Latvijas fotogrāfijas vēsturē ir samērā plašs maz pētītu tēmu loks. Viena no tām saistīta ar fotogrāfu – sieviešu darbību 20. gadsimta 1. pusē, tādēļ nereti var sastapties ar pieņēmumu par sieviešu sekundāro lomu fotogrāfijā. Lekcija, kurā izmantoti Latvijas Fotogrāfijas muzeja un citu atmiņu institūciju vēstures avoti, paredzēta kā mēģinājums rast ieskatu provinces fotogrāfes darba ikdienā. Pievēršot uzmanību konkrētām Pļaviņu un Kokneses apkārtnes fotogrāfēm, caur to individuāliem dzīvesstāstiem un darbības raksturojumu iespēju robežās tiks atspoguļotas arī vispārējas tendences konkrētajā laikposmā.
Vēsturnieces Gunas Ševkinas lekcija notiek Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2020 un Latvijas Fotogrāfijas muzeja aizsāktā pētījuma ietvaros, kas veltītas nezināmajam vai, drīzāk, neredzamajam Latvijas kultūras mantojumam. Pētījums rezultējies biennāles kuratores Šeldas Puķītes mākslas intervenču projektā pilsētvidē (Ne)redzamās autores, un tā mērķis ir pievērst uzmanību sieviešu fotogrāfu darbam Latvijā 20. gadsimta pirmajā pusē, pārskatīt un paplašināt skatījumu par pagātnes notikumiem, pētot tos caur sieviešu pieredzes prizmu.
Projektā ir aktualizēta sieviešu klātesamība fotogrāfijas attīstības procesā jau no tās pašiem pirmsākumiem, kaut arī daudzi no šiem stāstiem vēl joprojām nav iekļauti kopējā pasaules mākslas vēsturē. 20. gadsimta sākumā, kad pats fotomedijs Latvijā vēl bija relatīvs jaunums, arī mākslas pasaule pret sievietēm, kas centās ielauzties kultūras sfērā, izturējās skeptiski, ko pierāda gadsimta pirmās puses Latvijas mākslas kritiķu nesaudzīgie teksti par sieviešu lomu sabiedrībā un kultūrā."
(Ne)redzamās autores ļauj iztēloties stāstu par jaunu, emancipētu revolucionāri, salona īpašnieci un talantu piesaistītāju, fotogrāfi uz riteņa, kuras kamera fiksē vienkāršo cilvēku dzīvi, vai pulciņu ar fotogrāfēm no Kokneses apkaimes, kuru mantojumu var iepazīt, gan skatot kolorizētus attēlus uz papīra, gan turot rokā unikālus stikla negatīvus.
No muzejiem un privātkolekcijām atlasītā fotokolekcija, ievietota pilsētvidē, kļūst pieejama jebkuram garāmgājējam. Eksponējot atlasīto darbu lielformāta kopijas, tiek veidots apgrieztais reprezentācijas princips, reklāmas stendos ievietojot un izgaismojot nevis attēlus ar sievietēm, kas cenšas pārdot kādu jaunu preci vai pakalpojumu, bet gan sieviešu fotogrāfu radītos darbus.
Mākslas intervencē izmantoto fotogrāfiju oriģinālkopijas glabājas Latvijas Fotogrāfijas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Aizkraukles vēstures un mākslas muzejā, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā un Pētera Korsaka privātkolekcijā. Projekts (Ne)redzamās autores norisināsies Rīgā no 7. līdz 20. septembrim.
Dalībnieki: Antonija Heniņa (1897–1979), Minna Kaktiņa (1876–1949), Lūcija Alutis-Kreicberga (1889–1985), Emīlija Mergupe (1885–1972), Marta Pļaviņa (1896–1956), Ērika Zariņa (1897–1968)
Rīgas Fotogrāfijas biennāle ir starptautisks laikmetīgās mākslas notikums, kas fokusējas uz vizuālās kultūras analīzi un māksliniecisku reprezentāciju. Biennāles tematika aptver jautājumus no kultūras teorijas līdz aktuāliem sociālpolitiskiem procesiem Baltijas un Eiropas reģionā, tiecoties fiksēt un mākslas festivāla formātā piedāvāt kopīgi izprast pasaulē notiekošās pārmaiņas, kuras mums nepieciešams ne tikai redzēt, bet arī iztēloties, tulkojot mūsdienās tik sarežģīto un piesātināto vizuālo valodu jēgpilnās attiecībās − starp ikdienu, kameras objektīvu, vēstures materiālu, laikmetīgo mākslu, tehnoloģijām un nākotni.