Reiz somu stikla ražotāja Iittala pārstāve salīdzināja divus XX gadsimta vidus Somijas slavenākos un visvairāk respektētos stikla dizainerus Timo Sarpanevu un Tapio Virkalu. Timo Sarpaneva reti iegriezies ražotnē, un tajās reizēs, kad ienācis Iittala stikla darbnīcās, viņš, eleganti tērpies un ar cigareti rokās, vairoties nosmērēties, tām ātri izslīdējis cauri. Savukārt Tapio Virkalu gandrīz nav varēts no ražotnes dabūt ārā. Viņam paticis ar meistariem ilgi sarunāties, pašam kaut ko pielabot un piedalīties prototipu ieviešanā ražošanā.
Kādā video Tapio Virkala saka: "Pat rūpnieciskā ražošana ir vairāku individuālu darbu kopsumma. Man patīk piedalīties dažādās priekšmetu tapšanas stadijās. Fiziska lietas izgatavošana man ir ļoti svarīga. Tai piemīt gandrīz terapeitiska iedarbība. Kad tu tā darbojies, prātā attīstās dažādas idejas eksperimentiem." Viņš arī mājās ar nelielu somu tradicionālo duncīti no koka griezis dažādas figūriņas, īpaši putnus. Šķiet, dizainera roku pieskāriens jūtams pat rūpnieciski ražotos priekšmetos, bet īpaši – dažos eksemplāros izgatavotajos dekoratīvās mākslas objektos. Šie objets d’art un ierobežotā skaitā izgatavotie trauki pamatā veido Tapio Virkalam (1915– 1985) veltīto izstādi Tapio Virkala. Dzeja stiklā, porcelānā un sudrabā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Tā ir daļa no šogad svinētās Somijas valsts simtgades pasākumu programmas. Paša Tapio Virkalas simtgade tika atzīmēta 2015. gadā.
Stikla gailenes
Izstāde sākas ar vāžu grupu Kantarelli. Šīs stilizētām stikla gailenēm līdzīgās vāzes var uzskatīt par Tapio Virkalas kā stikla mākslinieka karjeras sākumu. Dizainers bieži piedalījās dažādos dizaina priekšlikumu konkursos. Viens no tiem bija stikla ražotnes Iittala 1946. gadā izsludinātais gravētu stikla priekšmetu dizaina priekšlikumu konkurss. Tapio Virkala iesniedza Kantarelli vāžu ideju un konkursā ieguva pirmo vietu, turklāt uzņēmums Iittala dizaineru uzaicināja sadarboties pastāvīgi.
Līdz savai nāvei 1985. gadā Tapio Virkala kopā ar Iittala bija izstrādājis 400 dizaina darbu, no kuriem daļa joprojām tiek ražota. Dizainers starptautisku slavu un atzinību ieguva jau ar pirmo kopā radīto vāzi Kantarelli. Tā 1951. gadā Milānas triennālē saņēma Grand Prix un bieži tiek saukta par skaistāko XX gadsimta vidū radīto vāzi. Tās izgatavošanu Iittala bija pārtraukusi, taču par godu Tapio Virkalas simt gadu jubilejai 2015. gadā Kantarelli ar anglisko nosaukumu Chantarelle atkal tiek izgatavota ierobežotā skaitā. Lielu Rīgas izstādes eksponātu daļu veido Iittala stikla darbnīcās izgatavotie Tapio Virkalas radītie trauki.
Lapzemes daba stiklā
Izstādē, šķiet, speciāli atlasīti trauki un dekoratīvie priekšmeti, kuru formai Tapio Virkala iedvesmu smēlies ziemeļu dabā. Dizaineram patiesi ar to bijušas īpašas attiecības. Dzimis Somijas dienvidos, lielāko dzīves daļu pavadījis Helsinkos, Tapio Virkala mūža otrajā pusē bieži devās uz brīvdienu māju Lapzemē. Viņš ir teicis: "Uz Lapzemi dodos katrā brīvā brīdī. Tā ir vieta, kur uzlādēju savas iekšējās baterijas un no galvas izvēdinu pilsētā uzkrātos sārņus. Dažkārt saka: Lapzemes daba spēj noburt. Ziemeļos apdullinošs ir klusums. Te var dzirdēt, kā saule riet un kā dienas kļūst īsākas, atstājot vairāk vietas naktij. Kad pilsētā šķiet, ka slīkstu, dodos uz Lapzemi. Te spēju koncentrēties darbam un paciest dzīvi."
Tapio Virkala stiklā mēģina notvert ziemeļu dabas procesus un norises. Viņš izdara šķietami neiespējamo – traukos un dekoratīvos priekšmetos notver kūstošu ledu, atlobījušos priedes mizu, tekošu ūdeni un ledus kristālu veidošanos. Virkalas laikabiedri atceras, ka dizainers varējis stundām ilgi vērot tekošu ūdeni, ledus veidošanos vai nokritušu koka lapu. Dizainers nevairās no tiešām atsaucēm un skaidrām norādēm uz iedvesmas avotiem. Šāda atļaušanās tiktu uzskatīta par sliktu gaumi, ja vien Tapio Virkalam neizdotos atkārtot dabas procesu noskaņas tik precīzi un ar tādu meistarību. Rīgā ir skatāma arī 1950. gadā uzņēmuma Iittala radītā bļodu kolekcija Ķērpji, kas ir viens no Tapio Virkalas darbiem, kas iekļauts Ņujorkas Modernās mākslas muzeja MoMA kolekcijā.
Ņujorkas muzeja kolekcijā iekļauta arī Tapio Virkalas saplākšņa bļoda Lapa, kas radīta 1951. gadā. Bērza finieris bija vēl viens dizainera iemīļots materiāls, no kura Tapio Virkala radīja skulptūras, mēbeles un traukus. Dizainera finiera mēbeles atceras tikai vairāk rūdītie Tapio Virkalas pielūdzēji, taču viņa dekoratīvās saplākšņa bļodas koka lapu formā joprojām ir viena no skandināvu dizaina starptautiskās pazīstamības zīmēm, šo darbu attēli tiek drukāti uz ziemeļu dizaina antoloģiju vākiem. Amerikāņu žurnāls House Beautiful 1954. gadā šīs bļodas nosauca par skaistākajiem priekšmetiem pasaulē. Rīgā no saplākšņa apskatāms gan tikai viens priekšmets – 50. gadu sākumā radīts izstieptas laivas formas trauks. Taču izstādē Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā plaši pārstāvēti mazāk zināmie Tapio Virkalas sudraba trauki, kas galvenokārt tapuši sadarbībā ar somu uzņēmumu Kultakeskus.
Porcelāna ledus
Lai gan joprojām Tapio Virkalu dažkārt dēvē par somu dizaina lāci, nebija tā, ka viņš visu dzīvi butu vientulīgi pavadījis Lapzemes mežos. Dizainers labprāt devās pasaulē. 50. gadu vidū Tapio Virkala kādu laiku dzīvoja Ņujorkā, kur rūpnieciskā dizainera Reimonda Lovija studijā apguva masveidā ražojamu priekšmetu veidola izstrādes nosacījumus. Viņš strādāja Kanādā un sadarbojās arī ar kādu meksikāņu sudraba priekšmetu ražotāju. Rīgā somu dizainera starptautiskā dimensija tiek pārstāvēta ar tradīcijām bagātā vācu porcelāna ražotājuzņēmuma Rosenthal traukiem. Dizaina kritiķi apgalvo, ka Tapio Virkala spējis arī porcelānā saskatīt ziemeļu ezeru ledus stiprumu un trauslumu. Bieži tiek teikts, ka pēc amerikāņu dizaineru Čārlza un Rejas Īmsu paveiktā XX gadsimta vidū mēbeļu dizainā vairs neko labāku nav iespējams izdarīt. Arī lūkojoties uz Tapio Virkalas traukiem, šķiet, ka neko skaistāku stiklā, porcelānā un sudrabā nav iespējams radīt.
Tapio Virkala bija arī racionāls un pragmatisks komercdizainers, kurš izstrādāja olimpiskajām spēlēm veltītu pastmarku un somu naudaszīmju dizainu, bieži radīja valsts oficiālās pārstāvniecības ekspozīciju iekārtojumu, dizainēja lampas, tualetes podu vākus, kečupa un degvīna Finlandia pudeles. Taču tas jau būtu cits stāsts un cita izstāde par Tapio Virkalu.
Izstāde
Tapio Virkala. Dzeja stiklā, porcelānā un sudrabā
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā