Kannu kinofestivāls uzņem tempu un iemet pirmo spriedzi

Vēlreiz par mīlestību un grēku atklāti runāja Romāns Polaņskis filmā Roman Polanski: A Film Memoir (2011). 20 stundu garā intervija ar režisoru tika filmēta 2009. gadā, kad Polaņskis astoņus mēnešus tika turēts mājas arestā - par seno seksuālo noziegumu pret trīspadsmitgadīgu meiteni. Polaņskis ir un paliek pasaules nopietnākais seksuālais maniaks, kuru vajā arī 33 gadus pēc tam, kad notikušas neskaitāmas publiskas planetāra līmeņa atvainošanās un piedošanas akcijas. Vienīgā laime traģēdiju ķēdē, ko nācies piedzīvot režisoram, ka visas savas ciešanas un kaislības viņš vienmēr ir spējis sublimēt radošā darbā. Dokumentālās filmas satraucošākā daļa ir unikālie kinohronikas kadri, kas saistās ar viņa sievas aktrises Šēronas Teitas un viņu vēl nedzimušā bērna slepkavību, ko 1968. gadā izdarīja jaunu, nežēlīgu un apmātu cilvēku grupa. Sātaniski ņirdzīgas sejas, vēl ejot uz tiesas zāli, un Polaņskis uz savas mājas grīdas pie paklājā iesūkušās asiņu lāmas... Polaņskis filmā raud par zaudēto mīlestību un holokaustā noslepkavoto māti, par izdzīvojušā tēva it kā nodevību, apprecoties ar citu sievieti. Viņš raud par savu bērnības draugu likteni un par savu Šēronu. Filma Kannās tika rādīta kā īpašs notikums, ārpus konkursa. Taču tai ir visas izredzes kļūt par neskaitāmu kinofestivālu hitu. Patiesība par dzīvi, laikā, kad Polaņskis nezina, vai kādreiz izkļūs no aresta un vēl filmēs.Par Zelta palmas zaru konkursa programmā 22 filmu konkurencē šogad cīnās arī austriešu režisors Ulrihs Zeidls, kurš vienmēr ir bijis sociāli ass (Dog Days, Import/Export), it īpaši - meklējot labprātīgās piespiedu prostitūcijas saknes. Šo jēdzienu paplašinot arī kā garīgu problēmu. Zeidla jaunākā filma Paradise: Love ir iecerētās filmu triloģijas pirmā lente. Trīs vienas ģimenes austriešu sieviešu kaislību stāsti - par divām pusmūža māsām un mazu tīni pubertātes stresā. Meitene - diētas sanatorijā, viena māsa - katoļu misijā, bet Kannu konkursā ir filma par Terēzu, piecdesmitgadīgu vientuļo māti, kura pagurusi atsakās no darba garīgi slimo cilvēku pansionātā un dodas uz Keniju, lai piepelnītos ar savu jau novecot sākušo miesu, cerot ķert arī mazu prieku ar jauniem šokolādes krāsas puišiem. Filma ir ļoti skaudra, jēdzieniski ietilpīga, tieša un atklāta. Sievietē vēlreiz uzplaiksnī seksualitāte, bet tas ir tirgus. Pērk abas puses, jo katram ir jālāpa sava nabadzība.Latvija šogad cīnīsies par Zelta palmas zaru ar Sergeja Lozņicas Vācijas/Latvijas/Krievijas/Holandes filmu Miglā, kas konkursa skatē tiks rādīta pēdējās dienās. Festivāls noslēgsies 27. maijā.