Pēdējos gados Ivara Grāvleja radošā darbība saistīta ar konceptuāliem projektiem, piemēram, ir tapusi fotografēšanas pamācību sērija „Derīgi padomi fotogrāfiem" (2005 – 2006), kas publicēta laikrakstā Kultūras Forums, un provokatīvais videodarbs „Mobilais" (2007), kurā autors dažādās mākslas izstādēs Rīgā cenšas pārliecināt apmeklētājus, ka skatīties pornogrāfiska satura video mobilajā telefonā ir daudz interesantāk, nekā tērēt laiku garlaicīgu un neizteiksmīgu izstāžu apskatei. Savukārt izstādē „Medijs ir vēstījums? Latvijas mūsdienu fotogrāfija" iekļautajās fotogrāfijās parādīti 2008.gada visprogresīvākie un jaunākie fotoaparātu modeļi.Savos darbos Ivars Grāvlejs cenšas atkāpties no mākslas fotogrāfijā ierastās un pieņemtās vērtību sistēmas. Lielākajā daļā projektu autors uzņēmies fotogrāfa amatiera lomu, ekspluatējot subkultūrā izmantotos fotogrāfijas prezentācijas veidus, bieži vien banalizējot un ironizējot par fotogrāfijas mediju.Mākslinieka projekts „Deviņdesmitie“ ietver fotogrāfiju sēriju „90-tie“, 8 mm īsmetrāžas filmu „I.R.Piktuers“ (kopdarbs ar klases biedru Rinaldu Mežali), objektus „Salauzsts krēsls“, „Bundžiņas“ un dienasgrāmatas izrakstus. Darbi tapuši 20.gadsimta deviņdesmitajos gados Ivaram Grāvlejam darbojoties kā eksperementatoram, novatoram un dokumentālistam. 9.jūlijā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā šie materiāli tiks prezentēti plašākai auditorijai pirmo reizi.Izstādē redzamie darbi pārsvarā radīti pamatskolas laikā no 1992. līdz 1993.gadam. Mazās melnbaltās un krāsainās fotogrāfijas vēsta par parastajiem notikumiem pusaudža un viņa draugu dzīvē kādā no Iļģuciema vidusskolām. Darbus var iedalīt divās kategorijās – mākslinieciskajā (ideju realizēšana un eksperimentēšana) un dokumentālajā (par skolas ikdienu – klasesbiedru kautiņi un skolotāji). Tajos ir vēsturiska dokumentalitāte un autora līdzpārdzīvojums, kas laikabiedriem atsauc atmiņā personiskas izjūtas, raksturīgas tā laika dzīvei.„Pirms došanās uz skolu ļoti bieži nāca vēmiens. Tas bija riebums, kas radies no skolotāju pazemojumiem. Nodarboties ar kaut ko radošu – fotografēt un taisīt kino – bija vienīgā iespēja, kā pārciest skolas laiku. Savu pirmo fotokameru iemainīju pret divdesmit limonādes un alus skārdenēm. Savukārt kino taisījām ar Rinaldam piederošo 8 mm kinokameru,“ stāsta Ivars Grāvlejs, komentējot jaunu projektu. Daži biogrāfiski dati par māksliniekuIvars Grāvlejs (dz. 1979) mācījies Latvijas Universitātes Filozofijas fakultātē, beidzis FAMU Izpildītājmākslas akadēmijas Kino un televīzijas fakultāti Prāgā, Fotogrāfijas katedru. Lasījis lekcijas Latvijas Kultūras koledžā, ateljē ALF Prāgā u.c. Publicējies izdevumos Foto Kvartāls, Kultūras Forums (Latvija), Imago (Slovākija), Fotograf (Čehija) u.c.Māksliniekam bijušas personālizstādes Rīgā, Prāgā, Budapeštā, Berlīnē.
“Arsenālā” atklās Ivara Grāvleja personālizstādi “Deviņdesmitie”
No 10.jūlija līdz 2.augustam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā (II stāvā, Torņa ielā 1, Vecrīgā) savus skatītājus gaidīs fotogrāfa Ivara Grāvleja personālizstāde Deviņdesmitie, informē muzeja rekāmas un informācijas darba kuratore Natālija Sujunšalijeva.Ivars Grāvlejs ir fotogrāfs, FAMU maģistrants, atpazīstams ar ironiskiem darbiem un viltus amatieri raksturojošu piegājienu lietām un vietām, kur citi fotogrāfi joprojām labāk tēlo māksliniekus-amatniekus.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.