Ik svētdienu raidījumā varēs vērot, kā divi Latvijā populāri ceļotāji Gustavs Terzens un Marta Selecka dodas pa Senā dzintara ceļa pēdām, kliedē priekšstatu par dzintaru kā arhaisku kultūrvēsturisku reliktu un veido moderno dzintara identitātes tēlu.
Izrādās, dzintars var būt vērtīgāks par zeltu, mūsdienās kļūstot neaizvietojams daudzās jomās. Iespējams, Baltijas jūras austrumu piekrastes civilizācijas stūrakmens ir gatavots no tīra sukcinīta. Un galvenais – dzintars joprojām ir ideāls mainīšanās simbols un iegansts sarunai, šoreiz gan vairāk pieredzes un kultūras jomā.
"Senos laikos tirgošanās bija teju vienīgais motīvs pamest vietu, kur tu dzīvo un apmainīties pieredzē ar tuvāko kaimiņu, kurš savukārt to pašu darīja ar jau tālāku kaimiņu. Tādēļ tirdzniecības pa Dzintara ceļu blakusefekts bija mūsu puses seno ļaužu kulturāla bagātināšanās. Mūsdienās informācijas apmaiņa vairs nav šķērslis, tādēļ arvien pieaug emocionālā vērtība situācijām, kurās satiec svešinieku aci pret aci un apmainies pieredzēm. Ar šādu principu veidojām arī jauno 12 sēriju raidījumu ciklu – ceļojām ar dzintaru, kā ieganstu satikt ļaudis un no jauna iepazīt senas vērtības, kas ir svarīgas kā latvietim, tā arī ungāram vai indietim," skaidro raidījuma Dzintara puse režisors un idejas autors Uģis Olte.
Ekspedīcijas ceļi raidījuma 12 sērijās ved no ziemeļiem uz dienvidiem cauri Latvijai, Lietuvai, Krievijai, Polijai, Vācijai, Šveicei, Čehijai, Austrijai, Ungārijai, Slovēnijai, Itālijai līdz pat Indijai.
Raidījumu Dzintara pusē veido VFS Films, un tas tapis Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas tematiskās līnijas Dzintara ādere ietvaros. Dzintara ādere ir Rīga 2014 programmas daļa, kas atklāj tos zinātniskos un kultūras sasniegumus, kuriem ir izcilības un pasaules līmeņa pienesuma vērtība.