Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -1 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Positivus trešā diena. Četri apdullinoši sitieni

Festivāla Positivus pēdējās dienas ievads pēc aizdomīgo rīta mākoņu izklīšanas ar Pienvedēja Piedzīvojumiem – vienu no mūsu pašu spēcīgākajām koncertgrupām, pamodina arī tos, kas vēl nav atjēgušies pēc pagājušās nakts Freda ballītes.

Es gan esmu modies jau agrāk un aizstaigājis tos pāris kilometrus, kuri šķir festivāla autostāvvietu no Roķu mājām, kuru saimnieks ir ska grupas Voiceks Voiska trombonists Jānis Rokjānis, jo tur pēc pāris gadu pārtraukuma šogad atkal notika alternatīvais minifestivāls Negativus. Patiesībā nosaukums ir maldinošs, tik vien kā ironiska spēle ar līdzās notiekošā lielā festivāla nosaukumu, jo nekas negatīvs Roķos nenotiek. Tieši otrādi – omulīga mājas atmosfēra ar draudzīgiem cilvēkiem, kuri tur pārnakšņo un ik dienu, pamodušies, uzēduši kaut ko no Rīgas picērijas un burgerijas Ansamblis virtuves un sakopušies, kā nu kuram šis process notiek, dodas uz Positivus festivālu. Arī paša saimnieka grupa Voiceks Voiska ir savulaik uzstājusies Positivus uz vienas no lielajām skatuvēm un sniegusi vienu no iekustinošākajiem tā gada koncertiem. Citreiz Negativus uzstājās vairākas grupas, bet šoreiz katrā dienā ir pa vienai – sestdien Mary Jane un svētdien Kapļi – absolūti Latgales tīrradņi, kuru līderis ir īsts vārda meistars un pat sarakstījis pāris grāmatas. Teksti gan dziesmās, gan starp tām visprecīzāk raksturojami kā inteliģenti/panciski/asprātīgi.

Uz lielās Positivus skatuves uzstājas Hose Gonzaless – daudzu iemīļots un vairākas reizes šeit jau pabijis dziesminieks un The Lumineers, kas liek izpriecāties visiem tiem, kuri nevar vien sagaidīt, kad pie mums atbrauks Mumford and Sons, jo viņi droši vien ir pārāk dārgi, bet visinteresantākie notikumi noris uz citām skatuvēm. Burvīga ir dāņu grupa Mew un britu melnādainā skatuves dīva Eska Mtungvazi, kura dzied jau vairākas desmitgades, bet popularitāti ieguvusi tikai četrdesmit četru gadu vecumā – pirms pāris gadiem. Viņa noteikti bija liels pārsteigums daudziem festivāla apmeklētājiem, vēlreiz apliecinot, ka afrikāņi, lai kur viņi piedzimst, ir tik dabiski muzikāli apdāvināti, ka viņiem nevajadzētu ļaut izvēlēties nevienu citu, kā vien mūziķa profesiju. Tie melnie darbi lai paliek baltajiem.

Ik reizi ieejot Palladium teltī izvietotajā skatuvē, nākas pārliecināties, ka tās konstrukcija ir ļoti nelabvēlīga mūzikai – tā ir liela, bet atrašanās netālu no ieejas aizmugurē ir ausīm bīstama un jāspraucas krietni uz priekšu, kur visu var normāli sadzirdēt. Ja Satellites LV, kas uzstājušies visos Positivus bez izņēmuma, vēl var daudzmaz uztvert šādos skaņai nelabvēlīgos apstākļos, tad īpaši tas iegriež reperiem, kuru tekstus nedzirdot, vari uzskatīt, ka esi šeit atnācis veltīgi. Tikai pieejot pavisam tuvu skatuvei, var pārliecināties, ka Gacho ar savu vairs ne tik jauno projektu Mesa kopā ar dzīvajiem mūziķiem un piedziedātājiem ir lielisks savos koncertos, un viņā ir ne tikai fiziskais spēks vien, ar kura palīdzību viņš pāris reizes pieveicis boksa mačos Ozolu, kurš arī uzstājās šīgada Positivus, bet nevis ar savu programmu, bet kopā ar sintīpopa duetu Tehnikums, un no skatuves tika solīts, ka šī sadarbība turpināsies.

Pēdējās dienas iespaidīgāko nelielo skatuvju priekšnesumu sniedza grupa Sūdi – tas bija enerģijas pilns rokmūzikas koncerts ar dziesmām par Latviju, latviešiem un dabu. Nevis smeldzīgām un piezemētām, kā esam pieraduši, gadiem ilgi klausoties, piemēram, Jāņa Norviļa Raiņa dzejoļa Mūsu zeme interpretāciju "Ai-rai, ai rai-di-ra! Viena mēle, viena dvēs`le, Viena zeme mūsu," bet ironijas pilnām un sapurinošām, jo, ja mēs nesāksim izmēzt visus tos sūdus, kas mūsu zemē sakrājušies un krājas arvien vairāk, tad patiešām būs lieli sūdi, kas no nagu melnuma niecības pārvērtīsies purvainā rāvā, kas smeļas mutē un velk iekšā ar nepārvaramu spēku.

Kad man tūliņ pēc festivāla beigām, pirms kāpām mašīnā doties uz Rīgu, jautāja, kas ir bijis mans skaistākais mirklis šīgada Positivus festivālā, es neteicu, ka Pixies koncerts, ko, skanot līdzīgam jautājumam, biju atbildot atkārtojis neskaitāmas reizes, bet tie četri sitieni Alt-J dziesmā Breezeblocks pēc vārdiem "My love, my love, love, love", kas koncertā skanēja daudz spēcīgāk un apdullinošāk nekā ierakstā. Un vispār Alt-J ir jāklausās koncertā, jo studijas ierakstos viņi ar solista un ģitārista Džona Ņūmena kuslo dziedāšanu nepārliecina, un pirms koncerta ar iespaidīgu skatuves scenogrāfiju un gaismām šķita, ka viņi nav pietiekami cienījami, lai noslēgtu festivālu. Bet viss ir labs, kas labi beidzas.

Festivāla kopsavilkumu jeb rezumē lasiet ceturtdien pielikumā KDi!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja