Klausītāji varēs baudīt Georga Frīdriha Hendeļa mūziku, Rietumeiropas baroka smalkumus, angļu renesanses mūzikas pērles. Uz skatuves kāps spožie vijolnieki Dmitrijs Siņkovskis un Vadims Gluzmans, vēsturisko arfu spēles lietpratējs Endrū Lourenss-Kings no Anglijas, dziedātāji - Elīna Šimkus un Sergejs Jēgers, klavesīniste Ieva Saliete, senās mūzikas ansamblis no Vācijas Paper Kite, Rīgas Doma zēnu koris, baroka orķestris Collegium Musicum Riga, Latvijas Radio koris, Sinfonietta Rīga u.c. Mazos klausītājus Rundāles pilī priecēs koncertuzvedums Salātlapiņa.
25. Starptautisko Senās mūzikas festivālu 10. jūlijā Mazajā ģildē atklās vairāku prestižu Eiropas senās mūzikas konkursu laureāts, vijolnieks un kontrtenors Dmitrijs Siņkovskis, čelliste Ilze Grudule un klavesīniste Ieva Saliete, atskaņojot itāļu baroka meistardarbus.
11. jūlijā Rīgas Sv. Jāņa baznīcā skanēs Georga Frīdriha Hendeļa mūzika, kas rakstīta pēc britu monarha karaļa Džordža II aicinājuma - komponēt kronēšanas antēmus. Ievērojot britu labākās tradīcijas, kronēšanas antēmi skanēs dzidrajās zēnu balsīs. Savukārt Elīna Šimkus koncertprogrammai ir izvēlējusies ārijas no trīs Hendeļa operām, kuras Hendelis rakstījis kādu citu valstu – Persijas, Indijas un Vācijas karaļu slavināšanai. Hendeļa mūzika uzmirdzēs savulaik par brīnumbērnu atzītā itāļu vijolnieka, komponista un diriģenta Kristiana Fratimas vadītājā Sinfonietta Rīga sniegumā.
12. jūlijā Rīgas Sv. Pētera baznīcā izskanēs Latvijā mazpazīstamu un intriģējošu baroka laikmeta mūziku no Meksikas, kurā atbalsojas ne tikai raksturīgais Latīņamerikāņu temperaments, karstasinīgie ritmi un sirdi plosošā smeldze, bet arī Spānijas mūzikas tradīcijas.
Senās mūzikas speciālists Endrū Lourenss-Kings pazīstams arī kā vieds diriģents un visvairāk ieskaņojumus veikušais arfists pasaulē. Leģendārais mūziķis satiksies ar daudzveidīgos žanros rūdīto Latvijas Radio kori un augstas raudzes kamermūziķiem, kuru arsenālā gan dažādi sitaminstrumenti, gan fagots, gan baroka ģitāra un taustiņinstrumenti.
13. jūlijā koncertdienu Rundāles pilī iesāks koncertuzvedums bērniem Salātlapiņa pēc brāļu Grimmu pasakas motīviem. Koncerts notiks Baltajā zālē plkst. 13. Salātlapiņas muzikālo stāstu atklās Jolantas Strikaites-Lapiņas dzidrais soprāns, Prinča lomā būs grupas The Sound Poets sapņotājs un solists Jānis Aišpurs, bet Raganas sprigano tēlu atveidos pieredzējusī operas soliste Sonora Vaice. Uzvedumu papildinās Latvijas Radio kora solistu balsis, kā arī Rīgas Horeogrāfijas skolas audzēkņi.
Plkst. 16 Baltajā zālē notiks koncerts Rietumeiropas baroka smalkumi pilī. Senās mūzikas ansamblī Paper Kite apvienojušies pieci senās mūzikas lietpratēji, kas meistarību kaldinājuši izslavētās Eiropas augstskolās. Līdzās vācu baroka pārstāvja Filipa Heinriha Erlebaha greznajām skaņu mežģīnēm skanēs arī viņa laikabiedru – Romā skolotā parīzieša Nikolā Bernjē un Neapoles stila iedibinātāja Alesandro Skarlati muzikālās pērles.
Plkst. 18 Rundāles pils Zelta zālē Elīna Šimkus aicina izbaudīt romantisku vakaru, klausoties lordu un milēdiju iecienītākās 16. gadsimta angļu renesanses mūzikas skaņas. Par sava solovakara galveno tēmu dziedātāja izraudzījusies – mīlestību. Elīnas dzidrā balss savīsies ar baroka flautu, ko atskaņos viena no vadošajām traversflautas virtuozēm Latvijā - Kristīne Stumbure. Savukārt ģitāru ar gari izstiepto kaklu un basa stīgām, ko jau no senatnes dēvē par teorbu, koncertā spēlēs Milānā dzimušais itāļu senās mūzikas interprets Mauro Pinčaroli.
Plkst. 20 Baltajā zālē skanēs skaistākās Hendeļa un viņa laikabiedru ārijas samtaini siltā tembra - kontrtenora Sergeja Jēgera izpildījumā. G.F. Hendeļa mūzikas pasauli atklās arī baroka orķestris Collegium Musicum Riga mākslinieciskā vadītāja un diriģenta Māra Kupča vadībā.
Plkst. 22 Rundāles pils dārzā festivāla noslēgumā - Antonio Vivaldi vijolkoncertu cikls Gadalaiki – viens no populārākajiem klasiskās mūzikas opusiem, kas piedzīvojis neskaitāmus ieskaņojumus un interpretācijas visā pasaulē. Šoreiz saspēlē ar Normunda Šnē mākslinieciskajā pārziņā esošo kamerorķestri Sinfonietta Rīga Gadalaiku krāsainību mūzikā apliecinās pasaules slavas apmirdzētais kādreizējais rīdzinieks - Vadims Gluzmans un viņa leģendārā Stradivāri vijole.