Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Tas, ko Neo redzēja pēc atdzimšanas

Grafiķa Guntara Sietiņa mākslas darbi spoguļlodes atspulgā

"Mani interesē, kā darbojas redze – ko mēs uztveram un ko tajā pašā laikā tomēr nesaredzam," sarunā ar laikrakstu Diena saka grafiķis, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Guntars Sietiņš, kura personālizstāde Riņķa kvadratūra skatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas ceturtajā stāvā. Tajā eksponēti divdesmit pieci darbi, kuri tapuši piecos gados.

Par viņa mākslas centrālo tēmu kļuvusi lode, kuras atspulgā redzama apkārtējā pasaule 360 grādu leņķī līdz pat vissīkākajai detaļai. "Tas ir paņēmiens, kā parādīt neredzamo vai arī kā parādīt labi redzamo no cita skatpunkta," akcentē grafiķis, kurš darbu radīšanā izmanto spoguļlodes ar apmēram deviņus centimetrus lielu diametru un pakāpeniski attīsta šo tēmu savā daiļradē.

"Kad darbos sāku iekodēt tekstuālu vēstījumu, mēģināju to darīt tā, lai šī informācija kļūtu nolasāma tikai atspulgā, it kā pārnesot darbību no reālās vides uz iluzoro," viņš stāsta un piesauc amerikāņu rakstnieka Deivida Fostera Vollesa citātu no itāļu filozofa Nučo Ordines grāmatas Nelietderīgā lietderīgums (Jāņa Rozes apgāds, 2017): "Īstenības izpausmes bieži vien ir visgrūtāk pamanīt un apspriest."

Guntars Sietiņš atzīst, ka viena kompozīcija aizved pie nākamās. "Kad darbs ir galā, redzu, ko varēju izdarīt, iespējams, labāk. Tā ir lieliska motivācija ķerties klāt jaunai kompozīcijai. Esmu nonācis pie secinājuma, ka visu laiku cenšos izgatavot darbu, kas būtu nevainojams. Bet es to nekādi nevaru izdarīt," piebilst grafiķis, kurš šo neiespējamības motīvu ielicis arī savas personālizstādes nosaukumā.

Guntars Sietiņš vērš uzmanību uz to, ka darbu saturs cieši korelē ar tehniskajām iespējām. "Lai arī akvatinta un mecotinta abas ir tonālās dobspieduma tehnikas, tomēr ir zināmas atšķirības to raksturā un pielietojumā," uzsver grafiķis, kurš kompozīcijās izmanto abu tehniku priekšrocības, organiski tās sapludinot vienu ar otru un arvien izdomājot jaunus risinājumus, kas viņam ir ļoti saistošs process.

Iepazīstinot ar personālizstādi, Guntars Sietiņš norāda uz diptihu, kura radīšanā izmantota kodēšanas programma Base64, proti, Melnā apļa_2 kompozīciju veido sešdesmit četrām rakstzīmēm izteikts Melnā apļa_1 attēla digitāls apraksts. Kad programmētājs Māris Vilks ieraudzījis šo darbu, viņš sacījis, ka tas atgādinot kadrus no filmas Matrica (The Matrix, 1999), kad Neo pēc atdzimšanas pēkšņi sāk redzēt "bildes kodu".

Vairāk informācijas par grafiķa Guntara Sietiņa personālizstādi Riņķa kvadratūra var lasīt interneta vietnē www.lnmm.lv.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja