Jau otro gadu pēc kārtas tiks pasniegta Baltijas Jaunā mākslinieka balva/ Baltic Young Artist Award, uz kuru pretendē gandrīz astoņdesmit jauno mākslinieku, kuri izglītību ieguvuši Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mākslas akadēmijās. Šīs balvas iniciatori ir Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds, ko dibinājuši ABLV Charitable Foundation un Borisa un Ināras Teterevu fonds, un Igaunijas laikmetīgās mākslas platforma NOAR, sadarbojoties ar visu triju Baltijas valstu mākslas akadēmijām.
"Tā bija skaidra vēlme asistēt māksliniekam karjeras uzsākšanas periodā, jo mācību laikā perspektīvākajiem jauniešiem ir iespēja saņemt stipendijas, bet šis vidusceļš uz radošo briedumu ir grūts," skaidro Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda valdes locekle Elīna Vikmane.
Balvas iedibinātāji vēlas, lai māksliniekam būtu iespēja vairāk domāt par mākslu, nevis par blakus lietām. Līdzās naudas balvai Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds kā producenti un kuratori palīdz noorganizēt izstādi Latvijā, savukārt Igaunijas un Lietuvas partneri – dalību nozīmīgās kaimiņvalstu mākslas norisēs.
Skats no malas
Pagājušajā gadā par Baltijas Jaunā mākslinieka balvas ieguvēju starptautiskā žūrija izvēlējās igauņu mākslinieku Juhanu Sometsu (1975), kuram Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds piešķīra naudas prēmiju 2000 eiro apmērā (pēc nodokļu nomaksas), kā arī organizēja izstādi Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.
"Pērn žūrijas lēmums par uzvarētāju bija samērā ātrs un vienbalsīgs," par igauņu mākslinieka radīto interaktīvo instalāciju Mākslinieka istaba/The Artist’s Room stāsta Elīna Vikmane. Viņa piebilst, ka starptautiskās žūrijas vērtējumā jauna pieeja ir viens no būtiskākajiem kritērijiem mākslinieka ceļā uz panākumiem.
Vēl viens nozīmīgs nosacījums labākā Baltijas jaunā mākslinieka izvēlē līdzās konceptuālās domas skaidrībai un tehniskā izpildījuma kvalitātei ir tas, vai starptautiskā žūrija saskata jaunajā māksliniekā arī starptautisku potenciālu. Lai iegūtu nepieciešamo skatu no malas, katru gadu starptautiskās žūrijas sastāvā ir ticis iekļauts kāds no mākslas profesionāļiem, kas nepārstāv Baltijas valstis. Pagājušajā gadā tā bija neatkarīgā kuratore Leslija Mūdija Kastro no ASV.
Satikties klātienē
Šī gada starptautiskajā žūrijā darbojās Somijas Laikmetīgās mākslas muzeja KIASMA kuratore (tagad – Espo Modernās mākslas muzeja kuratore) Milja Līmatainena, Igaunijas laikmetīgās mākslas platformas NOAR dibinātāja Andra Orna, mākslas kritiķe Aušra Trakšelīte no Lietuvas, kuratore Keiju Krikmana no Igaunijas, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Andris Vītoliņš, mākslas zinātniece Helēna Demakova no Borisa un Ināras Teterevu fonda un kurators Kaspars Vanags no ABLV Charitable Foundation.
Starptautiskā žūrija maksimāli izmanto iespējas šai balvai iesniegtos mākslas darbus redzēt klātienē un, ja iespējams, satikties ar to autoriem, jo no pieteikumos iesūtītajām fotogrāfijām ne vienmēr iespējams gūt pietiekamu priekšstatu par mākslas darbu.
Pēc tam katrs no starptautiskās žūrijas pārstāvjiem izvirza savus finālistus, kuru mākslas darbus viņi būtu gatavi aizstāvēt sēdē un kopā ar citiem izvēlēties uzvarētāju. Elīna Vikmane akcentē diskusijas nozīmi šajā procesā, jo viņu mērķis nav noteikt vidēji statistiski labāko mākslas darbu. "Tāpat jāsaka, ka favorīti žūrijas locekļu iesūtītajos finālistu sarakstos atkārtojas. Abu gadu pieredze liecina, ka favorītu izvēle nav atkarīga no žūrijas locekļu nacionālās piederības."
Vārds skatītājiem
Tāpat kā iepriekšējā gadā savu simpātiju noteiks arī publika, kuras balsojumā interneta vietnē balticyoungartistaward.eu no 19. oktobra līdz 9. novembrim tiks noskaidrots 500 eiro veicināšanas balvas saņēmējs. Pērn to izpelnījās lietuviešu mākslinieks Nojus Petrausks par mākslas darbu Altāris. Pirmā nodaļa/Altar. Chapter I.
Elīna Vikmane vērš uzmanību uz to, ka visbiežāk profesionāļu žūrijas un mākslas mīļotāju izvēle ir atšķirīga, tomēr skatītāju mīlestība var būt nozīmīga motivācija māksliniekam turpināt radīt. Līdzīgi kā ar žūrijas izraudzītajiem finālistiem, arī simpātiju balvas ieguvējs tiek paturēts redzeslokā, lai turpinātu sekot līdzi mākslinieka gaitām arī nākotnē.
Elīna Vikmane uzskata, ka šī balva ir kļuvusi arī par veiksmīgas Baltijas valstu sadarbības piemēru mākslas jomā. Šādu piemēru vidū var nosaukt arī pērn Venēcijas arhitektūras biennālē īstenoto paviljonu un nākamajā gadā gaidāmo simbolisma izstādi Orsē muzejā Parīzē. Spēja sadarboties paplašina balvas potenciālu attīstīties ārpus tradicionālās balvas robežām. 14. novembrī, kad tiks paziņoti šī gada uzvarētāji, balvas iniciatori atklās arī nākotnes ieceres.