Purvīša balva šogad piešķirta Ievai Epnerei

Purvīša balvas 2019 ieguvēju žūrijas vārdā šovakar svinīgā pasākuma laikā paziņoja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce, muzeja patrons, SIA Alfor valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns un žūrijas pārstāvis, Tate muzeja Starptautiskās mākslas kolekcijas direktors Gregors Mjūrs (Gregor Muir / Lielbritānija). Ieva Epnere ieguva Purvīša balvas apbalvojumu un līdz ar to arī vērienīgo naudas balvu - 28 500 eiro (pirms nodokļu nomaksas).

Sestās Purvīša balvas ieguvēju noteica starptautiska žūrija septiņu cilvēku sastāvā. Lēmumu par Purvīša balvas 2019 laureātu žūrija pieņēma slēgtā sēdē pēc izvērstām diskusijām vairāk nekā trīs stundu garumā, izvērtējot visu astoņu finālistu – Ērika Apaļā, Ievas Epneres, Kristapa Epnera, Ginta Gabrāna, Romāna Korovina, Pauļa Liepas, Rasas un Raita Šmitu, kā arī tekstu grupas Orbīta - darbus izstādē.

“Žūrija lēmumu pieņēma, balsojot divās kārtās, un jāatzīst, ka pēc diskusijām bija divi izteikti līderi, bet gala rezultātā ar pārliecinošu balsu pārsvaru uzvarēja Ieva Epnere. Ievas darbs Dzīvo atmiņu jūra žūrijas diskusiju ietvarā emocionālā kārtā mums pašiem izraisīja dzīvo atmiņu jūru. Rezumējot visi nonācām pie secinājuma, ka šis personīgais un daudzslāņainais stāsts, kurā māksliniece cenšas saprast komplicēto vēsturi, identitātes un kolektīvas atmiņas veidošanos postpadomju realitātē, ir mākslinieciski gudri veidots, iedarbīgāks nekā dokumentālais žanrs, universāli saprotams, tajā ir gan pieredze, gan emocijas, gan kvalitāte. Tas aktualizē trauslo brīvības un nebrīves jautājumu, robežu jautājumu, liek padomāt par līdzsvaru kausiem, kuros iepretim liktas nostalģiskās pagātnes atmiņas un nākotnes cerības,” stāsta žūrijas priekšsēdētāja, LNMM direktore Māra Lāce.

Ieva Epnere Purvīša balvai 2019 tika nominēta un finālā pēc ekspertu vērtējuma tika izvirzīta par personālizstādi Dzīvo atmiņu jūra kim? laikmetīgās mākslas centrā (08.12.2016.–15.01.2017.)

Dzīvo atmiņu jūra ir stāsts par Latvijas sarežģīto padomju pagātni un tās attiecībām ar tagadni. Krimas aneksija esot bijis ierosinātājs – trigers darba tapšanai. Šī darba pamats ir dziļi privāts – Ievas pašas ģimene, pieredze un emocionālais fons. Ieva nākusi no Liepājas, viņas tēvs ir bijušais padomju armijnieks, krievu flotes oficieris no Sibīrijas, savukārt māte ir latviete. Darbā redzamo jūru, vēloties iemūžināt visas iespējamās tās krāsu nianses, laikā no 2016. gada februāra līdz vēlai vasarai viņa filmēja Liepājā, kur pati piedzimusi un kur joprojām dzīvo viņas vecāki. Jūra Ievai ir simbols – tā kaut ko spēj paslēpt, un kaut ko tā izskalo krastā. Dzīvo atmiņu jūra ir multidisciplinārs darbs – filma, dokumentālie video stāsti, gobelēns, fotogrāfiju sērija; dažkārt katra no šīm vienībām tiek izstādīta arī kā atsevišķs darbs.

Purvīša balvas 2019 žūrijas darbā piedalījās LNMM direktore Māra Lāce, LNMM galvenā atbalstītāja SIA Alfor valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns, Tate muzeja Starptautiskās mākslas kolekcijas direktors Gregors Mjūrs (Gregor Muir / Lielbritānija), Galerie Krinzinger vadītāja un īpašniece Ursula Krincingere (Ursula Krinzinger / Austrija), mākslas kolekcionāre Galila Barzilai Olandē (Galila Barzilaï-Hollander / Beļģija), mākslas kurators, vēsturnieks un kritiķis Sergejs Hačaturovs (Sergey Khachaturov / Krievija), kā arī latviešu izcelsmes austrāliešu mākslinieks Imants Tillers.

Purvīša balvas 2019 kandidātu darbu izstāde publikai Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā zālē būs atvērta līdz 9. jūnijam. Izstādes kuratore ir Daiga Rudzāte. Izstādes dizainu veidojis Martiņš Vizbulis.

Šogad pirmo reizi Purvīša balvas vēsturē tika pasniegts apbalvojums par mūža ieguldījumu, ko saņēma māksliniece Džemma Skulme (1925) – gleznotāja, kuras spēcīgais radošais gars un personības spēks, vitalitāte, uzticība mākslas ideāliem un spēja nemitīgi būt jaunrades pacēlumā ir apbrīnojama. Līdzās godalgai Skulme saņem arī 10 000 eiro pēc nodokļu nomaksas.

No 24. marta līdz 10. aprīlim portālā Delfi norisinājās Purvīša balvas 2019 publikas balsojums, ļaujot skatītājiem noteikt savu simpātiju no žūrijas izvirzītajiem astoņiem finālistiem. Purvīša balvas īpašajā ceremonijā skatītāju simpātijas balvu pasniedza portāla Delfi galvenais redaktors Ingus Bērziņš. Arī skatītāju simpātiju balvu ieguva Ieva Epnere.

Lai nodrošinātu nepārtrauktu Latvijas vizuālās mākslas jaunrades izvērtēšanu, jau tagad darbu uzsākusi septītās Purvīša balvas ekspertu grupa, kurā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada decembra beigām, regulāri izvirzot nominantus šim apbalvojumam, strādās LNMM Izstāžu zāles Arsenāls izstāžu kuratore, Radošās darbnīcas vadītāja Līna Birzaka - Priekule, mākslas zinātniece, izdevniecības Neputns galvenā redaktore Laima Slava, mākslas zinātniece, kuratore Ieva Kalniņa, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) profesors un prorektors studiju un zinātniskajā darbā Dr. art. Andris Teikmanis, kurators, mākslas teorētiķis Kaspars Vanags, filozofs Kārlis Vērpe un galerijas Careva dibinātāja un vadītāja Alise Careva.

Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu Solitude. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi Varbūt. Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi Zemes darbi, ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika pasniegta Miķelim Fišeram par personālizstādi Netaisnība, bet piekto Purvīša balvu 2017. gada februārī saņēma Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons par darbu Dziesma.