"Mēs piedzīvojam laiku, kad neierasti ātri mainās ieradumi un vērtības. Laiks, kad ierastā perspektīva ir deformējusies un vairumam sabiedrības, it īpaši kultūras cilvēkiem ir akrobātiskā ātrumā jāpārkārto savs redzējums, darba vide un eksponēšanas veidi. Izglītības sistēmas transformācija, sociālās distancēšanās noteikumi un citas ar valstī izsludināto ierobežojumu saistītās izmaiņas rada nedrošu un depresīvu vidi," uzskata izstādes veidotāji.
Mākslinieks Māris Subačs ir domātājs, filozofs un viņam raksturīgā vieglumā māk saslēgties ar laika noskaņu. Viņa spēja izvēlēties tikai dažus vārdus, lai atklātu, šķiet, bezgalīgu dimensiju klātesamību, ir unikāla! Mākslinieka mobilā izstāde Laika ģeometrija gan nopietnā, gan rotaļīgā veidā rosinās ielūkoties ielu ekrānos, apstāties un padomāt. Vizuāli tīrs, grafisks atainojums mīsies ar cilvēku fotogrāfijām, kurās viņi būs redzami ar Māra Subača grafiku apdrukātos mutes un deguna aizsegos.
"Es nezinu, kas ir radījis bacili, kas visus baida, bet pašizolācijā savā dzīvoklī var domāt par kaut ko iekšēju un visi trolejbusā ar maskām var kaut ko perināt. Iekšēji varbūt šajā laikā nenotiek notikumi, bet rodas dogma prātā. Tas viss, kas radies laikmetā, kurā dzīvoja gan Gorbačovs, gan Haritonovs, beigās novienkāršosies par domu un savādāki cilvēki skatīsies uz jūras bezgalību, kas nav mainījusies," tā šo savādo laiku komentē Māris Subačs.
Kad uz zemes līmeņa plaknēs arvien vairāk iezīmējas cilvēkus atdalošās 2 m līnijas, kā vēl nekad agrāk ir nepieciešama sapratne un atbalsts. Šis laiks mudina koncentrēties darbam ar sevi un turpināt savu garīgo attīstību. Cilvēku prāti attīrās no uzdevumu gūzmas, ko uzliek ikdienas konkrētie termiņi. Gluži kā loterijā bez skopošanās daudziem tiek dalīts balvā brīvais LAIKS, kas ļauj dziļāk ielūkoties savas radošās personības dziļumā, kur atrodas tā dzirksts, kas iededzina cilvēcību, aizrautību, radošumu un kas no tā visa ir patiesi svarīgs. Viss ir tepat – ikdienišķais un garīgais. Joprojām mīt mīlestība, šaubas un bailes par izdzīvošanu, neliela humora deva lieliski palīdz tās transformēt. Viena no lielākajām mākslām ir īstajā laikā pateikts trāpīgs vārds: "Pasaule man sastāv no tevis un manis un nevis baciļiem starp mums," mākslinieks atgādina kādā no darbiem.
"Mēs vēršam uzmanību uz "šeit un tagad", jo pagājušais ir aizgājis un nākotne pirmo reizi šajā gadsimtā ir kļuvusi tik neparedzama. Mēs trenējam ES – TE apzinātību, izglītojamies un izpaužamies radoši. Fokuss uz nākamo projektu tiek pārcelts uz fokusu ES – TE. Skatiens uz priekšu uz horizonta līniju tiek iegriezts un pavēršas uz debesu pusi, kur ģeometriskā vertikāle ieslēdz cilvēkos citu atskaites sistēmu. Māra Subača it kā vienkāršos domu graudus spēj izlasīt ikviens, tomēr vēlāk atklājas, ka šajos teikumos atrodami vēl kādi noslēpumi un pasaules uztveres dziļumi. Viņa domas trajektorija trāpa pat tiem, kuri varbūt iepriekš nav aizdomājušies par mūžības lietām. Tieši šobrīd ir svarīgi turēties pie garīgām vērtībām, uz ko arī vēlējāmies vērst sabiedrības uzmanību,” izstādes ideju atklāj projekta producente, biedrības Kultūras perons vadītāja Lienīte Vēvere.
Šajā laikā īpaši asi aktualizējas jautājumi, piemēram: kādas ir paliekošās, nezūdošās vērtības, kas paliks atmiņā pēc pandēmijas laika? Māra Subača vārdi teikti 1994. gadā: "Līnija fiksē noskaņu. Noskaņa aizies, bet pēdas uz papīra paliek. Tālāk tu vari iedziļināties papīrā un redzēt to temperamentu. Un darbus var novērtēt tikai tad, kad noskaņa jau ir aizgājusi..." Šī izstāde lieliski ataino esošā laika daudzšķautņaino dabu.
Tekstā un vizuālos simbolos nofiksēts garīgums, mūžības klātesamības sajūta – maska kalpo kā simbols peldēšanai neredzamajā, bet klātesošajā Covid inficētajā baiļu okeānā. Maska no funkcionālas nepieciešamības atribūta pārvēršas par sakrālu buru, kas mudina pievērst skatienu debesīm, kur joprojām dzird kosmosa pulsu, kur joprojām katru rītu lec saule un naktīs zaigo mēness un zvaigznes.
Kā vienā no darbiem pareģo autors: "No Rīgas aizlido Fantomass, pataisījis Latviju par citu vietu!" Mēs to veidojam šobrīd, kāda tā būs, paliek atvērts jautājums...
Māris Subačs beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu (1982–1988). Veidojis krāsainus linogriezumus, sietspiedes, akvareļus, tušas zīmējumus, plakātus, pastkartes, kolāžas, grāmatu grafiku, apgleznojis porcelānu, veidojis objektus, sienas gleznojumus, piedalījies performancēs un mākslas akcijās. No 1986. līdz 2014. gadam Māris Subačs piedalījies ap 120 grupu izstādēs un sarīkojis ap 50 personālizstādes. Laikposmā no 1997. līdz 2008. gadam kopā ar mācītāju Juri Rubeni uzrakstītas un ilustrētas 16 grāmatas.