Paradoksālu iemeslu dēļ sociālās atbildības un pilsoniskās kaismes iezīmēti Amerikas produkti Latvijā ierasti tiek uztverti ar aizdomām. Sak, nu kāpēc vienam Holivudas stāram, piemēram, Metam Deimonam, tas ir interesanti. Jā, nu kāpēc tāds Mets Deimons nevar multiplicēties kārtējā Džeisonā Bornā vai kādā citā komiksveidīgā tēlā – nē, šis ņem un raksta scenāriju par mazu un cītīgu globālā kapitālisma skrūvīti – lielas energokompānijas darbinieku Stīvu Batleru, kurš kopā ar kolēģi Sjū atsūtīts komandējumā uz Amerikas provinces ciematu, lai ideoloģiski apstrādātu ciema iedzīvotājus. Viņu argumenti ir nauda (arī kukuļiem) un ekonomiskā attīstība, ko piedzīvošot miesta iemītnieki, ja akceptēs riskantu dabasgāzes ieguves veidu. Tas, ka nākotnes leiputrija un katra personīgā bagātība var nest līdzi arī "blaknes" – sacūkotu ekosistēmu –, gan "reklamēts" netiek. Lūk, šādu scenāriju ir sacerējis Deimons kopā ar Džonu Krasinski, vēl vienu filmas Apsolītā zeme aktieri, kura spēlētā ekoaktīvista Dastina tēls pārliecinoši filmas gaitā pārsteidz ar "dīvainām pārvērtībām". Protams, tēlu sistēmā ir iestrādāta arī Meta Deimona varoņa atskārsme, ka, iespējams, viss nav tik ideāli ne ar viņa māti barotāju – enerģētikas kompāniju –, ne ar viņa paša vietu tajā.
Deimona sirdsdarbs
Berlīnes festivālā prezentējot filmu presei, tieši Mets Deimons bija galvenais runasvīrs, ļaujot klusēt režisoram Gasam van Santam (kā zināms, savulaik tieši van Sants palīdzēja aizsākties jauno scenāristu un arī aktieru Meta Deimona un Bena Afleka karjerai – 1998. gadā trijotnes radītā filma Labais Vils Hantings atnesa Deimonam un Aflekam Oskaru par labāko scenāriju).
Van Sants ir interesants putns, iespējams, viens no viseklektiskākajiem amerikāņu režisoriem, kurš ir saņēmis augstākās raudzes balvas gan par politiski vēsturiskām drāmām, piemēram, Milks – Oskara nominācijas, gan par izaicinošu art house, piemēram, Kannu Zelta palmas zars par filmu Zilonis 2003. gadā. Šoreiz viņš apzināti atstāja runasvīra pozīcijas Deimonam, jo Apsolītā zeme ir Deimona iecerēts, izlolots projekts, kurā īsti nav bijis vietas van Santa režijas solo, ja par tādu neuzskata režisora ierasti perfekto darbu ar aktieriem – līdzās Deimonam un Krasinskim jāslavē arī brāļu Koenu (filmu) leģendārā aktrise Frānsisa Makdormanda, kura spēlē Sjū, sievieti, kas vienkārši dara savu darbu, neiedziļinoties morālās niansēs. Savā ziņā Apsolītā zeme ir ļoti simpātisks projekts – nesteidzīgs, niansēts, kolorītu personāžu piepildīts Amerikas provinces portretējums, kas nonācis kapitālisma haizivju uzmanības lokā.
Tas tuvs tam amerikāņu kino atzaram, kuru pārstāv Džordža Klūnija režisētie un producētie projekti – sociāli atbildīgas filmas, kas runā par reālām problēmām, nevis izmanto mūsdienu "interjerus" fantastikas un trilleru vajadzībām. Iespējams, ja Deimos un van Sants būtu gribējuši Apsolīto zemi padarīt par trilleri (un tāda iespēja noteikti bija), filma būtu vienkāršāk ieliekama skatītāja uztveres plauktiņā, tai būtu arī lielāka komercatdeve.
Meta skumjas
Par tās pieticību ASV Mets Deimons Berlīnē patiesi bija noskumis, jo, ticiet vai ne, arī šis projekts, neraugoties uz "zvaigžņu komandu", nav lielo studiju sērijveida prece, bet neatkarīgs darbs, kurā ieguldītas privātas investīcijas. Berlīnē saņemtā atzinība (žūrijas diploms), iespējams, palīdzēs piesaistīt to skatītāju uzmanību, kuri no Deimona negaida vienīgi Džeisona Borna stila pekstiņus. Savukārt Deimona presei teiktais – ka ar katru gadu kļūst grūtāk atrast finansējumu un veidot nopietnas filmas, jo Holivuda ir pārņemta ar tīņu izklaidēšanu un multimiljonu tingeltangeli, – ir satraucošs. Ja jau Deimons sūdzas par Holivudas "debilizācijas" spiedienu un finansējuma trūkumu, ko tad teikt par viņu daudz mazākiem putniem ar pieticīgāku CV.
Apsolītā zeme Drāma. ASV. 2012. Režisors Gass van Sants. Lomās Mets Deimons, Frānsisa Makdormanda, Džons Krasinskis ***