Valta Kleina izstādē būs apskatāmi XX gadsimta 90. gados Latvijas bērnu namos, internātos un nepilngadīgo kolonijās dzīvojošu bērnu un pusaudžu portreti, kuriem pievienoti pašu bērnu rakstīti vēstījumi pasaulei. Ar šo izstādi Latvijas Fotogrāfijas muzejs aizsāk savu 20. jubilejas gadu, izstādot darbus no muzeja krājuma.
Ideja par fotoprojekta veidošanu autoram radusies 1992. gadā, kad Valts Kleins nolēma fotografēt bērnus, kuri lielo sabiedrisko pārmaiņu laikā tika aizmirsti un pamesti paši savam liktenim. Visā bijušās Padomju Savienības teritorijā katastrofāli pieauga bēgļu, klaiņotāju, piedzīvojumu meklētāju un vientuļu ceļotāju skaits, kuru vecums svārstījās no 7 līdz 18 gadiem. Mājas, ģimene, silts ēdiens, bezrūpīga bērnība – šiem bērniem tas bija svešs un neaizsniedzams sapnis, kas tika aizstāts visos iespējamos veidos, bieži vien nonākot konfliktā arī ar krimināllikumu. "Tas bija milzīgu pārmaiņu laiks," stāsta pats autors, "un šie bērni neko sev neprasīja, jo tiem vairs nebija kam lūgt savu tiesību aizstāvību pieaugušo pasaulē."
Savukārt Ievas Balodes izstāde Bez tēva ir divpadsmit dažāda izmēra diptihos ietverts stāsts par meitenēm, kas atšķirīgu apstākļu dēļ ir izaugušas bez tēva. Tās ir viņu spilgtākās atmiņas, kas ietērptas fotogrāfiskās vīzijās un meiteņu pašu rakstītos tekstos. Kā norāda fotogrāfe: "Tie ir stāsti ne tikai par tēviem, ne tikai par vientuļajām un ne tik vientuļajām meitām, bet arī par mātēm, par ģimenēm, par sievietēm, par vīriešiem un galu galā – par mīlestību un likteni." Lai gan sākotnēji šie foto stāsti aizsākti 2009. gada vasarā Latvijā, tie tika turpināti autores uzturēšanās laikā Somijā, tur sastopot meitenes ar līdzīgām problēmām.
Abu izstāžu atklāšana notiks Latvijas Fotogrāfijas muzejā 7. martā plkst.17.