Latvijas literatūras ainavā Ligija Purinaša ir pieteikusi sevi ar latgaliešu valodā sarakstītu dzejoļu krājumu Sīvīte (izdevējs Hronologeja) un sekojusi savas grāmatas redaktores Ilzes Spergas pēdās. Tās viņa šajā kategorijā bija iestaigājusi pirms pieciem gadiem ar savu debijas stāstu krājumu Dzeiveiba (izdevējs Cymuss), kuras redaktore savukārt bija Anna Rancāne, viena no literārās latgaliešu valodas atmodinātājām.
Dungojamā dzeja
Latvijas Literatūras gada balvas 2020 ekspertu komisijas vadītājs rakstnieks un literatūrkritiķis Guntis Berelis izceļ Ligijas Purinašas dzejas skaniskumu: "Šis nu ir tas gadījums, kad par skaniskumu vai valodas mūziku var runāt kā par ļoti būtisku poētiku formējošu faktoru, jo dažs dzejolis liekas drīzāk izdziedams." Vairāki no jaunās autores dzejoļiem kļuvuši par mūziķes, grupas Ave JahBahus dalībnieces Danas Vasiļjevas sarakstīto dziesmu tekstiem. Interneta dzīlēs pieejamas trīs no šīm kompozīcijām – Dabasi smuordoj piec sadaguša papeira, Es beju tik tyvai tovam lūgam un Stuovu parkā iz sūleņa.
Stuovu parkā iz sūleņa/vāroju dabasus i sevi/nu molys. "Es jau smējos: nu, viss, manai dzejai tagad ir Danas balss. Es pati to vairs neatcerējos kā tekstu, bet kā dziesmu. Es gāju pa ielu un dungoju pie sevis," atklāj Ligija Purinaša, kura latgaliešu rakstu valodu sākusi apgūt pašmācības ceļā un pēc tam jau zināšanas papildinājusi Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā. Savukārt Austrumlatvijas literārās akadēmijas pasniedzēja latgaliešu mūsdienu dzejas klasiķa Valentīna Lukaševiča ieteikums paspēlēties ar valodām novedis viņu pie domas pamēģināt rakstīt latgaliešu valodā arī dzeju un stāstus.
Otrais dzimums
Dzejas krājums Sīvīte tiek definēts kā protests pret Latgales sabiedrībā valdošajiem dzimumu stereotipiem. "Jau bērnībā tev tiek teikts: meitenes nekāpj kokos un nedara tamlīdzīgas lietas, meitenes ir kārtīgas un paklausīgas, un šie priekšstati par to, kādai ir jābūt meitenei, mani ir kaitinājuši kopš mazotnes," atminas Ligija Purinaša. Apzinātāka interese par sieviešu jautājumu viņai radusies Daugavpils Universitātē, kur viens no jaunās autores pirmajiem publiskajiem referātiem bijis par sievieti padomju ideoloģijā. Ik pa laikam viņas akadēmiskās intereses saistījušās ar līdzīgām tēmām līdz pat Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas absolvēšanai.
"Brīvajā laikā lasīju franču filozofes un rakstnieces Simonas de Bovuāras ikonisko darbu Otrais dzimums (Le deuxième sexe, 1949) – no sākuma krievu, pēc tam angļu valodā – un citas feministiskās teorijas. Likumsakarīgi, bet it kā pašai nemanot sāku rakstīt tekstus par sievietēm, līdz vienā brīdī sapratu, ka to ir diezgan daudz un varbūt jāsāk domāt par dzejoļu krājumu," teic Ligija Purinaša, kura savā izdevumā iekļāvusi astoņdesmit tekstu un gandrīz tikpat daudz atstājusi aiz borta. Dzejniece radījusi grāmatu par XX un XXI gadsimta sievietes tēlu, kas atklājas tās lapaspusēs un viņas vecmāmiņas jaunības dienu fotogrāfijās (mākslinieces Ilzes Gailānes mūsdienīgajā interpretācijā – I. A.).
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 21. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!