Kristaps Kalns, Dienas mediji

Aukstā kara laikā PEN starptautiskajos kongresos dzejniece, atdzejotāja un jogas skolotāja Velta Sniķere ieradās latviešu tautas tērpā, lai atgādinātu par padomju varas okupēto Latviju.

Literatūrā – skaisti un pamatīgi augļi

Bez īpašiem pārsteigumiem, cildinot latviešu rakstniecībā jau stabilas un iemīlētas balsis – tā pašraksturojumā "vismiermīlīgākā žūrija" vakar preses konferencē komentēja nosaukto Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) nomināciju sarakstu.

Nosauktos darbus Inga Ābele raksturoja kā "skaistus un pamatīgus augļus". Uldis Bērziņš, Māra Zālīte, Inga Gaile, Inga Žolude, Arvis Viguls u. c. – tie ir vārdi, kas komentārus neprasa. Šoreiz atšķirībā no pagājušā tukšā gada veseli trīs nominanti nosaukti arī debijas nominācijā.

Balvas ekspertu komisijā 2018. gada literāro veikumu izvērtēja literatūras kritiķe Anda Baklāne, rakstniece Inga Ābele, literatūrzinātniece Eva Eglāja-Kristsone, rakstnieks un tulkotājs Vilis Kasims, dzejnieks Ronalds Briedis, rakstniece Laura Dreiže un dzejnieks Aivars Madris. Balvai tika pieteikti 95 darbi no 25 izdevējiem, savukārt nominācijām izvirzīti 20 darbi no deviņiem izdevējiem.

Eksperti nolēmusi piešķirt speciālbalvu par īpašu veikumu literatūrā, izceļot bilingvālo dzejas krājumu Trilium/Trillium lībiešu un angļu valodā, kura autori ir lībiešu dzejnieki Baiba Damberga, Valts Ernštreits un Ķempju Kārlis, atdzejojumu angļu valodā radījuši Uldis Balodis un Raians van Vinkls. Krājums tapis, Latvijai gatavojoties viesu valsts statusam Londonas grāmatu tirgū 2018. gadā, krājuma izdevējs – biedrība Līvõ Kultūr sidām.

"Trīs dzejnieku dzejas krājums lībiešu un angļu valodā Trillium, bez šaubām, ir īpašs tādā ziņā, ka tā ir pirmā lībiešu dzejas grāmata, kas tulkota angļu valodā. Tur ir sava daļa apbrīnas un gandrīz neticība par to, ka tik mazai tautai var būt tik daudz labu dzejnieku, sava daļa vēlmes sargāt trauslu ziedu. Mani personiski grāmata visdziļāk aizkustina kā sīkstuma, neatlaidības, pat heroisma apliecinājums – un šis heroisms nav velts. Centieni saglabāt daudzveidību un unikālas identitātes globālajā kultūru zupas katlā varētu būt instinktīvi pareiza, ne vien poētiska, bet arī pragmatiska rīcība," raksta balvas komisijas priekšsēdētāja literatūrkritiķe Anda Baklāne.

Mūža balvu ekspertu komisija nolēma piešķirt 1920. gadā dzimušajai, Londonā dzīvojošajai dzejniecei un atdzejotājai Veltai Sniķerei par izcilu un spilgtu ieguldījumu Latvijas dzejā un atdzejā, dzeju lasījumos atklājot vārdu sinerģijā ar roku kustību veidotām zīmēm, ko jogas praksē dēvē par mudrām. Veltas Sniķeres, kas ir arī praktizējoša jogas skolotāja, dzeju mēdz pielīdzināt mantrām, kas lakoniskos valodas tvērumos atklāj visa esošā būtību un savstarpējo saikni. Veltas Sniķeres atdzejojumā angļu valodā klajā nākusi Andreja Eglīša, Vizmas Belševicas, Zinaīdas Lazdas u. c. autoru dzeja, 2019. gadā angļu valodā izdotas arī latviešu dainas.

"Veltas Sniķeres dzejas galvenā tēma ir cilvēka spēja atklāt pasaules un dabas dziļāko metafizisko nozīmi un iekļauties kosmiskā ritējumā. Turklāt, būdama savā dzejā spilgti oriģināla, viņa vienmēr pratusi apvienot mūsdienīgumu ar dainām raksturīgo piesātināto lakonismu un mītisko pasaules redzējumu. Sniķeres dzejoļi ir salīdzināti ar buramvārdiem, mantrām. Par gaišdzirdību autore sauc mirkli, kad atnāk dzejolis," uzsver Inga Ābele.

Eva Eglāja-Kristsone vērtē: "(..) man Velta Sniķere ir pirmkārt latviete, kura tulkojusi dainas un kura Anglijā t. s. aukstā kara laikā PEN starptautiskajos kongresos ieradās latviešu tautas tērpā, lai atgādinātu par padomju varas okupēto Latviju."

Ronalds Briedis: "Veltas Sniķeres rokas ir šūpojušas gaismu vesela gadsimta garumā gan atgriežot latviešu dzejas valodu pie tās rituālajiem pirmsākumiem un meklējot radniecīgās saiknes ar indiešu kultūru, gan veicot ieguldījumu tās laikmetīgajās izpausmēs. Pārlaicīgo sakarību meklējumi dzejā caur plastisku tās pasniegšanas veidu, kā arī literārās tradīcijas paplašināšana avangarda un starpdisciplināro mākslas jomu virzienā ierāda Veltas Sniķeres devumam latviešu literatūrā īpašu vietu."

Latvijas Literatūras gada balvas tiks pasniegtas 25. aprīlī plkst. 18 Sūkņu stacijā, Rīgā, Maskavas ielā 196. Laureāti saņems naudas balvas, kā arī balvas simbolisko veidolu LALIGABAS lampu, kuras idejas autore ir dizaina studija MĀJO. Vizuālo identitāti veidojis mākslinieks Mareks Hofmanis. Ceremoniju veido publiciste Anete Konste, teātra un kino režisore Marta Elīna Martinsone, arhitekts un scenogrāfs Ivars Veinbergs, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Sintija Jēkabsone. To vadīs aktieri Inga Alsiņa-Lasmane un Gatis Maliks, par kosmiski muzikālām intermēdijām rūpēsies Sniedze Prauliņa.

9. aprīlī plkst. 18 Raiņa un Aspazijas mājā – Rīgā, Baznīcas ielā 30 – notiks LALIGABAS dzejas lasījumi, bet prozas lasījumi – 18. aprīlī plkst. 18 NicePlace Telpā K. Barona ielā 21a. Visi pasākumi – bez maksas.

Plašāk: www.laligaba.lv un LALIGABAS sociālo tīklu kontos.

Balva par mūža ieguldījumu

Velta Sniķere

Labākais dzejas darbs

Inga Gaile Lieldienas, Neputns

Arvis Viguls Grāmata, Orbīta

Uldis Bērziņš Idilles, Neputns

Liāna Langa Velēnu kleita, Neputns

Gunta Šnipke Ceļi, Mansards

Labākais prozas darbs

Māra Zālīte Paradīzes putni, Dienas grāmata

Inga Žolude Materia botanica, Dienas grāmata