tendences: mums nevajag filmas, kas rāda dzīvi, kāda tā ir." Režisors uzsver, ka māksla ir spogulis, un tās uzdevums ir reflektēt par norisēm un aktualitātēm dzīvē, kas ne vienmēr to parāda tādu, kā mums visiem kolektīvi gribētos.Režisors atbalsta ideju par nacionālā pasūtījuma veidošanu kino, bet tādā gadījumā ir jābūt zināšanām par kino un kino vidi kopumā. J. Poškus uzsver, ka, salīdzinot ar teātri, latviešu kino it kā nav īpaši nepieciešams, jo kinoteātri lielā mērā bez tā var tīri labi iztikt. "Rīgā ārzemju īpašniekiem piederošie multipleksi latviešu filmas ņem nelabprāt, tiem ir pašiem sava programma, kas ir prioritāte. Latviešu filmu ir maz, un katru no tām uztver kā visu valsti vai sabiedrību kopumā pārstāvošu," norāda J. Poškus.Režisors skaidro, ka no vienas filmas nevar un nav iespējams gaidīt gan jēgpilnu, gan izklaidējošu saturu, jo kino, tieši tāpat kā dzīvē, ir nepieciešama daudzveidība.