Gundars Rullis – agrāk sava soloprojekta, bet tagad saliedēta kvarteta (Rullis – balss, ģitāra, Edgars Rubenis – bass, Edgars Āboliņš – bungas, Elizabeta Lāce – afra, balss) līderis, saka, ka tā viņam vienmēr likusies šeit valdoša aranžēšanas sērga – veidot dziesmas ar atsevišķiem ievadiem, nevis sākt tās uzreiz. Viņam tam nekad neesot pieticis pacietības – limits tiek iztērēts ļoti rūpīgā darbā pie skanējuma, piemēram, lai panāktu, ka bungas skan tā, it kā klausītājs atrastos telpā pusotra metra attālumā no tām. Savulaik skaņošana ir bijusi Gundara profesija. Astoņdesmitajos gados viņš strādājis Polar studijā, bet deviņdesmitajos – klubā Nolan, gūstot pieredzi ar klasisko un moderno, smago un eksperimentālo mūziku.
ViensPretVienu ir absolūts roka hits ar orķestrālu vijoļu, ģitāras, basa, bungu un arfas pavadījumu un nešaubīgi vienu no savdabīgākajiem duetiem latviešu rokmūzikas vēsturē – Gundaru un Elizabetu, kura šeit vairs nav "tikai" arfiste, jo viņas graciozā četrdesmit sešu stīgu un septiņu pedāļu instrumenta spēle vietām pat izklausās pēc klavierēm. Rullis piekrīt, ka tas ir loģiski: ja noliktu arfu uz sāniem, būtu tuvu klavierēm, vienīgi pieskāriens stīgām maigāks.
Bija viena pievakare
Pirmā Alis P sadarbība ar Sus Dungo koncertā noskatīto arfisti Elizabetu notika Māra Šverna dziesmā Katru rītu izlasei Brāļi un māsas. Albuma Ciparu pasaule ieraksts sākās Nīderlandē, kur mācās ar saviem skaņu eksperimentiem grupā Mona De Bo un citur pazīstamais Edgars Rubenis. "Viņš ir kā tāds aranžējumu mentors, un man viss nav jānosaka pašam. Biju jau nolēmis, ka nav vērts turpināt – Edgars prom, un mums nav koncertu. Bet bija viena pievakare, kad viņš varēja spēlēt vienu pusstundu. Elizabeta piebiedrojās, un notika tāds muzikāls savienojums! Skanējums bija tik interesants, ka mēs bez domāšanas aizbraucām uz Edgara skolu Holandē un četrās dienās ierakstījām pamatus četrām dziesmām."
Jau dzīvojot Zviedrijā, Gundars Latvijā bija kļuvis pazīstams ar piedalīšanos trimdas latviešu grupas Prusaku ansamblis plates Dvēsele uz grīdas ierakstā septiņdesmito gadu sākumā. Latvijā jau sen par klasiku atzīts albums Alis Iet Pastaigāt (1988), bet Gundars pats – par vienu no visu laiku labākajiem latviešu blūza ģitāristiem. Dziesma Laimīgs piedalījās 1989. gada Mikrofona aptaujā un tika iekļauta arī platē. Pašlaik vēl atlikušas dažas plates no Gundara paša izdotā albuma Alis Iet Pastaigāt tirāžas, un pāris no šiem eksemplāriem aizceļoja pie klausītājiem dienu pirms mūsu sarunas notikušajā vinila dienā Jersikas ielā. Vinils būtu Gundaram tīkamākais formāts arī Ciparu pasaulei, bet pagaidām tas pieejams kompaktdiska formātā. 2012. gada albums Attiecību putra – tikai digitālo failu veidā internetā.
Paātrinātā iedvesma
Mūsdienās nav daudz tādu mūziķu, kuri sešdesmit gadu vecumā vēl nav nodevušies sevis atražošanai, bet meklē jaunus muzikālās izteiksmes veidus, radot mūziku, kurai līdzīgas nav bijis, un tieši tāpēc to neatskaņo radiostacijas (izņemot Radio Naba), baidoties, vai klausītājs to pieņems. Līdzīgi visas britu radiostacijas sākotnēji noraidīja The Police pirmo singlu Roxanne, kas vēlāk kļuva par viņu lielāko hitu, tāpat Keitas Bušas Wuthering Heights ierakstu kompānija negribēja akceptēt kā viņas pirmo singlu, bet toreiz (1978) deviņpadsmitgadīgā dziedātāja palika pie sava un šajās "derībās" uzvarēja. Pašam Gundaram reiz jaunībā tukša Stokholmas metro vagona otrā galā no kāda bumboksa pirmoreiz izdzirdot Led Zeppelin, tas licies kaut kas vilinošs un neizprotams, bet tajā pašā laikā pat bīstams.
Savulaik Gundars spēlējis vijoli un tāpēc arī savu jaunā albuma dziesmu aranžējumos iekļāvis vijoles, ko spēlē Dina Skreitule un koncertos ar otru vijoli pievienojas Zane Estere Grundmane. Ja no Alis Iet Pastaigāt līdz Uz priekšu (2009) bija jāpaiet divdesmit vienam gadam, tad tagad Gundaram dziesmu tapšanas process kļūstot arvien īsāks. Tas saistīts ar pārcelšanos uz Latviju. "Vide un notikumi sāka iedvesmot uz dziesmām, un tagad tas ir pastiprinājies – tās nāk daudz straujāk, un bieži kopā ar noteiktu teksta ideju. Visvairāk te man šķiet pievilcīgs tas dzīvīgums – te dažādi mūzikas žanri ir daudz tuvāk, nekā esmu to piedzīvojis Zviedrijā. Rietumu pasaulē klasiskajai, eksperimentālajai, modernajai mūzikai bija maz sakara ar roku. Te tas ir citādi."