Latviešu mākslas dzīve ir pilnībā decentralizējusies. Tālākie punkti, kuri šogad būtu bijuši jāapmeklē mākslas kritiķim, lai gūtu pilnu ainu par notiekošo, ir Pāvilosta un Dagda, par Daugavpili, Rēzekni, Liepāju un Madonu nemaz nerunājot. Vēl ir daudz citu pilsētu, miestu un mazapdzīvotu vietu, kur negaidīti var parādīties laikmetīgās mākslas projekti, – nezinu nevienu, kam tos visus apbraukāt būtu pa spēkam (tomēr tādi cilvēki esot, bet par to mazliet vēlāk), tāpēc šoreiz izpaliks gada apskatam tradicionāls sasniegumu uzskaitījums un salīdzinājums. Decentralizācija skar arī informatīvo telpu – pieļauju, ka eksistē daudz sociālo tīklu burbuļu, kas cits par citu nemaz nenojauš, katrs ar savām slavenībām un autoritātēm. Pozitīvais šajā decentralizācijā ir tas, ka ikvienam māksliniekam ir iespēja atrast savu cienītāju loku, radošo baru ar līdzīgi domājošajiem un apmainīties uzslavām.
Sliktā ziņa – Latvija kopumā un pat galvaspilsēta ir visai tāla province globālo mākslas procesu vērotājiem (par to varam regulāri pārliecināties starptautiskās izstādēs, kas veltītas Austrumeiropai, Ziemeļeiropai un pat Baltijai un kas pārsteidzošā veidā iztiek bez latviešu mākslinieku pārstāvniecības). Tāpēc tālāk par to, kas aizejošajā gadā palīdzējis tai kļūt kaut mazliet redzamākai.
Instrumenti, kas pavērš prožektoru gaismas kāda mākslinieka virzienā, ir dažādas balvas, uzvaras konkursos, prestižas prēmijas un stipendijas (faktiski šī funkcija ir vienīgais attaisnojums hierarhiskai mākslas šķirošanai). Ja atskaitām tīri administratīvas prēmijas un goda rakstus, stimulējošu atzinību Latvijā nebūt nav daudz. Šā gada maijā pēdējo – pēc skaita devīto – Purvīša balvu saņēma Romāns Korovins – vidējās paaudzes mākslinieks, kura uzvara bija negaidīta, bet ne pārsteidzoša. Līdz ar to process, kas divas desmitgades ar spozmi iezīmēja gan laureātus, gan nominantus, ir beidzies. Toties parādījās jauna perspektīva – oktobrī pirmo reizi tika piešķirta Vijas Celmiņas fonda stipendija. Vija Celmiņa finālistu vērtēšanā iesaistījās personiski un, būdama izcila māksliniece, paturēja tiesības uz zināmu ekstravaganci gan vērtējuma principu, gan paša uzvarētāja izvēlē. Viņa izvēlējās Ievu Putniņu – mākslinieci, kuras darbus, pieļauju, katram nav bijusi iespēja redzēt klātienē jau pieminētās izstāžu prakses decentralizācijas dēļ. Es aplūkoju Ievas Putniņas gleznas pirms kāda laika jauno mākslinieku grupas izstādē galerijā Asni, un toreiz manas kritiķa simpātijas – kas nu nekādi nevar sacensties ar Vijas Celmiņas autoritāti – dalījās apmēram līdzīgās devās visiem izstādes dalībniekiem. Pārējo stipendijas pretendentu man, godīgi sakot, ir žēl – jo reizē ar nesaņemto naudu (laureātam pasniedz 30 000 ASV dolāru) viņi dabūja tādu kā pamācību nepārcensties – pretēji Valsts kultūrkapitāla fonda projektu konkursiem, kas pat daudzkārt mazāku līdzekļu piesaistei pretī liek apsolīt teju neiespējamu darba apjomu.
Šis gads ir arī pirmais, kad darbojas Latvijas Mākslas gada balvas žūrija – tie paši jau pieminētie superskatītāji, kas ir klāt katrā mākslas notikumā no Zilupes līdz Sesavai un Rojai, lai neko nepalaistu garām un visu izvērtētu pēc nopelniem (kā to paredz balvas nolikums). Vai viņi apzinājās, kādus pienākumus uzņemas, man pārliecības nav, bet pārāk daudz gribētāju nebija. Rezultātu mēs uzzināsim visai drīz, bet, kur un kā ieraudzīsim laureātu darbus, lai salīdzinātu žūrijas viedokli ar savējo, – vēl nav zināms.
Divi latviešu mākslas atpazīstamībai ļoti svarīgi projekti 2025. gadā tika palaisti ar Rīgas pašvaldības atbalstu – Rīgas Mākslas nedēļa un laikmetīgās mākslas gadatirgus Riga Contemporary. Abi bija pārsteidzoši veiksmīgi gan apmeklētības, gan kvalitātes ziņā. Mese Riga Contemporary, kas notika skolēnu Dziesmu svētku nedēļā un tāpēc pat netika pienācīgi atspoguļota valsts uzturētajos medijos, tik un tā spēja piesaistīt vairāk nekā 12 000 apmeklētāju, tādējādi liekot pārskatīt mītu, ka laikmetīgā māksla ir domāta tikai elites un specifisku īpatņu izklaidei. Abām iniciatīvām būšot turpinājums, kas gada zaudējumu un ieguvumu bilanci liek uzlūkot ar piesardzīgām cerībām.