Atklās izstādi “Baltijas brīvības ceļš: 1987 – 1991”

Kā atgādina I.Jākobsone, 1989. gada 23. augustā pulksten 19.00 ap 1,5 miljoniem cilvēku Latvijā, Lietuvā un Igaunijā sadevās rokās, izveidojot dzīvo ķēdi 600 km garumā ceļa posmā Tallina-Rīga-Viļņa. Pasaules vēsturē vēl nebijusī akcija apliecināja Baltijas tautu nelokāmo apņemšanos atgūt zaudēto neatkarību. “Baltijas ceļš”, kuru organizēja Lietuvas pārbūves kustība Sajūdis, Latvijas Tautas fronte un Igaunijas Tautas fronte, kļuva par vienotības simbolu ceļā uz neatkarību. 1939. gada 23. augustā Maskavā PSRS un Vācija parakstīja neuzbrukšanas līgumu (Molotova – Ribentropa paktu), kuram pievienotais slepenais papildu protokols Baltijas valstis iekļāva PSRS ietekmes sfērā. 1940. gadā Latvija, Lietuva un Igaunija tika okupētas un nelikumīgi iekļautas PSRS sastāvā. Padomju režīma liberalizācijas apstākļos 20. gs. 80. gadu otrajā  pusē Baltijā notika pirmās plašākās publiskā protesta akcijas, kas sākotnēji bija vērstas pret samilzušajām ekoloģijas problēmām. Bet Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupas “Helsinki – 86” organizētā ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa Rīgā, 1987. gada 14. jūnijā, pieminot deportāciju upurus, kļuva par Trešās Atmodas aizsākumu Latvijā. Tā dēvētie “kalendāra nemieri” – nozīmīgiem vēstures notikumiem veltīti masu pasākumi - sākās visā Baltijā. 1987. gada 23. augustā, atzīmējot Molotova – Ribentropa pakta gadadienu, mītiņi notika Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.  1988. gads bija strauju pārvērtību laiks. Palielinājās radošo savienību un inteliģences loma sabiedrības aktivizēšanā. Latvijas Rakstnieku savienības valdes paplašinātajā plēnumā pirmo reizi pēckara periodā publiski izskanēja, ka 1940. gadā Latvija tika okupēta. 1988. gada aprīlī Igaunijā sāka veidoties Tautas fronte. 1988. gada 8. un 9. oktobrī notika Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress, 22. - 23. oktobrī – Lietuvas pārbūves kustības Sajūdis dibināšanas kongress. Milzīgu emocionālu saviļņojumu sabiedrībā izraisīja nacionālās simbolikas atdzimšana. 1990. gadā Augstāko Padomju vēlēšanās Latvijā, Lietuvā un Igaunijā uzvarēja neatkarības piekritēji. 1990. gada 11. martā  tika pasludināta Lietuvas valstiskā neatkarība. 1990. gada 30. martā neatkarības deklarācijas pieņēma Igaunijas Augstākā Padome, 4. maijā - Latvijas Augstākā Padome, nosakot pārejas periodu neatkarīgas valsts varas faktiskai atjaunošanai. 1991. gadā 13. janvāra naktī padomju militārās vienības uzbruka televīzijas tornim Viļņā. Tika nogalināti 14 un ievainoti 110 Lietuvas brīvības aizstāvji. Rīgā un Tallinā sākās barikāžu celtniecība, lai aizstāvētu parlamentu, valdības iestādes, citus stratēģiskus objektus. Baltijas tautu nevardarbīgā pretošanās guva atbalstu visā pasaulē. 1991. gada 19. – 21. augustā Padomju Savienībā notikušais valsts apvērsuma mēģinājums (augusta pučs) un tā izgāšanās pavēra Baltijas valstīm ceļu uz pilnīgu neatkarību. Sākās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas de iure atzīšanas process.