Tik niecīgu finansējumu šogad atteicies izvērtēt filmu nozares eksperts Askolds Saulītis (attēlā), un šādi rīkojies ne tikai viņš, jo jau otro gadu pēc kārtas kāds no izvirzītajiem ekspertiem atsakās izvērtēt līdzekļu sadali."Arvien grūtāk ir atrast kandidātus eksperta pienākumiem, jo nozares pārstāvji par farsu uzskata šāda maza finansējuma adekvātu sadali," akcentēja Melberga.Jauno ekspertu pienākuma pildīšanai Latvijas kinoproducentu asociācija izvirzījusi kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi (VL-TB/LNNK) un Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāra vietnieku Uldi Lielpēteru, uzskatot, ka šie cilvēki viskompetentāk spēs sadalīt kritiski zemo finansējumu un izvērtēt projektu radošo vērtību.Latvijas kinoproducentu asociācija šādu lēmumu virzīt tieši šos ekspertus pieņēmusi ar mērķi aicināt valsts amatpersonas uz aktīvāku iesaistīšanos kultūras veidošanas procesos, kā arī izmantot savas kompetences valstiska līmeņa kultūrai svarīgu jautājumu risināšanā. Eksperta loma ir ļoti nozīmīga, jo no viņu lēmumiem ir atkarīga visa Latvijas kino ražošana, uzsvēra asociācijas biedre.Par finansējuma piešķiršanu kādam no filmu projektiem lemj ekspertu komisija, kurā darbojas nozares pārstāvju ieteiktas personas un Nacionālā Kino centra pārstāvis. Ekspertu darbs komisijā paredzēts trīs gadus.Jau ziņots, ka nacionālais kino centrs uzrunājis kopumā piecas pagājušajā gadā aktīvi strādājošas organizācijas, kurām izteikts piedāvājums ieteikt savus kandidātus darbam filmu projektu vērtēšanai ekspertu komisijā.Patlaban savus kandidātus ekspertu darbam ieteikusi tikai Latvijas kinoproducentu asociācija, izvirzot Jaunzemi-Grendi un Lielpēteri. Pretendentus aicināta pieteikt arī Latvijas Kinematogrāfistu savienība, Latvijas Filmu servisa producentu asociācija, Latvijas Mākslinieku ģilde un Latvijas Kinooperatoru ģilde.
Filmu nozares pārstāvji atsakās pildīt ekspertu darbu kino nozares nepietiekamā finansējuma dēļ
Ņemot vērtā to, ka valsts kino nozarei atvēl neadekvāti mazu finansējumu, vairāki filmu nozares pārstāvji ir atteikušies kļūt par ekspertiem, jo uzskata par neiespējamu sadalīt nelielo finansējumu starp filmu projektiem.Kā aģentūru LETA informēja Latvijas kinoproducentu asociācijas biedre Madara Melberga, šogad finansējuma sadalei jaunu filmu veidošanai Kultūras ministrija netieši atvēlējusi 131 800 latus un 25 000 latu kopražojumu spēlfilmai.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.