Pirms vienpadsmit gadiem Pēteris Vasks, māksliniece Regīna Deičmane un flautiste Dita Krenberga izveidoja fondu ar mērķi veicināt jaunas latviešu kamermūzikas rašanos. Pēterim Vaskam bija lieliska iecere: katru gadu pasūtīt divus jaundarbus. Vienu – jau zināmam vecākās vai vidējās paaudzes komponistam, otru – kādam no jaunajiem komponistiem. Jaunie skaņdarbi katru gadu tiek radīti konkrētam izpildītāju sastāvam, kurš tos vasarā pirmatskaņo Pētera Vaska fonda rīkotā koncertā Mazajā Mežotnes pilī. Šāds koncerts gaidāms 3. augustā. Šoreiz tajā uzstāsies arī pati Dita Krenberga. Viņa pirmoreiz muzicēs kopā ar Šveicē dzīvojošo jauno čellisti Guntu Ābeli un viņas dzīvesdraugu, itāļu pianistu Džovanni Fornazīni.
Esi to mūziķu vidū, kas, pateicoties Pētera Vaska fonda iniciatīvai, jau būtiski papildinājuši savu repertuāru?
Šī būs jau trešā reize, kad spēlēšu ikgadējā Pētera Vaska fonda koncertā. Man par to ir liels prieks. Bet vislielākais prieks ir tas, ka – arī ar manu iesaistīšanos un gādību – beidzot sākam izdot jauno skaņdarbu notis. Koncerta dienā 3. augustā Mazajā Mežotnes pilī tiks prezentēti pirmie seši krājumi. Tos tur varēs nopirkt. Notis tiek izdotas sadarbībā ar izdevniecību Musica Baltica, projekta vadītāja ir Irīna Švarcbaha. Pirmo nošu grāmatu vidū ir arī pērn pirmatskaņotais Georga Pelēča vokālais cikls Septiņi Knuta Skujenieka dzejoļi soprānam, klarnetei un klavierēm Ne gudrība, ne dusmas nenāk prātā, kas saņēma Lielo mūzikas balvu kategorijā Gada jaundarbs. Izdots arī Santas Ratnieces darbs Es mīlu mazo, smalko lietu... soprānam, flautai, čellam un klavierēm, kura atskaņojumā 2014. gadā piedalījos arī es. Pirmajiem sešiem krājumiem sekos nākamie.
Šīsvasaras koncertā tevi dzirdēsim atkal jaunā kameransambļa sastāvā, vēl nebijušā mūziķu kompānijā?
Man šī ir ļoti interesanta radoša sadarbība ar Šveicē dzīvojošo jauno čellistu Guntu Ābeli un viņas dzīvesdraugu, itāļu pianistu Džovanni Fornazīni. Andris Vecumnieks ir radījis Mazo vasaras mūziku flautai, čellam un klavierēm ar domu, ka varētu būt arī turpinājums šim pašam trio sastāvam – rudens, ziemas un pavasara mūzika. Anna Veismane radījusi četru daļu ciklu Graudi, kura trešā daļa Ainava, pirms putni ir modušies ir veltījums Pēterim Vaskam, kurš ir Annas pirmais kompozīcijas skolotājs. Autore savā darbā atsaucas uz Pētera Vaska brīnišķīgo skaņdarbu Ainava ar putniem solo flautai, kuru viņš savulaik veltījis manam skolotājam, flautistam Imantam Sneibim.
Kādas ir tavas attiecības ar šo Vaska darbu?
Mani tas fascinēja jau tad, kad biju vēl bērns. Klausījos, gribēju arī pati spēlēt, bet skolotājs ilgu laiku teica: nē, tu vēl neesi gatava, bērns nevar iznest šī darba māksliniecisko saturu. Tad pienāca brīdis, kad atļauja beidzot tika dota. Tagad Ainava ar putniem ir īpašs skaņdarbs manā flautistes dzīvē, mana firmas zīme. Esmu to spēlējusi dažādos kontinentos. Sajūtu to dramaturģiski daudz dziļāk, ne tikai kā skaistu ainavu. Tā tas arī ir domāts. Ainava ar putniem komponēta 1980. gadā, domājot par Latviju, un putni, kā mēs zinām, simbolizē brīvību. Būtībā viss šis skaņdarbs ir par latviešu alkām pēc brīvības. Tieši tāpēc tas ir tik īpašs, personiski būtisks skaņdarbs gan man, gan Latvijas tautai. To jūtot un nesot caur sevi, nekad neesmu spējusi vienaldzīgi spēlēt.
Tā ir arī augstākā tehniskā pilotāža: virtuozas pasāžas, frullato un multifonijas paņēmieni – kā radīti flautista pašapliecinājumam starptautiskos konkursos.
Tur ir viss kopā: saviļņojošs skaistums un sarežģītie uzdevumi izpildītājam. Starp citu, esmu to atskaņojusi ARD konkursā Minhenē. Tajā laikā, kad uzdrošinājos piedalīties šajā konkursā, neviens pasaulē šo skaņdarbu nezināja. Mana uzstāšanās ARD konkursā lielā mērā pavēra Ainavai ar putniem starptautisku atpazīstamību. Nesaku, ka tikai mans izpildījums, bet ļoti labi atceros, ka žūrija prasīja notis un ļoti uzmanīgi tās pētīja. Pēc tam šis darbs ļoti ātri izgāja tautās.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena otrdienas, 30. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!