Performances apmeklētājus sagaida krāšņa izrāde – mākslinieces Baibas Feoktistovas izstāde Manas iedvesmas dārzi – un digitālās mākslas izstāde Mīts – cilvēks – daba, kurā atdzīvojas simbolisma laiks Latvijas glezniecībā.
Gleznotāja Baiba Feoktistova savu gleznošanas studiju iekārtojusi turpat Ruckas muižā. Viņas gleznas ir košas, izteiksmīgas, uzrunājošas, un tieši tāds ir viss multimediālais priekšnesums. "Mākslas darbos savu dārzu esmu veidojusi vairāku gadu garumā. Nu tas izplaucis košās krāsās un iedvesmojošos skaņdarbos. Redzēt gleznas atdzīvojamies uz septiņiem lielformāta ekrāniem – tā ir saviļņojoša pieredze!" stāsta B. Feoktistova.
Videomākslinieks Māris Kalve, radot gleznu kustīgo, laikā un telpā uztveramo stāstu, izveidojis pilnīgi jaunu darbu, izmantojot gleznotājas statisko oriģinālu motīvus, maksimāli respektējot oriģinālu kompozīciju un ievirzi. Katram motīvam, to ilustrējot un atdzīvinot, izmantota V. A. Mocarta, J. S. Baha, F. Šopēna un Ž. Bizē komponētā mūzika profesionālā izpildījumā.
Savukārt izstāde Mīts – cilvēks – daba ir veltījums simbolismam Latvijas mākslā. Izstādes laikā jaunās krāsās, skaņās un kustībā uzmirdzēs vairāk nekā 40 spilgtāko simbolisma perioda gleznu. Virtuālā, mākslinieku veidotā animācijas performancē būs redzami tādu latviešu vecmeistaru kā Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Johana Valtera, Pētera Kalves, Rūdolfa Pērles u. c. autoru darbi. Izstādes radošā producente un līdzautore ir Leonarda Ķestere-Kļaviņa, režisors un scenārija autors – Māris Kalve. Multimediālajā izstādē izmantoti mākslas darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja plašā krājuma, no Zuzānu kolekcijas un citām privātkolekcijām.
"Stāsts ir par katru no mums, par būtiskāko daļu mūsos, kas attīstās un evolucionē. Sākot no mīta bērnībā (cilvēces jaunībā), ko mēs nosaucam par MĪTS, cauri jaunības pašapliecinājuma gadiem (cilvēces renesanse), ko saucam par CILVĒKS, līdz mūsdienu dzen, kur apziņa pilnībā izplešas bezgalīgā telpā, ko mēs nosaucam par DABA," tā šo multimediālo piedzīvojumu raksturo Māris Kalve.
Melodijas katram mākslas darbam un visam priekšnesumam kopumā ieskaņojis pianists Andrejs Osokins, interpretējot trīs izcilu latviešu simbolisma laika skaņražu – Jāzepa Vītola, Emīla Dārziņa un Jāņa Mediņa – darbus. Skaņu celiņu papildina Edvarta Virzas, Fallija, Zemgaliešu Birutas dzeja, ko ierunājuši aktieri Sandra Kļaviņa, Voldemārs Šoriņš un Jēkabs Reinis.
Vairāk informācijas – Ruckasmuiza.lv.